Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa vakar daļēji apmierināja juristes Kristīnes Dupates prasību pret žurnālu Privātā Dzīve (PDz) par prettiesisku iejaukšanos personiskajā dzīvē, uzliekot par pienākumu publicēt atvainošanos K. Dupatei uz žurnāla vāka un viena pilna atvēruma, kā arī samaksāt viņai kompensāciju 700 latu apmērā un segt tiesāšanās izdevumus. Šī ir pirmā šāda veida lieta Latvijā, un mediju ekspertu domas par spriedumu dalās. "Spriedums mūs apmierina. Paļāvos uz to, ka mūsu tiesas ir kompetentas, un nu esmu gandarīta, jo visas manas tiesības tiek respektētas," pēc sprieduma nolasīšanas atzina K. Dupate, gan piebilstot, ka vēlas iepazīties ar pilnu spriedumu, lai noskaidrotu, kāpēc tiesa prasību apmierinājusi daļēji, prasītās 5000 latu kompensācijas vietā liekot samaksāt tikai 700. Summas apjoms esot sekundāra lieta.

"Galvenais bija principa jautājums, vai šajā valstī vispār ir tiesības uz privāto dzīvi," stāsta K. Dupate. Viņa ir pirmā Latvijā, kura cēlusi prasību par iejaukšanos privātajā dzīvē. K. Dupate domā, ka pēc šīs prasības apmierināšanas arī citas personas vairs nebaidīsies sūdzēt tiesā medijus, ka pārkāpuši viņu privātumu.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka PDz publicēja slepus iegūtas fotogrāfijas, kurās K. Dupate redzama pie dzemdību nama pēc bērniņa piedzimšanas. Jāpiebilst, ka fotogrāfijās redzams arī viņas vīrs, bijušais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis, kurš tolaik bija savienības Latvijas ceļš valdes priekšsēdētājs, tāpēc uzskatāms par publisku personu.

PDz galvenā redaktore Sandija Šķēle šādu tiesas lēmumu sauc par nopietnu draudu žurnālistu vārda brīvībai un spriedumu noteikti pārsūdzēšot. "Šī ir tiesa par vārda brīvību, un es cīnīšos līdz galam, līdz pēdējai instancei, citādi presei nākotnē būs problēmas. Tas ierobežos ne tikai Privāto Dzīvi, bet gan visu presi kopumā," uzskata S. Šķēle.

Līdzīgās domās ir arī mediju eksperts Sergejs Kruks. Viņš tiesas spriedumu vērtē negatīvi un uzskata, ka tas var ietekmēt vārda brīvību. "Tas var radīt situāciju, ka žurnālisti nedrīkst interesēties par esošo vai bijušo amatpersonu dzīvi, kas var ietekmēt pētniecisko žurnālistiku," domā S. Kruks. Viņš skaidro, ka slepus uzņemti foto var atklāt būtiskas lietas, piemēram, slepenus biznesa darījumus, kuros iesaistīts amatpersonas dzīvesbiedrs un kuri sabiedrībai jāzina.

Savukārt mediju eksperts Kārlis Streips uzskata, ka šādiem materiāliem nav nekāda sakara ar žurnālistiku – tā ir lūriķa būšana. "Tas ir ļoti labi, ka tiesa sāk novilkt robežas," viņš atzinis aģentūrai LETA. "Demokrātiskā sabiedrībā dzeltenā prese nevar darboties neierobežoti," uzskata arī K. Dupate.