Kā to vēl pirms festivāla iezīmēja tā direktore, dzejniece Madara Gruntmane-Dujana, kas kopā ar dzīvesbiedru, dzejnieku un arhitektu Efi Dujanu 2022. gadā iedibināja "Page Break" tradīciju, par šīgada festivāla tēmu tika izvēlēts jēdziens "Entropija": "Ņemot vērā, ka šobrīd mēs dzīvojam izaicinājumu un pārmaiņu skartā pasaulē, mēs mēģināsim ar dzejas valodas palīdzību rast kārtību un orientēšanās spēju haosā, kuru varam novērot gan mums apkārt, gan arī reizēm pašiem savās domās."

Ņemot šo tēmu par vadmotīvu, 25. aprīļa pēcpusdienā dzejnieki tikās Rīgā, Berga bazārā, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Latvijā, lai dalītos savos novērojumos par dzejas iespējām kaut ko mainīt un uzlabot ļoti plašā perspektīvā: no lokālām domubiedru grupām līdz pat – kāpēc gan ne? – valstiskam līmenim.

Diskusijā piedalījās dzejnieki Alvins Pans (Singapūra), Gondža Ouzmena (Turcija), Iļja Kaminskis (ASV/Ukraina) Ingmāra Balode, Ivars Šteinbergs, Toms Treibergs, Kajo Čingonji (Anglija/Zambija​), Marčins Sendeckis ​(Polija), Margeda Tidira (Velsa​), Marija Sevilje Parisa (Spānija), Mihaels Augustīns (Vācija), Marianne Larsena (Dānija), Ramona de Hesusa (Kolumbija), Sabīne Vina (Francija) un Sudžata Bata (Indija/ASV/Apvienotā Karaliste​).

Ar dzejnieku biogrāfijām iespējams iepazīties gan festivāla "Page Break" tīmekļa vietnē, gan "pārlapojot" portāla TVNET interviju ciklu "Rīta kafija ar dzejnieku".

Ņemot vērā dalībnieku skaitu un tēmas vērienu, nododam TVNET+ lasītājiem pirmo daļu no šīs diskusijas, noslēdzošo daļu piedāvājot tuvākajā laikā.

Efe Dujans: Šajā diskusijā mēs plānojam izmantot entropijas jēdzienu kā metaforu. Mums šeit kā dzejniekiem varētu šķist piemēroti smelties pieredzi no fizikālās zinātnes jomas –Visuma, ko regulē likumi un principi – un interpretēt to bezgalīgajā dzejas sfērā. Zinātniskajā terminoloģijā entropija apzīmē haosu; tā mēra nepieejamo enerģiju slēgtā sistēmā un atspoguļo dabisko tieksmi uz nekārtību.

Tomēr rodas intriģējošs jautājums: vai entropija (vai, plašāk runājot, enerģija) mūsos var būt kaut kādā citā agregātstāvoklī nekā tikai haotiska? Vai ir iespējams šo daudzšķautņaino spēku apzināti virzīt uz sociālo un ekoloģisko harmoniju? Vai no cilvēciskās daudzveidības vitalitātes – identitāšu spektra, dzejas izpausmju neskaitāmības un valodu daudzuma – mēs varam izveidot dinamisku dzejas balsi? Tādu balsi, kas atbalsojas harmonijā un veicina mieru pasaulē?

Dzeja savā ziņā iemieso augstāko entropijas formu – nevis nekārtību, bet sarežģītu, mērķtiecīgu dinamismu, kas ir daudz bagātāks par vienkāršu haosu. Savā ziņā tas sasaucas ar mūsu pagājušā gada festivāla tēmu "Empātija". Tagad es mūs aicinātu pievērsties poētiskās entropijas potenciālam veicināt sapratni un vienotību gan lokāli, gan globāli.

Mihaels Augustīns: Tātad, es saprotu, tu šo diskusijas laiku pavadīsi vārdnīcā? (Visi smejas.)

Efe Dujans: Jā, tikai vārdnīcā. (Smejas.) Labi, es paturpināšu vēl, iedvesmojošam ievadam. Dzejas valoda var būt gan nepaklausīga, gan eiforiska – tā ir noslēpumaina, bet reizē izgaismojoša. Tā līdzsvaro eksperimentālo ar pazīstamo, sirsnīgumu ar skepsi, personisko ar sociālo. Dzeja eksistē pāri laikam: tās balss atbalsojas no pagātnes, skan tagadnē un sniedzas nākotnē - visur vienlaikus.