1912.gadā Norvēģijā mazā stacijas pilsētiņā piedzimst dīvains bērns. Meitenes māte nomirst dzemdībās, un mazā Ieva aug viena ar tēvu, kas viņu patur nošķirtībā no miestiņa sabiedrības. Ieva cieš no ārkārtīgi retas ģenētiskas slimības, kas piešķir viņai ērmīgu ārieni. Mazo pilsētiņu pārņem baumas un ar šausmām jaukta ziņkāre.

Henriete Bakera Linda, "Jyllands—Posten": "Šedevrs. [..] To lasa ar aizrautību un šaušalām, nemieru un nelabumu, saviļņojumu un trauksmi. [..] Spožs, dzirkstošs, izprotošs un skumjš romāns par cilvēku aizspriedumiem un stūrgalvīgo ideālu, ko dēvē par normālību. Izcila fabula, kas raisa dziļas pārdomas."

Nilss Gunders Hansens, "Berlingske Tidende": "Šim romānam piemīt kaut kas klasisks, tas nesteidzas, tomēr lasītājs visu laiku jūt spriedzi. Turklāt Eriks Fosness Hansens ir arī gudrs, viņš izprot cilvēkus, savstarpējās attiecības un dzīves neparastos pavērsienus. No stāstnieka debesīm maigi līst debesu manna. Un to bieži nedabū piedzīvot."

Henriks Vivels, "Weekendavisen": "Liels alegorisks romāns [..] Šis stāsts ir reizē fantastisks un humāns cildinājums patiesajai cilvēcībai. [..] Fantastisks romāns par fantastisko, mākslinieciska vīzija par mākslas dziļāko būtību zem vārdu un matu aizsega." Ide Hejlskova, "Kristeligt Dagblad": "Izcila stāstnieka prasme [..] Ievas stāsts lasītāju savaldzina un satrauc, piespiežot paraudzīties pāri stereotipiem literatūrā un dzīvē. [..] Eriks Fosness Hansens savā grāmatā izpleš fantāzijas un kritiskās domas spārnus."

No norvēģu valodas to tulkojusi Dace Deniņa.