Vēstules autori atgādina, ka pirms trīs gadiem Latvijas kultūras darbinieku foruma noslēgumā toreizējais Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un kultūras ministre Helēna Demakova (TP) parakstīja memorandu "Kultūra 2010", kurā apņēmās nodrošināt VKKF finansējuma ikgadēju pieaugumu 10% apmērā.

Patlaban VKKF finansējums projektiem un programmām ir "ar klusu, bet treknu cirtienu netaisnīgi un neproporcionāli" samazināts no 7 057 091 lata 2008.gadā līdz 4 686 424 latiem 2009.gadā - gandrīz par 2,5 miljoniem jeb par 33,59%. Pieskaitot valdības noteiktos 10% līdzekļu, kas ir jātur rezervē, reāli VKKF šogad var operēt tikai ar pusi no pagājušā gada summas. Ar šo lēmumu VKKF ir zibenīgi iesviests apmēram tādā pašā situācijā kā pirms desmit gadiem, kad tas tika izveidots. Tas nozīmē, ka liela daļa no fonda atbalstītajiem kultūras procesiem apstāsies un vairums no tiem vienkārši iznīks, apgalvo vēstules autori.

Atklātajā vēstulē teikts, ka, pateicoties VKKF atbalstam, notiek pilnīgi visi valsts, pašvaldību un neatkarīgo organizāciju rīkotie mūzikas, teātra un dejas, kino un vizuālās mākslas festivāli valstī, tiek iestudētas izrādes, uzņemtas filmas, rīkotas izstādes, rakstītas un izdotas grāmatas, kā arī nodrošināta to pieejamība bibliotēkās, restaurēti nozīmīgi kultūras pieminekļi, ar VKKF atbalstu daudzi mākslinieki nes Latvijas vārdu pasaulē, gūstot starptautisku atzinību un balvas.

"Desmitiem kultūras namu un bibliotēku visā Latvijā beidzot var uzlabot infrastruktūru, bet mēs varam skatīties "100 gramus kultūras", lasīt "Karogu", "Mūzikas Sauli", "Rīgas Laiku", "Zīlīti" un visus pārējos kultūras izdevumus Latvijā. Pateicoties VKKF jaunajām reģionu programmām, kultūra vairs nav tikai galvaspilsētas privilēģija, bet var sabalansēti attīstīties visā Latvijā. VKKF finansējums kultūrai ir atbalsts ikvienam kultūras patērētājam, jo tas samazina kultūras pasākumu ieejas biļešu un kultūras produktu cenu," teikts vēstulē.

VKKF budžeta samazinājums skars pilnīgi visus un ilgtermiņā novedīs pie kultūras procesu un arī sabiedrības degradācijas, teikts vēstulē. Vissāpīgāk tas atsauksies uz aktuālo un dzīvo kultūras un mākslas procesu, bet visgrūtāk klāsies nevalstiskajam sektoram, kas ar ekonomiskākajiem līdzekļiem un elastīgāko administrāciju pilda būtiskas funkcijas un organizē nozīmīgus pasākumus daudzās kultūras un mākslas jomās.

"Mēs varam importēt māksliniekus, dziedātājus, arhitektus un inženierus, bet mēs nekad nevarēsim importēt paši savu - Latvijas - kultūru un mākslu. Tā jārada šeit, un tai nepieciešams stabils, nepārtraukts VKKF atbalsts," norāda vēstules autori.

Vēstulē norādīts, ka VKKF atbalsts kultūras projektiem ir visreālākais, efektīvākais un visātrāk īstenojamais ekonomikas "sildītājs" visā kultūras sfērā. Finansējot kultūras projektus, ekonomiskā aktivitāte tiek rosināta pieaugošā formā, jo VKKF piešķirtais finansējums kalpo arī kā uzticības mandāts, kas ļauj veidot starptautisko "tīklošanos" un sekmīgi piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības programmām, pašvaldībām, ārvalstu fondiem un privātā sektora. Veicot radošas aktivitātes, aptuveni puse no VKKF finansējuma tiek novirzīta citu nozaru uzņēmumiem, tādējādi stimulējot tautsaimniecību un sniedzot papildu ekonomisko efektu.

Raugoties no valsts ekonomikas vajadzībām 2009.gadā, VKKF finansējuma samazinājums uzskatāms par graujošu ne tikai kultūras nozarei, teikts vēstulē.

Vēstules autori arī norāda, ka 2008.gadā VKKF budžets bija 1/16 daļa no Kultūras ministrijas budžeta, bet 2009.gadā ir tikai 1/26 daļa. "Vai tādēļ, ka kultūras un mākslas procesu attīstība Latvijā vairs nav starp Kultūras ministrijas prioritātēm?" jautāts vēstulē.

Tiek jautāts arī, ar kādām tiesībām likuma grozījumos ir pieņemts pretlikumīgs lēmums, norādot konkrētas summas, kādas no VKKF budžeta jāpiešķir kultūras programmām, mērķprogrammām, valstiski nozīmīgiem pasākumiem un regulārajiem projektu konkursiem, kāpēc likumdevējs kopīgi ar Ministru kabinetu un Kultūras ministriju neievēro Valsts kultūrkapitāla fonda likuma 6.pantā noteikto, ka par fonda līdzekļu sadali lemj VKKF padome, nevis ministrs vai deputāti.

Vēstules autori vēlas noskaidrot, kurš ir atbildīgs par VKKF budžeta samazinājumu, kā arī panākt, lai dotācija VKKF kultūras projektiem un programmām nākamajos budžeta grozījumos tiktu atjaunota tādā līmenī, kas ir proporcionāls visam Kultūras ministrijas budžeta samazinājumam - par 8,4%. Šai gadījumā VKKF budžetam 2009.gadā ir jābūt 6 464 295 lati.

Vēstules autori arī vēlas, lai izbeigtos VKKF atkarība no pēkšņiem politiskiem lēmumiem. Tādēļ tiek prasīts pēc iespējas ātrāk atjaunot regulāru VKKF budžeta finansējumu no stingri "iezīmētiem" nodokļiem: 3% akcīze no alkohola, 3% - no tabakas, kā arī atskaitījumi no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa, kā tas bija fonda pastāvēšanas pirmajos gados.

Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule aģentūrai LETA atzina, ka budžeta izdevumu samazināšana jau patlaban ir atstājusi ietekmi uz pilnīgi visām no valsts līdzekļiem finansētajām nozarēm Latvijā. Kultūras nozarē līdzekļu samazinājums attiecas gan uz kultūras procesa nodrošināšanu, gan uz finansējumu profesionālajai mākslai, gan uz VKKF, gan uz investīcijām kultūras infrastruktūras objektos. KM spēkos neesot novērst globālo finanšu krīzi, kas esot iepriekšminēto problēmu cēlonis. Taču KM ir pārliecināta, ka kultūras sistēma krīzi pārdzīvos sekmīgi, jo pēdējos gados kultūras nozares finansējums Latvijā ir palielinājies vairākas reizes un nozares kapacitāte esot pietiekama.

KM uzskata, ka VKKF patstāvība un neatkarība ir svarīgs kultūrpolitisks jautājums. "Nav šaubu, ka VKKF ir būtisks instruments, kas palīdz uzturēt dzīvu un daudzveidīgu kultūras procesu," atzīst KM, vienlaikus uzsverot, ka valsts pārvaldes optimizācija un reorganizācija attiecas arī uz kultūras nozari.

Finansējuma samazinājums visām funkcijām kultūras nozarē Latvijā patlaban tiek veikts saskaņā ar valdības lēmumu, un visjūtīgākā KM pārraudzības joma, kuru finansējuma samazinājumam vajadzētu skart pēc iespējas saudzīgāk, ir kultūrizglītība. Kultūrizglītības dotēšana Latvijā prasa vairāk nekā trešdaļu KM līdzekļu. Finanšu izteiksmē tas nozīmē - lai pēc iespējas saglabātu adekvātu finansējumu kultūrizglītībai un pedagogu algām, pārējiem kultūras nozares sektoriem, tostarp VKKF, finansējums samazinās proporcionāli vairāk nekā kultūras nozarei kopumā, skaidro KM.

Ministru kabinets jau ir pieņēmis lēmumu, ar kuru uzdod KM optimizēt kultūrizglītības sistēmu, vienlaicīgi nelikvidējot nevienu no skolām un neveicot nepārdomātu to apvienošanu. Taču valdības lēmums nosaka, ka reformas ir jāveic līdz 2009.gada 1.jūnijam. Mācību gada vidū reformas veikt neesot iespējams.

Arī citas jomas, īpaši muzejus, skars nopietna reorganizācija, tādēļ jau nākamgad, neraugoties uz vispārējo taupību, atkal varot cerēt uz VKKF līdzekļu palielinājumu, sola KM pārstāve.

Tā kā visas valsts dotētās institūcijas visos sektoros skar procentuāls samazinājums gan atlīdzībai, gan kapitālizdevumiem, KM samazinājuma formula VKKF tika veidota analogi - tika izskatīti visi 2008.gada pirmo trīs ceturkšņu kultūras projekti un programmas un attiecīgi izrēķināts vidējais rādītājs, proporcionāli ņemot vērā kapitālieguldījumus un atlīdzību.

Aprēķinos neskarta palika mūža stipendiju daļa. Mūža stipendijas tiek ik mēnesi izmaksātas cienījama vecuma kultūras darbiniekiem, un to likme no 2008.gada ir palielināta līdz 150 latiem mēnesī.

No KM pamatbudžeta uz trīsgadīgu deleģējumu bāzes tiek finansētas vairākas sabiedriskas organizācijas, to vidū arī tās, kas izteikušas satraukumu par VKKF līdzekļu samazinājumu, piemēram, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, Latvijas Mūzikas informācijas centrs, Latvijas Literatūras centrs, RIXC, "Noass", jaunās mūzikas festivāls "Arēna", Jaunā teātra institūts. KM pamatbudžetā ir arī dotācija radošajām savienībām. Ir iespējama visas šīs naudas "iepludināšana" VKKF , tādējādi palielinot tā budžetu un liekot VKKF padomei pieņemt lēmumu par atbalstu tikai uz projektu bāzes - bez administratīvajiem izdevumiem, kas ir iekļauti KM deleģējumā. KM tomēr uzskata, ka tas nebūtu kultūrpolitiski tālredzīgi, jo valsts funkciju deleģēšana privātajam sektoram atbilst modernai pārvaldības praksei.

KM uzskata, ka ekonomiskās krīzes atstātā ietekme uz kultūras budžetu, kura daļa ir arī VKKF, nebūtu jāizmanto kaislību uzkurināšanai, jo tas var apdraudēt VKKF patstāvību un turpmāko finansējuma apjomu. Sākot analizēt VKKF atsevišķus projektus, var izveidoties situācija, ka to nemitīga publiska apspriešana vispār liks apšaubīt to lietderību ekonomiskās krīzes apstākļos, uzskata KM. Tāpat taupības apstākļos ierasto kultūras pasākumu ārējais spožums būtu jāaizstāj ar mazākiem izdevumiem un radošu izdomu, norāda KM.

KM nevēlas arī sagraut tradīcijām bagāto Latvijas kultūrizglītību, lai tieši šogad uz tās rēķina palielinātu VKKF budžetu. Tāpat KM uzskata, ka visnopietnākā problēma kultūras sektorā ir četrkāršotais PVN grāmatām un tieši te ir jāiegulda vislielākais intelektuālais un administratīvais resurss, lai grozītu šo latviešu oriģinālliteratūrai bīstamo normu.