Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Bārmeņu čempionāts aiz polārā loka Somijā

FHM
Bārmeņu čempionāts aiz polārā loka Somijā
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: Wikipedia

Labākie bārmeņi no 29 pasaules valstīm vienuviet - FHM šādu iespēju garām laist nevarēja un devās aiz polārā loka Somijā, lai piedalītos 11. starptautiskajā bārmeņu konkursā „Finlandia Vodka Cup”.

Šķiet, jābūt pilnīgi trakam, lai no aukstās Latvijas dotos uz vēl lielāku sasalumu - aiz polārā loka Somijā, kur termometra stabiņš, kas nokrities līdz -30ºC atzīmei, nav nekāda brīnumaina parādība. Saņēmuši uzaicinājumu doties uz „Finlandia Vodka Cup” starptautisko bārmeņu konkursu, FHM ilgi nedomāja, meklēja biezās zeķes un kravāja ceļasomas, jo laist garām iespēju nogaršot, kādus brīnumus ar „Finlandia” degvīnu spēj izstrādāt pasaules labākie bārmeņi, būtu grēks.

Aiz polārā loka

Līdz Levi ciematam (netālu no tā norisinājās konkurss) tiešā avioreisa nav, tāpēc sākumā devāmies līdz Helsinkiem, kur sēdāmies nākamajā lidmašīnā, kas veda līdz Santa Klausa mājvietai Rovaniemi. Pie Rovaniemi lidostas mūs sagaidīja autobusi, kam dalībniekus un mediju pārstāvjus bija jāaizgādā līdz Levi. Pametot lidostas telpas, neviltota sajūsma parādījās latīņamerikāņu sejās, jo puišiem, kuru mājvietā gaisa temperatūra ir ap 30°C, sniegs un no tā uzcelti sniegavīri ir tikpat liels brīnums kā Ēģiptes piramīdas eskimosam. Pēc nelielas fotopauzes devāmies ceļā un pēc divu stundu brauciena, kura laikā abās ceļa pusēs stiepās tikai un vienīgi meži, atradāmies jau 170 km aiz ziemeļu polārā loka, principā - nekurienē. Vēlāk gan izrādījās, ka tik liela nekuriene Levi nav, jo te atrodas Somijas iecienītākais slēpošanas kūrorts, kuru ik nedēļas nogali apmeklē 10 000 slēpotāju. Kas nepavisam nav maz ciemam, kura iedzīvotāju skaits nesasniedz pat sešus tūkstošus.

Tā kā visa diena bija pavadīta ceļā, varējām tikai priecāties, ka pirmajā vakarā nekas vairāk par iepazīšanos un vakariņām nav paredzēts. Atklāšanas pasākumā gan pārliecinājāmies, ka latviešu delegācija, kurai nokļūšana līdz Levi prasīja gandrīz 12 stundas, ir vistuvākie viesi, jo bārmeņu konkursu apmeklēja pārstāvji no tādām zemēm kā Panama, Apvienotie Arābu Emirāti, Venecuēla, Indija, Kanāda, Malaizija, Kolumbija un citām. Ieradušies bija arī mūsu kaimiņi lietuvieši un krievi, turklāt visai spilgtais krievu bārmenis Somijas kūrortā dzīvojot jau piekto dienu un esot paspējis izbraukt ar sniega moci, padzīvot pa kādu naktsklubu un pabūt pat briežu medībās... Tāpēc arī nav nekāds brīnums, ka gan pirmajās, gan visās pārējās ēdienreizēs tikām cienāti ar brieža, aļņa un laša gaļu, cik vien līda iekšā.

Mēs jau minējām, ka šo pasākumu organizēja „Finlandia Vodka”, tāpēc, protams, netrūka arī alkoholisko dzērienu; vakariņas, kas pārauga ballītē, ievilkās līdz pusnaktij. Tomēr nekāda brutāla nodzeršanās, kā sākumā varētu likties, ja alkohols ir bez maksas, te iznākt nevarēja, jo neba jau katrs apkārt staigāja ar savu „Finlandia” pudeli un paciņu sulas. Par dzērieniem rūpējās bārmeņi, kuriem bija piekodināts neliet kokteilī vairāk par 30 ml stiprā alkohola. Neraža? Varbūt arī ne, jo organizatori bija parūpējušies, lai vīrieši nebūtu īpaši ieinteresēti piedzerties papildu dūšai - dodoties iepazīties ar kādu izskatīgu meiteni. Gluži vienkārši meiteņu gandrīz nebija, ja neskaita bārmenes no Lietuvas, Polijas un ASV, pāris organizatoru pārstāves un vēl dažas žurnālistes. Izlasot iepriekšējo teikumu, vēlies mūs palabot - sak'', kopā jau mazdrusciņ iznāk? Ne-e, ja FHM saka, ka meiteņu nebija, tad tiešām nebija.

Ziemeļbriežu olimpiskās spēles

Nākamajā rītā, kad jau desmitos bija jādodas uz Ziemeļbriežu olimpiskajām spēlēm, varējām tikai nopriecāties, ka iepriekšējais vakars beidzies tik mierīgi. Vēlāk gan izrādījās, ka šāds vakars tas bija pēdējais. Jau sākumā minējām, ka bārmeņu čempionātu apmeklēja arī ļautiņi no tā saucamajām siltajām zemēm, tāpēc ikvienam tika izsniegts speciāls siltais tērps, ausaine, zābaki, siltās zeķes un pat cimdi. Un ko tur brīnīties, jo dažas labas tautas pārstāvis šī brauciena laikā droši vien cimdus vai ausaini lietoja pirmoreiz mūžā. Tā nu, tērpušies apģērbā, kas ērtuma ziņā līdzinās kosmonautu skafandram, sadalīti deviņās komandās, piedalījāmies Ziemeļbriežu olimpiskajās spēlēs.

Šo rindu autora komandas pirmais kontrolpunkts bija bļitkošana. Tagad varbūt arī saprotam, kādēļ Daugavas bļitkotāji kāpj uz pāris centimetrus plāna ledus, jo tad vismaz zivis var redzēt un nav stulbi jāsēž, blenžot caurumā un vicinot savu makšķeri, jo ar metru biezu ledu nav nekāda aršana. Taisnības labad gan jāsaka - kādai meitenei patiešām izdevās zivi noķert. Otrais kontrolpunkts - briežu ķeršana ar laso. Tas gan izklausās interesantāk, nekā patiesībā ir, jo vienīgais, kas jāizdara: ar šņori jātrāpa pa brieža ragiem, kas stāv uz sniega takas pāris metrus tālāk. Nākamais punkts - uguns iekuršana sniegā - arī nekādas grūtības nesagādāja. Īpaši, ja iekuršanai piešķir sērkociņus, kaudzi bērza tāss, sausu malku un komandā ir arī grieķis, kuram dažādu priekšmetu aizdedzināšana ekstremālos apstākļos ir teju ikdiena.

Tālāk nācās veikt slēpošanas stafeti, no kuras FHM veiksmīgi izdevās izvairīties, aizbildinoties, ka „45. izmēra zābakus taču tajās slēpēs nevar iedabūt!”, kas bija taisnība. Savu izvairīšanos no slēpošanas šo rindu autors kompensēja nākamajos trijos stafetes posmos, jo ko nu latvietis prot vēl labāk, ja ne skriet! Skriešanā ar ragavām, kurās atrodas krietns sapresēts siena blāķis, uzstādījām rekordu, arī brieža kamanu vilkšanā ierindojāmies pirmajās vietās (te laikam arī atslēga, kāpēc šīs saucās Ziemeļbriežu olimpiskās spēles) un skriešanā ar sniega kurpēm veicās pavisam labi. Tiesa, pēc šāda skriešanas maratona bija jāguļ sniegā un jāmirst nost līdzīgi kā slēpotājiem pēc garas distances. Dienu vēlāk izrādījās, ka FHM pārstāvētā komanda šais sacensībās ir uzvarējusi.

Pasaulē labākie kokteiļi

Pēc sacensībām iestiprinājušies devāmies atpakaļ uz savu mājvietu, kur tad beidzot arī bija jānotiek jau 11. bārmeņu čempionātam „Finlanda Vodka Cup”. Pirms došanās uz Somiju, katrā no 29 valstīm, kas bija sasniegušas noteiktu „Finlandia” pārdošanas apjomu, notika vietējais čempionāts, kurā noskaidrojās, kurš bārmenis pārstāvēs katru valsti. Šāds čempionāts notika arī Latvijā, un mūsu zemi Somijā pārstāvēja „B-bāra” bārmenis Raitis Akerblūms.

Čempionātā katram bārmenim bija jāsagatavo trīs dzērieni: aperitīvs, long drink kokteilis un quick mix; katra pagatavošanai tika dotas desmit minūtes. Katra dzēriena neatņemama sastāvdaļa, protams, bija kāds no „Finlandia Vodka” produktiem. Pirmo divu kokteiļu receptes dalībnieki bija sagatavojuši jau iepriekš, bet quick mix bija jāizstrādā uz vietas, piecu minūšu laikā iepazīstoties ar piedāvātajām sastāvdaļām, izvēloties no tām četras un uzrakstot recepti. Vēl piecu minūšu laikā dzēriens bija arī jāpagatavo piecos eksemplāros.

It kā jau liekas, ka dzērienu pagatavošana bārmenim tāds nieks viens ir, tomēr šeit procesu mazliet sarežģīja sacensību vieta. Sacensību finālam bija uzbūvēts speciāls iglu - sniega pils „Snow Dome”; tās pagatavošanai bija izmantoti ledus kluči, kas tika izzāģēti no netālās upes. Celtne klātienē izskatījās visai iespaidīgi, ņemot vērā, ka tā bija desmit metrus augsta un 16 metrus plata. Arī bārmeņu letes sastāvēja tikai no ledus. Un visus skatītājus „Snow Dome” centrā priecēja no ledus veidota „Finlandia” pudele. Lieki piebilst, ka temperatūra telpā bija zem 0°C, kas ne jau eksotisko zemju bārmeņiem vien sagādāja papildu neērtības. Lai nu kā, ar grūtībām galā tika visi, un nepilnas stundas laikā tapa 87 dažādi pasaules labāko bārmeņu radīti kokteiļi. Pie darba ķērās žūrija, kas vērtēja katra dzēriena izskatu, aromātu un - pats galvenais - garšu.

Ballīte var sākties!

Pēc čempionāta ar autobusu devāmies uz vakariņu vietu, kur vēlāk tika apbalvoti izcilākie meistari. Labākais aperitīvs bija padevies bārmenim no Lielbritānijas, long drink - puisim no Vācijas, bet quick mix - grieķim. Diemžēl jāatzīst, ka skatītājiem nevienu no šiem kokteiļiem tā arī neizdevās nobaudīt. Bet visiem par lielu pārsteigumu par uzvarētāju visu trīs kategoriju kopvērtējumā kļuva bārmenis no Apvienotajiem Arābu Emirātiem; neuzvarot atsevišķi nevienā kategorijā, kopā viņš spēja savākt visvairāk punktu, iegūstot 298 no 312 iespējamiem punktiem. Pēc konkursa puisis atzina, ka priecājas par uzvaru, bet vislielākais prieks viņam esot par to, ka pirmoreiz mūžā redzot sniegu, jo tas esot bijis viņa sapnis jau kopš bērnības. Kas nu kuram. „B-bāra” bārmenis Raitis, kura vārds, starp citu, somu valodā nozīmē „tāds, kurš nekad nedzer”, kopvērtējumā ieņēma solīdo 8. vietu, par dzērieniem kopā saņemot 250 punktus.

Kad atbildības slogs no visiem bija nost, ballīte varēja sākties! Otrajā dienā visi bija vairāk vai mazāk pieraduši cits pie cita, tādēļ atmosfēra bija krietni brīvāka. Visvairāk izcēlās jau vairākkārt pieminētie latīņamerikāņi, kuri, redzot kādu ar fotoaparātu, labprāt ņēmās pozēt. Protams, ne jau vieni, bet, apskaujot patiešām jebkuru daiļā dzimuma pārstāvi. Daudzas meitenes ar prieku dāvāja puišiem (latīņamerikāņu bārmeņi nebija vecāki par 20 gadiem) bučas, bet vēlāk karstasinīgie bārmeņi pat bija neizpratnē, ka kāda meitene atsakās izpildīt visas viņu vēlmes.

Ja citi smīkņāja par latīņamerikāņiem, viņi to pašu darīja par krievu puisi, kurš izcēlās ar īpašu dejošanas tehniku. Tā kā puisis nebija draugos ar angļu valodu, draugus viņš meklēja pie latviešiem, īpaši pie latviešu bārmeņa, kurš „nekad nedzer”, jo abiem bija laimējies dzīvot vienā mājiņā. Rezultātā Raitim no Ivana Kovaļeva jeb krievu bārmeņa gribējās turēties pa gabalu, ja vien nepārtraukti nevēlējās atbildēt uz jautājumiem, ko kāds tikko teica, kā ieslēgt džakuzi, kāpēc tur netek ūdens, kas jādara, lai tek un tamlīdzīgiem. Pēc Somijas pamešanas abu draudzība diez vai turpinājās, jo, kā izrādījās, Ivans „vēl nav izveidojis e-pasta adresi”.

Pēc „oficiālajām vakariņām” ballīte turpinājās mītnes vietās, kur šoreiz alkohola pēc bārmeņu čempionāta bija atliku likām. Nu bija visas iespējas palūgt kādam no bārmeņiem, lai pagatavo kaut ko savai zemei raksturīgu vai pašu labāko, ko viņš prot. FHM šādu iespēju garām nelaida, īpaši ņemot vērā, ka nākamajā dienā ļoti svarīgu aktivitāšu nav un jāceļas tikai desmitos. Rezultātā ar Venecuēlas bārmeni radījām, kā nospriedām, pasaules garšīgāko kokteili, ko eksportēsim arī no Venecuēlas uz Latviju. Viss jau būtu labi, ja vien no rīta kāds būtu spējīgs atcerēties kaut pusi sastāvdaļu, jo vakara kokteiļos vairs nebija noteikuma - 30 ml stiprā alkohola...

Pēdējā diena

Nākamajā dienā kāds pamodās ar seju, kas sakrāsota ar skūšanās putām, kāds pārsteidzošā kārtā acis vēra vaļā džakuzi, vēl kāds modās svešā mājiņā uz dīvāna. FHM pārstāvis, pagulējis nepilnas trīs stundas, pamodās tieši pirms desmitiem un autobusu uz „Finlandia Vodka Finnishing School” bārmeņu skolu nokavēja. Izrādījās, ka liela daļa mediju mājas iemītnieku bija izmantojuši iespēju vismaz pāris stundas beidzot arī kaut ko nedarīt. Kamēr citi skatījās, kā ar nazi atvērt šampanieša pudeli, un no svecēm sniegā veidoja līdz šim lielāko „Finlandia” logo, bariņš žurnālistu paplunčājās džakuzi un pasutinājās īstā somu pirtī.

Vai tu labi kaujies?

Vakarā, atgriezušies no svinīgajām vakariņām ar nacionālajiem somu ēdieniem un dzērieniem, atkal devāmies uz sniega pili, kur notika pēdējā diskotēka. Tā kā tusiņš beidzās nepieklājīgi ātri, nevienam, protams, nenāca ne prātā doties gulēt, ja pasnaust var nākamajā rītā pa ceļam uz mājām. Kā jau sākumā minējām, meiteņu bija gaužām maz, arī hokeja tēmas ar somiem bija izsmeltas. Vienīgais, kas atlika - ar taksometru doties uz tuvējo pilsētu iekarot kādu bāriņu.

Ja esi kādreiz dzirdējis par somiem, kas izdzer Tallinas bārus, nebrīnies, jo, izrādās, Somijā vienā dzērienā nav iespējams pasūtīt vairāk par 40 ml stiprā alkohola. Tas nozīmē, ka par tādu vienību kā 100 ml šņabja Somijā var aizmirst. Bet kaut kā piedzerties somi tomēr iespēj arī savā zemē. Vienu šādu tipāžu FHM satika pie bāra ieejas, džeks somu valodā centās kaut ko noskaidrot. Uzzinājis, ka esmu no Latvijas, soms uzreiz atplauka un kļuva par manu labāko draugu, jo, redz'', Artūrs Irbe esot visu laiku labākais vārtsargs, bet visiem hokejistiem būtu jābūt tādai attieksmei, kāda ir Kārlim Skrastiņam.

Lai nu kā, ne jau hokejs mūs interesēja, tāpēc ņēmām palīgā ugunīgos latīņamerikāņus, lai sarunā kādas meitenes. Ilgi nebija jāgaida, piecas meitenes esot ar mieru braukt mums līdzi uz apmešanās vietu. Tikmēr kāds vietējais soms bija nolūkojis šo rindu autora balto pižiku un, uz vēlmi to atgūt, vaicāja: „Vai tu labi kaujies?” Pārsteidzošā kārtā drosmi sarijušajam vīram pietika ar: „Jā, Latvijā visi kaujas ļoti labi, neesi dzirdējis?” Iekāpjot taksometrā, izrādījās, ka no piecām meitenēm pāri palikusi vairs tikai viena somu meitene un puisis. Arī šoreiz tomēr viss nebija noticis tā, kā latīņamerikāņi bija iecerējuši. Rezumējums: FHM uz nākamo „Finlandia Vodka Cup” dosies pat tad, ja tas notiks Ziemeļpolā.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu