Pankūkas un Masļeņicas lelle

Pasākumā visi interesenti, īpaši bērni ar vecākiem, tiek laipni aicināti līksmi pavadīt garo, auksto ziemu un sagaidīt ilgi gaidīto pavasari, klausoties dažādas tautasdziesmas ar humora pieskaņu, dziedot līdzi un piedaloties rotaļās, uzzinot arī svētku tradicionālo norisi senajos laikos. Pasākuma dalībnieki varēs pagaršot pankūkas, kas ir viens no būtiskākajiem Masļeņicas atribūtiem, kam ir rituāla nozīme. Pankūkas simbolizē apaļu sauli, kas spoži spīd, padarot dienas siltākas, gaišākas un garākas.

Masļenicu svin nedēļas garumā, katrai nedēļas dienai piedēvējot savu nosaukumu, nozīmi un noteiktas tradīcijas, skaidro pasākuma organizatori.

Pirmā Masļeņicas diena ir «Sagaidīšana» - šajā dienā jācep pankūkas, ka arī no salmiem un cita pieejama materiāla jāizveido Masļeņicas lelle. Nākamā diena - «Saspēles diena», kurā visi dejo un piedalās rotaļās. Trešā diena - «Kārumniece», šajā dienā znots nāca ciemos pie vīramātes uz pankūkām, kuras viņš pats pirms nākšanas sagatavoja.

Salmu lelles dedzināšana

«Svinēšana» jeb «Plašā ceturtdiena» domāta tam, lai visi saimnieciskie darbi būtu padarīti un varētu atlikušajās nedēļas dienās plaši svinēt Masļenicu. Piektdiena - «Sievasmātes vakarēšana», šajā dienā ar atbildes apmeklējumu sievasmāte ar saviem radiniekiem un draugiem iet ciemos pie znota.

Sestajā dienā ar salmu lelles, kas simbolizē ziemu, dedzināšanu aizvada ziemu līdz nākamajam gadam. Pēdējā Masļenicas dienā - «Piedošanas svētdienā» - ir pieņemts lūgt piedošanu visiem radiniekiem un draugiem, uz ko parasti atbild: «Dievs piedos!»

Pasākumu organizē Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvalde sadarbībā Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūru «Kultūra», bet pasākumu atbalsta Jelgavas 2.pamatskolas koris «Zvonņica» Jeļenas Vavilovas vadībā.

Šāds pasākums Jelgavā kļuvis par tradīciju.