«Atbilstoši Latvijas likumiem biļetes ir iespējams atdot atpakaļ, taču es neieteiktu to darīt,» sacījusi Jevdokimova, «es oficiāli paziņoju, ka man nav informācijas, ka mūsu Jūrmalas konkurss nenotiks. (..) Viss troksnis radās pēc konkursa žūrijas līdzpriekšsēdētāja Igora Krutoja paziņojuma, ka attiecības ar Jūrmalas domi ir pietuvojušās kritiskajai robežai. Taču šajā paziņojumā nekas netika minēts tieši par konkursa atcelšanu.»

Kā atzīmē laikraksts, Maskavā neviens nezina par Latvijā valdošajām bažām par konkursa norisi, ko apliecina tūrisma firmas, kas turpina aktīvi tirgot braucienus uz konkursu Jūrmalā, piemēram, astoņu dienu brauciens uz «Jauno vilni» tiek piedāvāts par 1174 eiro.

Jūrmalas mērs sola risināt tualešu problēmu

«Viennozīmīgi, «Jaunais vilnis» Jūrmalas pilsētai ir vajadzīgs, tas dod lielu pienesumu gan pilsētai, gan valstij kopumā tiešā un netiešā veidā,» intervijā «Dienas Biznesam» atzinis Jūrmalas mērs Gatis Truksnis.

Truksnis atzīmējis, ka viņš ir nosūtījis vēstuli visiem «Jaunā viļņa» organizatoriem, mēģinot skaidrot visus jautājumus, par kuriem viņi publiski ir pauduši pretenzijas. «Jau pērn tika pārmests, ka koncertzāles infrastruktūra ir neatbilstoša, ka nav sakārtotas tualetes un ir vairākas citas problēmas. Tās ir lietas, ko, protams, vajadzēja identificēt jau agrāk - brīdī, kad Jūrmalas dome ar konkursa organizatoru «Dzintara disku» slēdza līgumu. Nekādu piezīmju tajā par minētajām lietām nebija.»

«Es negribu tagad noņemt no sevis atbildību un teikt, ka pašiem nevajadzēja skatīties uz priekšu.

Abām pusēm vajadzēja identificēt šīs problēmas.

Taču domāju, ka šie jautājumi jau būtu atrisināti, ja tas būtu prasīts no organizatoriem. Šobrīd tā ir problēma, kas ir jārisina. Vēstulē «Jaunā viļņa» rīkotājiem esmu norādījis, ka tiks uzstādītas ērtas, paaugstināta komforta konteineru tipa tualetes ar visiem kanalizācijas, elektroenerģijas pieslēgumiem un tamlīdzīgām lietām. Protams, tagad - ziemā - šo tualešu tur nav, bet vasarā būs. Tātad šis jautājums ir atrisināts,» teicis Jūrmalas mērs.

Aicinās «neuzskrūvēt» cenas

Atbildot uz kritiku par viesnīcu un restorānu dārdzību festivāla norises laikā, Truksnis vēstulē rakstījis, ka ir lietas, ko Jūrmalas dome var ietekmēt, bet ir arī tādas, ko nevar. «Tomēr esmu jau vērsies un arī turpināšu runāt ar uzņēmēju organizācijām pilsētā, ar ieteikumu izvērtēt iespēju noteikt draudzīgāku cenu politiku arī sezonas karstākajos datumos. Mēs varam aicināt.»

«Izskanējušas pretenzijas arī par koncertzāles kafejnīcu, par tās VIP zonu. «Jaunā viļņa» organizatori mani ir informējuši, ka bijusi kaut kāda sarakste starp viņiem un uzņēmējiem, kas pirms diviem gadiem ieguva tiesības strādāt šajā VIP zonā piecus gadus. Pieļauju, ka viņu starpā ir radušies pārpratumi. Uzskatu, ka nekādi pārpratumi tur būt nevar - galdiņu izvietojums, reklāmas, biļešu tirdzniecība VIP zonā un tamlīdzīgas lietas, protams, ir «Jaunā viļņa» organizatoru prerogatīva. Šie jautājumi nav pakļaujami apgrūtinātām saskaņošanām ar kaut kādām trešajām pusēm, lai kas tās arī būtu,» turpinājis Truksnis.

Truksnis atzīmējis, ka Jūrmalas dome pagājušā gada augustā pieņēma vienbalsīgu lēmumu attiecībā uz līguma slēgšanu par «Jaunā viļņa» organizēšanu Jūrmalā. Ja esot kādas vēlmes ieviest tajā izmaiņas, dome esot gatava par to lemt vistuvākajā laikā. «Taču pirms tam es uzskatu par lietderīgu satikties ar «Jaunā viļņa» organizatoriem un visus sasāpējušos jautājumus izrunāt klātienē. Ir daudz dažādu neizrunātu lietu. Atklāti sakot, es neredzu kaut kādus šķēršļus vai problēmas, lai Jūrmalā šo pasākumu organizētu arī turpmāk. «Jaunā viļņa» norises datumi joprojām ir rezervēti, un dome traucēkļus šim pasākumam nerada.»

Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija

Runājot par Dzintaru koncertzāles rekonstrukciju, Truksnis atzīmējis, ka koncertzāles atklātā zāle un parks pirms četriem gadiem ir rekonstruēti, bet slēgtā zāle ir morāli un fiziski novecojusi. Jūrmalas dome izstrādājusi rekonstrukcijas projektu, kura provizoriskā tāme ir aptuveni 8 miljoni latu, kas ir piektā daļa no Jūrmalas kopējā budžeta.

«Tāpēc intensīvi notiek sarunas ar Finanšu ministriju par valsts kreditēšanas iespējām. Iepriekš bija mēģinājumi piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus šim projektam, kas diemžēl neguva īsti atsaucību. Kā zināms, pašreizējais ES fondu apguves periods tūlīt beigsies, bet, kamēr iešūposies nākamais, būs pienācis 2015. vai 2016. gads. Tagad paredzēts, ka pašvaldības varēs ņemt kredītus no Valsts kases. Mēs remontu dēļ nevaram pazaudēt nevienu no sezonām, kas ir jau faktiski pilnībā rezervētas vairākus gadus uz priekšu. Darbi var notikt no rudens līdz nākamā gada maijam, šo procesu noslēdzot tā, lai nākamās sezonas pasākumi varētu pilnībā norisināties. Bet no nākamā rudens, darbus veicot atkal līdz pavasarim, to visu ir iecerēts pabeigt,» stāstījis pašvaldības vadītājs.

Lēšot, cik lielus ienākumus tieši vai pastarpināti Jūrmala iegūst no «Jaunā viļņa» norises, Truksnis atzinis, ka valstij kopumā katrs šāds pasākums ir devis 8 līdz 12 miljonus latu.