Iļja Kaminskis dzimis Ukrainas pilsētā Odesā, šobrīd dzīvo ASV. Viņa dzeja tulkota dažādās pasaules valodās un apbalvota ar prestižām balvām, Gugenheima stipendiju radošajās mākslās, medija "Los Angeles Times" grāmatu balvu, Alēna Boskē balvu Francijā. Kaminskis ir Amerikas Mākslas un zinātņu akadēmijas biedrs.

Izdevis dzejas krājumus "Deaf Republic" un "Dancing In Odessa", bijis līdzautors un tulkotājs daudziem izdevumiem, ieskaitot antoloģijas "Ecco Anthology of International Poetry" un "In the Hour of War: Poems from Ukraine".

2023. gadā dzejnieka krājums "Kurlā republika" apgādā "Neputns" iznāca arī latviešu valodā, Raimonda Ķirķa atdzejojumā. 

Šobrīd Iļja Kaminskis strādā par pasniedzēju Prinstonas universitātē un dzīvo Ņūdžersijā.

Kāds ir tavs ieteikums možam un enerģiskam rītam?

Saules gaisma un pastaiga basām kājām, cerams, ņemot līdzi grāmatu, vai kopā ar draugu vai kaķi. Brilles, kas, sēžot ielas malā, palīdz saskatīt garāmgājējus arī ir labs rīta kompanjons.

Kuras trīs lietas tu paņemtu līdzi uz Latviju, kas, tavuprāt, simbolizē tavu valsti šodien?

Gaisu, debesis un vientulību.

Par ko tu nekad nerakstītu savā dzejā?

Kad sastopos ar šādu jautājumu, es jūtos kā pensionējies dzejnieks. Doties pelnītā atpūtā ir laba ideja! Daudziem dzejniekiem vajadzētu pensionēties.

Nosauc trīs lietas, ar ko tev asociējas Latvija?

Man bērnībā bija radinieki Latvijā. Vīrieši bija stalti, sievietes – ļoti skaistas, bet mana vecuma bērniem patika mani iekaustīt. Ir labi apciemot Latviju tagad, kad esmu pieaudzis.

Šīgada festivāla tēma ir "Entropija". Kāda ir tava entropijas definīcija?

Ņemot vērā, ka entropija ir zinātnisks jēdziens, kas ietver traucējumus, nenoteiktības un nejaušības sistēmā, es to sauktu par izcilu priekšstatu par to, kur mēs atrodamies – nekārtībā, nejaušībās un nenoteiktībā.

Kas attiecas uz dzeju – tad, kad es jūs satikšu klātienē, mums vajadzētu aiziet uz tirgu, nopirkt labu maizi, apsēsties uz ietves un barot baložus. Ja mums paveiksies, pa vidu baložu haosam varētu atrasties kāds dzejolis. Ja mums nepaveiksies – baloži tiks pie vakariņām un, lidojot augšā, nometīs mums uz pleciem vienu vai divas lietas. Arī tas būs gana labi diviem dzejniekiem, vai ne?

Par ko vēsta tava dzeja?

Es neatceros kurš to teica, bet – dzeja ir kā kaķis istabā…

Tavs novēlējums labai dienai…

Brīdī, kad rakstu šo atbildi, vēl neesmu iedzēris vakara vīna glāzi, tāpēc novēlējumiem vēl ir par agru. Taču mēs varam pieņemt Luīzes Glikas novēlējumu: "Es vēlējos to, ko vienmēr vēlos, es vēlējos citu dzejoli."

Iļja Kaminskis

Kara laikā mēs dzīvojām laimīgi

es iznesu pagalmā krēslu un vēroju sauli.

kara laikā dzīvojām laimīgi.

No angļu valodas atdzejojis Raimonds Ķirķis.