^{(Informācija papildināta ar D.Āboliņas komentāru)}

«Starptautiskais kinofestivāls «Arsenāls» ar 2012. gada martu ir slēgts,» vēsta emocionāls paziņojums, ko izplatījusi SKF «Arsenāls» uzraudzības padome. «Pēdējos četros gados nav izdevies noslēgt trīspusēju sadarbības līgumu ar Rīgas domi un Kultūras ministriju.»

«25 gadus bijām spiesti skatīt «Arsenāla» kino, 2184 filmas un 330 000 skatītāju vājprātam reiz jāliek punkts,» ar ironiju vēsta paziņojums.

Līduma: KM neatbild uz vēstulēm

Kinoforuma «Arsenāls» direktore Šarlote Līduma īsā telefonsarunā ar TVNET norāda, ka iemesli tā slēgšanai ir ignorance un finansiāla atbalsta trūkums no valsts puses. Tāpat viņa vērš uzmanību uz to, ka ministrijā jau trīs mēnešus «iestrēdzis» trīspusējais kinoforuma, KM un Rīgas domes līgums, kas līdz šim bijis spēkā daudzus gadus.

«Ja valsts institūcijas nedod naudu un atsakās komunicēt, tad «Arsenāla» arī vairs nav. Ja kultūras ministre nav uzskatījusi par vajadzīgu atbildēt uz decembra un janvāra oficiālajām vēstulēm, tad nedomāju, ka šīs valsts institūcijas ir kaut kādā veidā ieinteresētas,» teic Līduma.

Ministre Grende esot «atvērta sarunām»

Kā TVNET elektroniski sagatavotajā atbildē informē kultūras ministres Žanetes Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) padomniece Iluta Bērziņa, «KM vienmēr bijusi atvērta sarunām, kā arī sniegusi finansiālu atbalstu». Viņa vērš uzmanību uz pēdējo gadu finansējumu - 10 000 latu 2011.gada festivālam; 15 850 latu. - 2010.gada festivālam.

Neskatoties uz kinoforuma organizatoru oficiālo vēstuļu ignorēšanu, KM pārstāve pauž viedokli, ka «kultūras ministre ir atvērta sarunām un jau tuvākajā laikā nosūtīs aicinājumu Arsenāls organizatoriem tikties, lai pārrunātu turpmākos plānus».

Ministrija plāno Starptautiskā Kino Centra nodomu protokola jautājumu virzīt kopā ar citām KM budžeta nepieciešamībām.

Kinokritiķe Āboliņa cer, ka lēmums nav galīgs

Kinokritiķe Daira Āboliņa cer, ka kinofestivāla «Arsenāls» rīkotāju lēmums vairs nerīkot vērienīgo kino pasākumu nav galīgs, vienlaikus pieļaujot, ka tas ir jauna festivāla sākums.

«Es gribētu domāt, ka tās nav beigas. Iespējams, tas ir sākums jaunai festivāla formai vai jaunam festivālam,» atzina Āboliņa. «Laba kino trūkums būs jūtams.»

Tomēr, ja lēmums vairs nerīkot ilggadējo festivālu ir galīgs, tam būs būtiska ietekme uz kino dzīvi Latvijā – Eiropas kino un pasaules neatkarīgā kino pieejamību Latvijas sabiedrībai.

«Tādējādi būs beigusies būtiska ēra, kurā mēs esam auguši un izglītojušies,» secināja kritiķe, atzīstot, ka rīkotāju lēmums ir bijis šokējošs, ko, iespējams, izprovocēja pēdējo gadu ekonomiskā situācija un nesakārtotība festivālu apritē.

Āboliņa gan nezaudēja cerību, norādot, ka «Arsenāls» vienmēr ir «bijis ceremoniju meistars» un šādā veidā rīkotāji pievērš papildu uzmanību festivālu finansējumam Latvijā.

Norādot, ka bieži vien izskanējuši pārmetumi, ka teju vienlaikus notiek divi lieli festivāli – «Arsenāls» un «Baltijas Pērle» –, Āboliņa nepiekrita, ka ilgi tā nevarēja pastāvēt un vienam no tiem bija jāizmirst. Pēc viņas domām, šo situāciju organizatori varēja atrisināt. Tāpat bija vajadzīga atbildīgo kultūras iestāžu iesaiste, ja organizatori nespēja vienoties par festivālu norises laiku.

«Arsenāls» - neatņemama Rīgas kino kultūras sastāvdaļa

Atgādinām, ka «Arsenāls» pirmo reizi kino mīļotājus vienkopus pulcēja 1986.gada 25.augustā tagadējās Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles Lielajā zālē. Daudziem tā ir tradīcija apmeklēt «Arsenāla» filmas. Pērn festivāls atzīmēja 25 gadu pastāvēšanas gadskārtu. Tā galvenie idejiskie veidotāji ir Augusts Sukuts un Māris Gailis. «Arsenālā» kopš tā dibināšanas izrādītas 2184 filmas, kuras noskatījušies 330 000 skatītāju.

Kopš tā laika «Arsenāls» bija kļuvis par neatņemamu Rīgas kino kultūras sastāvdaļu - iesākumā katru otro gadu, bet vēlāk jau ik rudeni, izrādot pasaules un pašmāju kino šedevrus.

Pagājušogad starptautiskais kinofestivāls «Arsenāls» notika no 10. līdz 18. septembrim Rīgas kinoteātros «Citadele» un «K.Suns».