Frīda iecienītākā ir aitas gaļa, bet šoreiz viņš TVNET komandai demonstrē cūkgaļas cepšanu, jo tās pagatavošanai nevajag tik daudz laika.

Pirms cepšanas uzzinām, ka gaļa būs ēdama jau pēc maza brīža. Parasti gatavošanai esot vajadzīgas tikai 4 minūtes.

Kāds klauvē pie durvīm? Nē, Frīdis klapē gaļu!

Vispirms motociklists izklapē gaļu. «Skaņai ir jābūt tādai, it kā kāds klauvētu pie durvīm. Pats svarīgākais šajā nodarbē ir netrāpīt sev pa pirkstiem, jo tad pāriet visa apetīte,» sparīgi klapējot gaļu, saka Frīdis.

Pēc tam viņš uzsilda pannu, ielej tajā eļļu un saliek gaļas gabalus. Pēc brīža uzber rupjo sāli, lai tas pagūst izkust. Smalko sāli motobraucējs nelieto. Uzliek pannai vāku, lai gaļa sutinās.

Gaļai jābūt diezgan treknai

Parasti motobraucējs gaļu iegādājas tirgū, un pārdevējas cenšas pārliecināt Frīdi nopirkt liesāku gaļas gabalu.

Pārdevējas saka, ka Frīdim jānomet liekais svars.

Taču viņš pats tam nepiekrīt un svaru samazināt negrasās.

«Īsti veči sākas no 100 kilogramiem,» viņš saka un norāda, ka šiem gaļas gabaliem ir tikai neliela treknuma maliņa un tādēļ tie vairāk piemēroti modelēm.

Kamēr gaļa dažas minūtes sutinās, mākslinieks uzliek vārīties ūdeni un noskaidro, kādu tēju dzers TVNET žurnālisti.

Frīda mājās nav cukura, jo viņš to nelieto.

Kāpēc tā? «Es ēdu tik daudz saldumu, ka cukurs pie tējas vienkārši neprasās.»

To sakot, viņš atminas par kādu fotogrāfiju, kurā iemūžināta viņa brokastošana. Uz galda atradušies trīs saldie ēdieni – ķīselis, kūka un piena kokteilis.

Kas vēl bez saldumiem motociklistam garšo? Viņš iecienījis subproduktus, piemēram, cūku ausis un kājas, vistu dibenus un mādziņas.

Kā tos pagatavot? Pavisam vienkārši – izvārīt sālsūdenī kopā ar garšvielām. «Par 3-5 latiem paēdam visa ģimene. Turklāt

mums subprodukti tā ir kā delikateses.

Tāpat viņš regulāri cep olas ar šķiņķi vai citām lietām, ko var atrast ledusskapī.

«Ēdam vienkārši, piemēram, uzvārām sardeles vai paņemam kaut ko no lielveikala kulinārijas.»

Šī TVNET komandai gatavotā gaļa ir Frīda «augstākā pilotāža». «Citi varbūt brīnās, ka tādu gaļu varu ēst, bet es atkal nevaru saprast, kā citi var ēst sautētus burkānus un tomātus.»

Svaigus dārzeņus nelielos daudzumos Frīdis atzīst, taču pret sautējumiem ir noraidošs. Ja, ēdot ārpus mājas, uz šķīvja uzlikti sautēti dārzeņi, viņš pastumj tos malā un neēd.

Šajā brīdī mākslinieks atkal pievēršas pannai – noņem tās vāku, nogriež nelielu gaļas gabaliņu un to pagaršo. «Puslīdz gatava! Zobi taču mums visiem ir,» viņš pēc dažu minūšu cepšanas nosaka un atzīst, ka «izskatās neslikti».

Sameklējis šķīvjus, Frīdis iesaka pie gaļas piekost labu saldskābmaizi un piedāvā arī lečo. Pats gan pret mērcēm, it sevišķi kečupu, ir skeptisks.

Kečupu var likt tikai negaršīgam ēdienam.

«Garšīgam ēdienam kečups nav vajadzīgs,» viņš saka un atsauc atmiņā kādu paziņu ģimeni, kurā kečups saistīts ar šķiršanos.

Sieva bijusi nikna, kad vīrs viņas ilgi un rūpīgi gatavoto ēdienu bagātīgi pārlējis ar kečupu. Tas bijis viņas pēdējais piliens – vīrs dabūjis sitienu ar pannu un pāris izšķīries.

Latvijas Moto klubu asociācijas prezidentam kā jau kārtīgam latvietim garšo «tīri» un «nesamocīti» ēdieni. Viņam ne īpaši patīk, ka kafejnīcās tagad piedāvā dažādus mūsdienu brīnumus, piemēram, kūpinātus banānus.

Tāpat Frīdis neatzīst spinātus, brokoļus un citus šodien iecienītos dārzeņus. Tomātus un gurķus gan viņš ēd, taču minimāli. Kafejnīcās uzliktās dārzeņu porcijas viņam parasti ir par lielu.

Vai ir kāds ēdiens, ko Frīdis neēd?

Jā, tās ir biezputras. «Man drausmīgi riebjas putras.»

Laikam badā nosprāgtu, bet putru neēstu.

Bērnības asociāciju dēļ viņam negaršo ne prosas, ne grūbu, ne auzu pārslu, ne mannā putra.

Dēls sevi uzskata par veģetārieti

Laiku pa laikam virtuvē ienāk arī Frīda sešgadīgais dēls Krišjānis. Puika pabrokasto, notiesājot nelielu porciju kukurūzas pārslu ar pienu. «Gribi vēl?» tētis jautā. «Nē, paldies, vecīt,» dēls atbild.

Pēc piedāvājuma nogaršot tēta cepto gaļu Krišjānis lepni un skaļi atsaka, ka ir veģetārietis.

Frīdis skaidro, ka šo nostāju dēls pārņēmis no sava bērnudārza biedra, kura ģimene neēd gaļu. «Viņš vēl īsti nesaprot, kas ir veģetārietis.»

Dēls mēdz paziņot, ka ir veģetārietis, bet pēc tam pieprasīt desmaizi.

Tāpat puikam garšo cīsiņi un hamburgeri.

Kamēr puika ēd, motobraucējs norāda uz kādu līdzību: «Viņam tāpat kā man ēdot vajag kaut ko lasīt.» Paskatāmies uz Krišjāni – tiešām puika, ēdot pārslas, lasa uzrakstus uz to iepakojuma.

Pēc paēšanas Frīdis piekrīt parādīt savu našķu paplāti dzīvojamā istabā.

Uz tās sarindoti ne tikai āboli un mazie graužamie burkāni, bet arī konfektes, vafeļu torte, zefīri, marmelāde un citi saldumi.

«Viss vakars paiet vienā ēšanā.»

Dēls pēdējā laika iecienījis našķoties ar graužamburkāniem un ķirštomātiņiem.

Runājot par āboliem, mākslinieks pastāsta, ka līdz februārim ēduši savā dārzā izaugušos, bet tagad nākas ābolus pirkt tirgū.

Dārzā aug arī vairākas bumbieres, to augļi ir ļoti garšīgi un sulīgi, taču nav ilgstoši uzglabājami.

Raksturojot dūšīgo augļu ēšanu sezonas laikā, motociklists smejoties noskaita senseno dzejolīti: «Ēd ābolus un plūmes, kamēr biksēs rūmes.»

Ar ko mielosies Lieldienās?

Frīdis, tāpat kā vairums latviešu, Lieldienās iecerējis mieloties ar olām. Īpaši viņam garšo mīksti vārītas olas, ko var ēst ar karotīti. Tās lieti noder arī otrā rītā pēc ballītes.

Lai arī jums priecīgas Lieldienas!