«Saruna muzejā» iecerēta kā padziļināta ekskursija, kuras laikā izstādes koordinatore, mākslas zinātniece Vita Birzaka iepazīstinās apmeklētājus ar Faberžē nama vēsturi, kas ir saistīta arī ar Baltiju, parādīs izstrādājumu daudzveidību un augsto kvalitāti, kuru sekmēja firmas meistaru – Fransuā Birbauma, Mihaila Perhina, Augusta Holstrēma, Henriha Vigstrēma, Fjodora Rikerta un daudzu citu autoru talants.

Māksliniecisko un tehnisko virtuozitāti katra priekšmeta veidošanā palīdzēs izcelt uzaicinātais viesis – Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina katedras vadītājs, mākslinieks Juris Gagainis, kurš jau vairākus gadus pēta Faberžē firmas stilu lietišķajā un juveliermākslā.

Skatītājiem tiek piedāvāta unikāla iespēja kopā ar speciālistiem detalizēti aplūkot agrīnos darbus no nama dibinātāja Gustava Faberžē (1814–1893) juvelieru darbnīcas laikiem un viņa dēla Pētera Karla Faberžē (1846–1920) veidotos juvelierizstrādājumus, kas pieskaitāmi Faberžē nama ekskluzīvākajiem darinājumiem un ir savas nozares augstākās meistarības paraugi, – sākot no Faberžē pazīstamākās ikonas – Lieldienu olas – līdz rotaslietām, galda piederumiem, traukiem, dekoratīvām vāzēm un dzīvnieku figūriņām, pulksteņiem, etvijām no zelta, sudraba un dārgakmeņiem.

To dizaina risinājumā radoši izmatotas Eiropas vēsturisko stilu – gotikas, renesanses, klasicisma ietekmes bieži neparastā savienojumā ar Persijas, Indijas, Ķīnas, Japānas mākslas akcentiem un atsaucēm uz krievu tautas mākslu. Atraisīta florālo motīvu interpretācija saistās ar 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma moderno stilu – jūgendu. Kopā ar izsmalcinātu tehnisko izpildījumu tas viss radījis neatkārtojamo un līdz pat šodienai apbrīnoto «Faberžē stilu».

«Sarunas» dalībnieki ne tikai gūs vizuālu baudījumu izstādē, bet arī uzzinās daudz interesanta un pat intriģējoša par eksponātu vēsturi, jo katrs darbs saistībā ar kolekciju, no kuras tas nācis, veido savu stāstu.

Otrā «Saruna» ar Vitu Birzaku Faberžē izstādē notiks 13. maijā krievu valodā.

Izstāde skatāma līdz 20. maijam.