Kāpēc nolēmi savu dzīvi uz gandrīz deviņiem mēnešiem ierobežot, lai tikai piedalītos TV šovā?

No vienas puses uzskatu sevi par šova veterāni, jo liela bija pieredze, ko ieguvu, piedaloties pirmajā «OKartes skatuves» sezonā. Nākot uz otro šova sezonu, man jau bija vieglāk, jo zināju, kādas būs sajūtas, ar ko jārēķinās. Ja jauniņie vairāk plivinās un streso, tad mēs, vecie dalībieki esam palikuši mierīgāki. Mūsu mērķis ir dziedāšana, un mēs necīnāmies ar citiem blakus apstākļiem.

Nu jau man ir apziņa, ka šova fināls vairs nav aiz kalniem. Atlikušas trīs nedēļas. Man nav skumju pēc mājām, jo zinu, kāpēc te esmu. Es cīnos par savu mērķi! Man ir apziņa, ka tas laiks, kas te vēl atvēlēts, ir jāiztur. Man ļoti daudz spēka dod skatītāju rakstītās vēstules. Vienkārši dzīvoju šovā, jo zinu, ka tāpat nevaru tikt ārā uz mājām. Ir jāsamierinās.

Tev ir pārliecība par saviem spēkiem un noteikti apzinies, ka tevi no šova neizbalsos, jo tik daudz fanu un atbalstītāju ir reti kuram šova censonim?

Jā, pārliecība jau ir. Taču ir arī liela pārslodze, jo es savu mūžu neesmu tik daudz dziedājusi gada laikā, kā tagad šo mēnešu laikā, kamēr esmu šovā. Jūtu, ka balss nogurst. Lietoju dažādas eļļas, kas palīdz noturēties balsij. Uzskatu, ka vienam kā solodziedātājam ir daudz grūtāk noturēties šovā. Pirmajā šovā biju kopā ar grupu «Jātnieki», bija plecs, uz kā atbalstīties. Šajā šovā ir daudz lielāks satraukums, jo uz skatuve ir jāiet vienam. Īstenībā ir grūti. Ja izturēšu šajā šovā līdz finālam, tie būs gandrīz deviņi mēneši – gandrīz vesels mācību gads.

Taču zinu, kad šovs būs beidzies un aizbraukšu mājās, sajutīšos tā, it kā būtu atgriezusies no ceļojuma pa Ēģipti.

Šovs būs beidzies, un paliks tikai atmiņas.

Teici, ka tev ir mērķis šovā. Kāds tas ir?

Pirmkārt, tā ir popularitāte, ko iegūstu, jo, kā mēs zinām, televīzijai ir milzīgs spēks. Te ir cīņa par mērķi, par galveno lomu mūziklā. Tā ir motivācija, uz ko tiekties. Tā ir pieredze, ko šeit uzkrāju, un viennozīmīgi arī uzaudzēju biezāku ādu. Tāpēc jau es nācu uz šejieni, lai kaut ko jaunu apgūtu.

Pirmā šova laikā satuvinājies ar liepājnieku, meiteņu mīluli Kristapu Pujātu. Taču otrā šova sezonā abi esat publiski pārdzīvojuši dažādas attiecību peripetijas, pat šķīrušies. Vai attiecības tev nav apgrūtinājums un traucēklis?

Nē! Katrs strīds ar Kristapu, kas te tiek taisīts, es to neņemu galvā. Uztveru to visu mierīgi, jo pati zinu, ko esmu izdarījusi. Kristaps vairāk par to dusmojas. Protams, arī viņš agri vai vēlu nomierinās.

Tavas un Kristapa attiecības ir īstas vai abi esat vienojušies spēlēt teātri?

Jā, lai arī iepriekš daudzi bija iedomājušies, ka mēs tēlojam savas attiecības, varu droši apgalvot, ka mēs neesam nekāds teātris. Ir jau grūti ar to kopdzīvi, jo mēs nevaram privāti izrunāties. Viss, ko mēs darām, tiek parādīts publiski. Esmu Kristapam teikusi, lai viņš neuztraucas par to, kas notiek šovā, jo, kad būsim ārpus šova, tad arī veidosim paši savas attiecības bez TV kameru starpniecības. Zinu, ka mūsu attiecības būs skaistas un kopā piedzīvosim jaukus mirkļus.

No malas, raugoties uz jūsu attiecībām, liekas, ka visi nemieri jūsu starpā ir rimuši.

Jā, ir tā sajūta, ka lielā vētra ir pārgājusi. Uznāk jau arī kādi kašķi.

Man ļoti nepatīk, ka komentāros cilvēki raksta, ka Kristaps man ir vienaldzīgs un es viņu nemaz nemīlot.

Tā vis nav. Mēs pastrīdamies, un pēc kašķa es mēdzu nerunāt un padusmoties kādu laiku uz Kristapu. Dusmu iespaidā pat veselu dienu neesmu runājusi ar Kristapu. Taču pēc tam mīlas liesma uzvirmo ar vēl spēcīgāku kaisli. Kristaps nebūt nav man vienaldzīgs.

Šova skatītāji jūs abus vairs neuzver katru individuāli, bet gan kā «saldo pārīti».

Nu tā ir sanācis. Kristaps sāk man līdzināties. Guļot gultā, izsper kādu joku. Ja iepriekš viņš bija nopietns, tagad viņam pielipis mans humoriņš. Nu jau viņš ar mani sāk konkurēt «prikolos». No malas mums saka, ka esam drausmīgs pāris, protams, labā nozīmē.

Vai Kristaps šovā ir tava uzticamības persona?

Jā, noteikti! Dīvainā veidā pēdējā laikā esmu palikusi greizsirdīga. Tad eju klāt un Kristapam mēģinu skaidrot savas sajūtas. Pēc šādiem mirkļiem Kristaps man pienes kafiju un kļūst īpaši uzmanīgs.

Dzīvojot šovā, es uztraucos tikai par sevi un savu puisi, bet citu šova dalībnieku strīdos un peripetijās neiesaistos.

Vai esat domājuši, kādas būs jūsu attiecības pēc šova, varbūt uzsāksiet kopdzīvi?

Diezin vai uzsāksim tūlīt kopdzīvi, jo mana dzīve lielākoties ir Rīgā, bet Kristapam vēl jāpabeidz Liepājā skola. Kaļam jau arī nākotnes plānus. Šovasar noteikti bieži braukšu uz Liepāju, bet Kristaps ciemosies pie manis. Tātad tik ātri viens otram neapniksim, pagūsim viens pēc otra sailgoties.

Iespējams, ka Kristaps beigs skolu, tad arī varētu uzsākt kopdzīvi. Dzīvojot šovā, esam pārliecinājušies, ka saderam kopā. Vispār jau nevar spriest par to, kā izveidosies mūsu attiecības nākotnē, jo katra diena jau pienāk ar jauniem brīnumiem. Un nevar jau zināt, kas būs rīt vai parīt.

Ko tu pati darīsi, kad šovs būs beidzies?

Es noteikti došos koncertturnejā ar savu grupu «Jātnieki». Pārējie grupas dalībnieki jau ir sagatavojuši repertuāru un gaida mani iznākam no šova. Noteikti uzstāšos arī kā soliste un aizbraukšu arī uz kādu dziedātāju konkursu. Vispār jau esmu apjukusi. Varbūt uz labu laimi vilkšu lapiņas, uz kurām būs rakstītas divas profesijas, ko es varētu nākotnē apgūt. Vai nu mācīšos žurnālistiku, vai aktiermeistarību. Vēlos izmēģināt kaut ko jaunu. Gribētu kādreiz pati iesaistīties TV šovu veidošanā, jo man taču būs pieredze. Varēšu sēdēt pie kameras un ķircināt jaunos šova dalībniekus.

Esmu šovā mainījusies.

Neesmu vairs tā pati vecā Sabīne. Esmu kļuvusi nopietnāka un visu to, ko man Dievs ir dāvājis, uztveru daudz nopietnāk.

Tu ne tikai dziedi, bet raksti arī mūziku. Esi uzrakstījusi «OKartes skatuves» himnu.

Man jau ir sakrājies diezgan liels dziesmu pūrs, kādas 28 melodijas ir tapušas. Noteikti pāris albumiem sanāktu, tikai tās dziesmas vēl ir līdz galam jānoslīpē. Melodija pie manis atnāk visneiedomājamākajos brīžos. Piemēram, guļu solārijā un meklēju, kur ir telefons. Fiksi spiežu ieraksta funkciju un iedziedu meldiņu. Rakstu visdažādākā stila mūziku – RnB un gospeļus. Zinu, ka piedziedājumiem jābūt lipīgiem.

Lai ierakstītu studijā kvalitatīvi vienu dziesmu, nepieciešami vairāk nekā 300 latu, kad iziešu no šova, koncertēšu, sākšu nolikt naudu ierakstiem vai arī meklēšu sponsoru, kam patiks mana mūzika.

Kad tikko sāku rakstīt dziesmas, mamma man neticēja. Taču, kad, braucot mašīnā, sāku dziedāt savu sacerēto meldiņu, mamma pat izteica komplimentu un vaicāja, kam tik skaista dziesma. Biju lepna, ka varēju mammai atbildēt, ka dziesma ir mana. Kopš tās reizes mamma interesējas par manām jaunajām dziesmām un vienmēr atzinīgi par tām izsakās.

Līdz uzvarai šovā vairs nav tālu, ko tu uzskati par spēcīgāko konkurentu?

Var teikt, ka man neviens šeit nav konkurents. Tas nebūt nenozīmē, ka esmu iedomīga un uzskatu, ka esmu vislabākā. Vienkārši mēs esam tik dažādi. Nemūžam Jānis Buķelis nenodziedās tādu improvizāciju, kā to varu izdarīt es. Vai arī es nekad nenodziedāšu tādu ķērcošo balsi kā viņam. Tas jau ir labi, ka esam tik atšķirīgi, tad arī veidot mūziklu būs interesanti.

Esmu runājusi ar Martu Ritovu, ka mēs tāpat nedabūsim 1. vietu, bet es turpinu mācīties un sevi pilnveidot. Mana lielākā balva būs iekļūšana finālā. Protams, būšu laimīga, ja uzvarēšu, bet, ja tā nenotiks, tādēļ nebūšu nelaimīga. Viss, kas notiek, notiek uz labu.

Dzirdēju, ka tu esi šovā nometusi lieko svaru?

To, ka esmu nometusi pāris kilogramu, piefiksēju rīta vingrošanā, kad uzkāpu uz svariem. Pilnīgi nejauši tā ir sanācis, ka, dzīvojot šovā, ēdu mazākas porcijas, bet ēdienreizes ir biežākas. Turklāt neēdu pēc sešiem. Ja iekurkstas vēders, iedzeru ūdeni. Nezinu, varbūt ir samazinājies kuņģis, bet, apēdot pusi kūciņas, otru pusi vairs nevaru apēst.

Ja man bija 68 kilogrami, tad pašai par brīnumu esmu nometusi trīs kilogramus.

Tātad varu uzskaitīt, kāda ir mana brīnumrecepte. No rīta vingrošana un glāze ūdens. Ēdu vienos un trijos, un pussešos apēdu kukurūzas pārslas. Ļoti labi jūtos, ka pēc sešiem vakarā dzeru tikai ūdeni. Naktīs normāli varu izgulēties, jo neesmu pieēdusies un jūtos ļoti ērti. Esmu līdz ar to lokanāka palikusi. Pat Kristaps ir pamanījis un smejas, ka iepriekš varējis sataustīt «mīlas rokturus», bet nu jau tikai vienas ribas spiežas laukā.

Nu, ja esi kļuvusi lokana, tagad jau vari iesēsties špagatā?

Mazliet vēl pietrūkst. Būtībā kājas jau ir taisnas, vienīgi atliek iesēsties špagatā. Gan pati stiepju kājas, gan Kristaps man piepalīdz to darīt. Ļoti gribu uz skatuves sava priekšnesuma laikā iesēsties špagatā. Tas arī ir viens no mērķiem.