«Kad gatavojos atgriešanās koncertam, jutos ļoti labi. Nedomāju par atgriešanos šovā, vien gribēju labi nodziedāt, parādīt visiem, ka esmu vokāli progresējusi. Taču pirms savas uzstāšanās pēkšņi sāku nenormāli uztraukties. Nespēju pat normāli pateikt paldies par savu izaugsmi Sabīnes mammai Nijolei Berezinai, pie kuras mācos dziedāt.

Priekšā acīm bija melna bilde un sāka trīcēt visas iekšas. Sākās panika, un nespēju vairs sevi kontrolēt.

Nu kāda tur vairs dziedāšana! Man nolaidās rokas.

Pirms dažām dienām man bija uzstāšanās Bauskā un nodziedāju piecas reizes labāk. Nevaru pat izskaidrot, kāpēc tā notika, iespējams, pie vainas TV kameras un fakts, ka atkal mani kāds publiski kritizēs. Noteikti tas ir palicis man zemapziņā. Apzinos, ka atgriešanās koncertā atkal nodziedāju slikti. Pēc savas uzstāšanās parādīju Sabīnei nolaistus īkšķus uz leju, tā bija zīme, ka man nekas neizdevās. Zinu, ka varēju nodziedāt desmit reizes labāk, bet notika tā, kā notika, jo tajā mirklī vairs nespēju sevi kontrolēt. Tieši tāpēc arī sāku raudāt, asaras bira pašas par sevi. Bija tik slikti, ka nespēju pat atbildēt Mārim Grigalim uz jautājumu, kāpēc es raudu,» viņa dalās pārdomās par nepatīkamo atgadījumu «OKartes skatuves» atgriešanās koncertā.

No spēcīgā pārdzīvojuma Lingitai palika tik slikti, ka viņa pat koncerta laikā devās uz guļamistabu un atgūlās Sandijas Vīgantes gultā. «Biju pilnībā iztukšota, bez spēka. Paldies jāsaka Jānim Buķelim, kurš man atnesa ūdens glāzi. Līdzko palika labāk, devos prom uz mājām.

Tagad, atminoties notikumus, nespēju saprast, kāpēc tā ar mani notika. Kad mani izbalsoja no šova, es tik tiešām, biju uzaudzējusi biezu ādu un visu šo laiku neļāvu vaļu emocijām.

Tagad man ir mājās gultas režīms, jo nespēju piecelties no gultas. Šis stress ir pasliktinājis manu veselību. Ceru, ka viss būs labi un varēšu atgriezties skolā, jo šajā pavasarī obligāti jānokārto vidusskolas beigšanas eksāmeni,» teic Lingita.