Katrai dziesmai - sava horeogrāfija

Nav noslēpums, ka «Muzikālās bankas» apbalvošanas ceremonijas veidotāji katru gadu klausītājus un skatītājus cenšas pārsteigt ar kaut ko jaunu - gan šova, gan dziesmu skanēšanas ziņā. Kā stāsta pasākuma producents Aigars Dinsbergs, jaunumu netrūks arī šo sestdien.

«Gribam, lai šovs būtu acij un ausij tīkams, tādēļ šogad visus centīsimies pārsteigt ar «ūdeņošanu», jo iecerēts vērienīgs ūdens šovs - pirmo reizi Latvijā iekštelpās būs milzu «dejojošās» ūdens strūklakas. Jā, jā, tās pašas, par kurām cilvēki priecājās Vērmaņparkā, festivāla «Staro Rīga» laikā.»

Producents stāsta, ka skatuves aizmugurē būs novietots milzu baseins, kurā ietilpst 15 tonnas ūdens. «Ļoti ceru, ka neappludināsim Ventspils Olimpisko centru - par to esam parūpējušies!» viņš smejas un piebilst, ka tas būšot kas līdzīgs slavenajām Barselonas muzikālajām strūklakām.

«Ja viss izdosies, kā iecerēts, strūklakas varētu šauties pat astoņu metru augstumā,

turklāt tas notiks mūzikas ritmā, pieskaņojoties katrai dziesmai, jo katram numuram izstrādāta sava horeogrāfija.» Savukārt skatuves priekšpusē atsevišķu muzikālo numuru laikā būs ūdens priekškars, uz kura tiks rādītas videoprojekcijas.

«Tiešām gribu vēlreiz uzsvērt, ka Latvijā iekštelpās kas tāds būs redzams pirmo reizi. Taču, kā tas viss izskatīsies, redzēsim tikai mēģinājuma laikā. Tad arī zināsim, vai tiem, kas sēdēs pirmajās rindās, vajadzēs lietusmētelīšus vai lietussargus, jo nevaram izslēgt iespēju, ka ūdens mazliet šļakstīsies,» Aigars smaida.

Viņš atklāj, ka arī finālā dzirdamās dziesmas skanēs mazliet citādi nekā ierasts: «Kristaps Krievkalns dziesmas ir pāraranžējis un pieaicinājis dažādus pavadošos mūziķus: stīgu kvartetu, timpānistu un vēl šo to. Tāpēc domāju, ka tam vajadzētu skanēt neikdienišķi un interesanti. Bet es tiešām negribētu visu atklāt.»

Savukārt, komentējot ceremonijas vadītāju - šoreiz tā ir grupa «Musiqq» - izvēli, Aigars Dinsbergs atgādina: «Katru gadu ceremonijas vadīšanu esam uzticējuši kādam mūziķim: Reinikam, Busulim, Stībelim.

Kādēļ šogad lai tie nebūtu Emīls un Marats, kuri pirms diviem gadiem uzvarēja «Muzikālajā bankā»?»

Taču arī ierastie vadītāji Baiba Palkavniece un Kaspars Mauriņš nekur nebūs pazuduši - viņi vadīs t.s. «viesistabas» intervijas.

Nepieciešamas radikālas pārmaiņas

Darba šajā laikā Aigaram tiešām nav trūcis - tikko izskanējuši «Eirovīzijas» nacionālās atlases pusfināli, un jau pēc mēneša - 18.februārī - Ventspilī notiks šā dziesmu konkursa fināls. «Kādēļ es to uzņēmos darīt? Tāpēc, ka man kā producentam šķita interesanti pieņemt šo izaicinājumu,» atzīst Aigars, piebilstot - tagad, pēc šim trim nedēļām, kad vienlaikus bija jāgatavo «Eirovīzija» un «Muzikālā banka», viņam liekoties - nu, kur man bija prāts! «Labi, ka man ir tik forša komanda, uz kuru varu paļauties. Citādi es tiešām netiktu galā.»

Viņaprāt, šā dziesmu konkursa latiņa jāuzceļ tik augstu,

lai Latvija lielajā «Eirovīzijā» beidzot tiktu ārā no pusfināla un finālā ieņemtu pietiekami augstu vietu.

«Arī tas bija iemesls, kādēļ ķēros pie šā projekta. Te ir jāveic daudz izmaiņu, un daļu mums tiešām ir izdevies īstenot. Piemēram, to, ka pusfināli notika tiešraidē un «dzīvajā», līdz ar to ir skaidrs, kā kurš pusfinālists var nodziedāt un kādas ir viņa vokālās dotības,» skaidro producents.

Par samērā skeptiskajiem un dažkārt negatīvajiem skatītāju komentāriem Aigars Dinsbergs neuztraucoties: «Skatīties «Eirovīziju» skaitās nemoderni, taču tāpat visi visu zina un komentē. Tāpat es apzinos, ka nepieciešams ilgāks darbs un laiks, lai mainītu cilvēku attieksmi. Tagad mums pārmet, ka pusfinālos nebija zvaigžņu un ka pazīstami komponisti neraksta dziesmas šim pasākumam. Taču, ja paskatāmies

trīs beidzamos gadus, kad uz «Eirovīziju» aizsūtījām zvaigznes, - neviens netika ārā no pusfināla.

Un pie tā vainojami esam mēs, skatītāji, balsojot par mūziķi ar vārdu, kurš tobrīd pie mums ir topā. Varbūt arī šī attieksme ir jāmaina?»

Vai Aigars pats redz dziesmu, kurai lielajā «Eirovīzijā» varētu veikties? «Es teiktu tā - bija vairākas labas lietas, bet nekas izcils. Taču 18.februārī var sagaidīt visādus brīnumus, jo šķiet, ka fināls būs gana raibs - gan muzikāli, gan žanriski, gan šovu ziņā,» teic Dinsbergs, uzsverot - šoreiz liela teikšana būs Mākslinieciskajai padomei, kas jau nākamnedēļ nāks kopā un spriedīs par konkursa fināldziesmām. «Tieši viņi var likt mūziķiem mainīt ļoti daudz ko - sākot no tērpiem un horeogrāfijas,» skaidro Aigars, neslēpjot - Mākslinieciskajai padomei būs teikšana arī par uzvarējušo dziesmu. «Arī to viņi var likt mainīt pilnībā - līdz pat izpildītājiem un bekvokālistiem.

Nepakļaušanās gadījumā šī dziesma var tikt diskvalificēta, un tad uz lielo konkursu sūtīsim 2.vietas ieguvēju.

Mūziķi to zina, un tas ir ierakstīts nolikumā.»

Viņš arī neslēpj, ka dažus pusfināla priekšnesumus vairs nebija iespējams mainīt, jo padome tos ieraudzījusi tikai pusfināla mēģinājumā. «Taču domāju, ka vismaz trīs priekšnesumus mainīsim arī pirms fināla. Bet to redzēsim 18.februārī.»

Atgādinot, ka šogad paiet tieši desmit gadu kopš dziedātājas Marijas Naumovas uzvaras «Eirovīzijā», Aigars Dinsbergs teic - esam pelnījuši šo faktu atzīmēt godam. «Es ļoti ceru, ka man viss iecerētais izdosies. Ja ne - lai nākamgad pie šā projekta ķeras kāds cits, jo man darāmā patiešām pietiek.»