Vairāk nekā 600 kultūras darbinieku atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai aicina nepieļaut Kultūras ministrijas (KM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apvienošanu, jo ir pārliecināti, ka šis lēmums ilgtermiņā kaitēs ne tikai kultūrai, bet arī izglītībai.

"Kultūras nozare, par kuru atbild Kultūras ministrija, salīdzinot ar citām jomām, ir vissazarotākā. Kultūras ministrijas pārziņā ir četrpadsmit apakšnozares - kultūras pieminekļi, arhīvi, muzeji, bibliotēkas, arhitektūra, tautas māksla, teātris, mūzika, vizuālā māksla, grāmatniecība, literatūra, filmas, kultūrizglītība un autortiesības. Šo nozaru sakars ar izglītību nav lielāks kā jebkurai citai jomai - lauksaimniecībai, ekonomikai, aizsardzībai vai veselībai," norādīts vēstulē.

Kultūra un izglītība, pēc vēstules autoru domām, ir pārāk specifiskas un nozīmīgas nozares, lai tās automātiski apvienotu. No līdzšinējās sadarbības viedokļa Kultūras ministriju drīzāk varētu pievienot Ārlietu ministrijai, jo daudzi Latvijas reprezentācijas pasākumi ir Kultūras un Ārlietu ministrijas sadarbības projekti. "Operas, teātra izrādes ārvalstīs, izstādes un koru koncerti - tas ir reālas sadarbības rezultāts," atzīmē autori.

"Mēs gribam dzirdēt pamatotus argumentus, kā šī reforma var labvēlīgi ietekmēt kultūras un izglītības jomu attīstību ilgtermiņā. Izglītības sistēma Latvijā gadiem cīnās ar ļoti smagām problēmām, bet Izglītības ministrija nepārliecina nedz ar mūsdienīgu izglītības politiku, nedz konstruktīvu un mērķtiecīgu darbību. Ministriju apvienošana draud ar monstrozas, grūti pārvaldāmas sistēmas izveidi, kas jau vienreiz ir pierādījusi savu neefektivitāti. 1993.gadā Kultūras un Izglītības ministrijas tika apvienotas, taču jau pēc gada tās sāka darbu kā atsevišķas valsts institūcijas. Pamatojums - darbības neefektivitāte. Kas ir mainījies? Vai šodien ministrs, kura pārziņā ir tik sarežģīta un problemātiska nozare kā izglītība, spēs veltīt līdzvērtīgu uzmanību arī daudzajām kultūras nozarēm? Ko funkcionāli uzlabos tik lielas sistēmiskas izmaiņas?" jautā kultūras darbinieki.

Pirms lemšanas par abu ministriju apvienošanu, vēstules autori lūdz ar skaitļiem un faktiem pamatot to, kāds kultūras nozarei, sabiedrībai, valsts pārvaldei un valstij ilgtermiņā būs ieguvums no šādas apvienošanas ne tikai materiālā, bet arī vērtību izteiksmē.

"Vai ir veikts kaut viens reālajā situācijā balstīts pētījums un konsultācijas ar ministrijām un nozares speciālistiem, tai skaitā nevalstiskajām organizācijām un individuāliem māksliniekiem, kas pamato šādas apvienošanas efektivitāti? Vai līdzekļi, kurus prasīs apvienošana, nebūs lielāki par šķietamajiem ietaupījumiem? Lūdzam arī pierādīt, kādā veidā tiks nodrošināts tas, ka kultūras finansējums, ieplūstot Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā, nepazudīs dažādu problemātiskās izglītības caurumu lāpīšanai," teikts vēstulē.

Vēstules autorus arī uztrauc priekšlikums Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF) pievienot Izglītības inovācijas fonda birojam. "Tas novedīs pie situācijas, ka arī tie pārpalikušie 4,6 miljoni, kas šogad paredzēti VKKF projektu atbalstam, pazudīs kopējā katlā. Mēs jau esam publiski pauduši vēlmi pārtraukt VKKF atkarību no pēkšņiem politiskiem lēmumiem un pieprasījuši pēc iespējas ātrāk atjaunot regulāru VKKF budžeta finansējumu no "iezīmētiem" nodokļiem, kā tas bija fonda pastāvēšanas pirmajos gados."

"Mēs negribam, lai kultūrai nepamatoti tiktu atvēlēta pabērna loma, un esam satraukti par kultūras vietu politiķu vērtību sistēmā. Lūdzam atbildēt uz mūsu jautājumiem un pārdomāti izvērtēt sekas, kādas rastos, apvienojot Kultūras ministriju ar Izglītības zinātnes ministriju," aicināts vēstulē.

Vēstuli parakstījuši 619 kultūras darbinieki.

LETA jau ziņoja, ka arī Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir satraukta par izskanējušo ieceri apvienot Kultūras ministriju ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC) LAS izsaka satraukumu par šādiem ātriem un pietiekami nepārdomātiem priekšlikumiem un lūdz politiķus ņemt vērā, ka atjaunotās Latvijas laikā jau ir bijis šāds precedents, kas drīzā laikā apstiprinājās kā kļūda un tika labots.