Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Ķemeru kūrorts - vīzija vai īstenība? (21)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto

Sakopta vide, atpūtnieki, veikaliņi un restorāni, un lepna viesnīca — kūrortu centrs bijušās sanatorijas "Ķemeri" vietā — tāda nākotnes vīzija apņēma jūrmalniekus 1998. gadā. Un šai vīzijai vismaz daļēji vajadzēja īstenoties pirms pāris gadiem.

Taču nekā — Ķemeri joprojām ir mirusī Jūrmalas daļa, kurā kā spoki rēgojas "aptīrītās" sanatorijas "Līva" korpusi un laika zoba skartā, sen jau tukšojošā kūrortpoliklīnika. Tikai pati "Ķemeru" ēka jau atguvusi spozmi, tiesa gan, tikai ārēju. Pagaidām.

Grandiozs pirkums par smiekla naudu

Sanatorijas "Ķemeri" privatizācija pirms dažiem gadiem izraisīja pamatīgu sašutumu gan vietējos iedzīvotājos, gan arī dažos valstsvīros. Dažbrīd jau šķita, ka Latvijas Privatizācijas aģentūras rīcība, atdodot lepno ēku par 900 tūkstošiem latu, no kuriem tikai 20 procenti bija jāmaksā skaidrā naudā, bet pārējais — jau tobrīd diezgan mazvērtīgajos privatizācijas sertifikātos, Itālijā reģistrētam uzņēmumam "Ominasis Italia SRL", ir bijusi diezgan nepārdomāta. Arābu izcelsmes itāliešu biznesmeņi gan solīja piecu gadu laikā investēt 10 miljonus latu, vismaz piecus gadus saglabāt kūrorta ārstniecisko un profilaktorisko darbību un nodrošināt vairāk nekā 100 jaunu darba vietu.

Taču solījumi sākotnēji nepildījās. Plānotās investīcijas uz aci nebūt tā nebija pamanāmas. Lai gan "Ominasis" turpināja solīt, ka tūdaļ jau būs, tūdaļ. Un solījumi mijās ar izteikumiem, ka nauda jau ir iztērēta, tikai ārpus Latvijas. Zināmas bažas radīja arī firmas prezidenta Omara Saleha el Handī tolaik pilnvarotās personas Līgas Baltiņas visai dīvainie izteikumi, ka Latvijā nav tik drošas bankas, kurai varētu uzticēt lielas naudas summas.

Visādi ir gājis — Privatizācijas aģentūra pēc īpašnieku lūguma vairākkārt mainījusi privatizācijas noteikumus. Pēc pēdējiem grozījumiem solītie 10 miljoni latu ir jāinvestē līdz nākamā gada februārim. Un tad bijusī sanatorija "Ķemeri" nu jau jaunā ampluā — kā pieczvaigžņu viesnīca — vērs durvis viesiem. Ja vien...

Kavējas paši, kavējas investīcijas

Lai noskaidrotu, kā rit sanatorijas ēkas atjaunošanas darbi un kad tā beidzot vērs durvis viesiem, "Vakara Ziņas" devās uz Ķemeriem. "Ominasis" konsultants Tofiks Kavārs un juriste Baiba Broka laipni piedāvāja izrādīt šobrīd vēl rekonstruējamo objektu. Taču viņi tikšanos nokavēja stundu, aizbildinoties ar darīšanām bankā. It kā jau sīkums, taču šī attieksme ļoti atgādināja pašu ēkas rekonstrukcijas kavēšanos...

Ir pabeigta ārējās fasādes atjaunošana, izbūvēti ārējie inženiertīkli, notiek iekšdarbi — tāds ir abu pārstāvju rezumējums par paveiktajiem darbiem teju vai septiņu gadu laikā. Turklāt "Ominasis" pat parūpējies, lai ne tikai sanatorijā būtu labs ūdens, bet lai šis prieks tiktu visiem ķemerniekiem, steidza palielīties Kavārs.

Kavārs smaidot stāstīja, ka rekonstrukcijas un tādējādi arī investīciju plāna pārbīde notikusi ļoti būtisku iemeslu dēļ. Proti, sākotnēji tika paredzēts izveidot trīszvaigžņu viesnīcu ar kurortoloģijas pakalpojumiem, taču noslēgts līgums ar viesnīcu operatoru "Kempinsky Hotels S.A.", lai objektu izveidotu par starptautiskiem standartiem atbilstošu pieczvaigžņu viesnīcu. Līdz ar to bija jāmaina numuriņu plānojums, jo pieczvaigžņu viesnīcai ir pilnīgi citi standarti.

"Mēs strādājam ar LPA (Privatizācijas aģentūra. — L. G.). Šo gadu laikā tik daudzi ir nomainījušies," stāstīja Kavārs, mēģinot uzskaitīt visus, kas šo septiņu gadu laikā sēdējuši Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora krēslā — Jānis Naglis, Arnis Ozolnieks, Viktors Šadinovs un citi, tagad ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš. "Viņi tik daudzi ir nomainījušies, bet mēs vēl esam šeit," ne bez lepnuma piebilda "Ominasis" pārstāvis. Un tas liecinot par viņu plānu nopietnību.

No sākuma sanatorija, pēc tam infrastruktūra

Gan Broka, gan Kavārs norāda, ka līdz noteiktajam termiņam — nākamā gada 19. februārim — sanatorijas ēkas rekonstrukciju ir iespējams pabeigt. Pat ātrāk. Bet vai tiešām te pēc gada atpūtīsies turīgu ļaužu pulciņš?

Kavārs šajā jautājumā nebūt nav tik optimistisks. Viņš norāda, ka, lai sasniegtu šo mērķi, ir jāsadarbojas gan viesnīcniekiem, gan arī pašvaldībai. "Kurš gribēs staigāt pa neizgaismotu parku?" kā vienu no piemēriem min Broka. Cilvēki gribēs atpūsties, vēlēsies baudīt skaistu vidi, bet pagaidām te izskatās kā Staļingradā, domīgs ir Kavārs. Viņaprāt, pašvaldībai ir jābūt pretimnākošai. Un ir jāuzlabo infrastruktūra.

Jūrmalas domes priekšsēdētājas vietnieks, tūrisma "aizbildnis" Aigars Tampe gan norāda, ka pašvaldība katru gadu tērē prāvus līdzekļus, lai uzturētu parkus, turklāt investori jau trīs gadus solot, ka viss būs kārtībā, bet pagaidām... "Nevar vainot pašvaldību, tas nav pareizi," uzsver Tampe. Viņaprāt, no sākuma ir jāatver sanatorija, pareizāk sakot, viesnīca, un tikai tad attīstīsies infrastruktūra, parādīsies veikali, restorāni. Un attīstība ir iespējama tieši šādā secībā, nevis otrādi.

Sanatorija pārtaps par SPA centru

Vēl viens nedaudz mulsinošs faktors — pēc privatizācijas noteikumiem "Ķemeriem" ir jāsaglabā savs kurortoloģijas profils, bet pēdējos gados dzirdamas vien runas un solījumi par viesnīcu. "Vārdam "sanatorija" šobrīd ir cita nozīme," skaidro Kavārs. Proti, Rietumu pasaulē sanatorija saistās ar kādu slimību ārstēšanu, bet "Ķemeru" pamatfunkcija būs piedāvāt veselības kompleksu, kas nevis ārstē, bet palīdz saglabāt fizisko formu. Vārdu sakot, "Ķemeri" pārvērtīšoties par modernu SPA centru.

Pati sanatorijas ēka būšot viesnīca, kur SPA procedūrām tiks atvēlēts, iespējams, pagrabstāvs. Bet visas atveseļošanās procedūras tiks veiktas pašreizējā kūrortpoliklīnikas ēkā.

"Vakara Ziņas" gan aizrādīja, ka vismaz šobrīd šī ēka nebūt neizskatās tāda, kurā pēc gada ļaudis relaksēsies un baudīs SPA procedūras. Taču Broka norāda, ka kūrortpoliklīnikas rekonstrukcija šobrīd ir "skiču stadijā".

Lai pierādītu savu nodomu nopietnību, Kavārs vēstīja, ka "Ominasis" ir iegādājies sanatorijas "Līva" korpusus, kas šobrīd tiešām izskatās kā monstri no citas pasaules. Taču eksperti esot novērtējuši, ka ir iespējama šo divu augstceltņu atjaunošana. Šajās ēkās "Ominasis" plāno izveidot trīszvaigžņu viesnīcu, lai Ķemeru izslavētos kurortoloģijas brīnumus varētu baudīt arī ne tik turīgi ļaudis.

Septiņas dienas bez apkures

Lai arī cik skaisti izklausītos privatizētāju paveiktie darbi un solījumi, pērn nogalē "Ominasis" dabūja trūkties. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija konstatēja, ka sanatorijas "Ķemeri" rekonstrukcija vēsturiskajos pirmā stāva interjeros ir pārtraukta un ilgāku laiku netiek turpināta. Turklāt ēkai nav pievienota apkure.

Broka gan norādīja, ka darbi rit pilnā sparā un ar apkuri nav problēmu. "Apkures nebija septiņas dienas," paskaidroja juriste. Tās bijušas īslaicīgas grūtības, jo līdz tam ēka apkurināta ar dīzeļdegvielu, kas bijis ļoti ekonomiski neizdevīgi. Tādēļ nolemts pāriet uz gāzi. Un tieši šajā pārejas posmā pēkšņi ieradusies inspekcija. Jāpiebilst gan, ka "Vakara Ziņas" ēkas iekšpusē nebūt nesala.

Privatizācijas nosacījumu izpilde "Ominasis" nav gājusi gludi, un tomēr Privatizācijas aģentūra investoram ir bijusi pretimnākoša. Arī šobrīd. "Patlaban Privatizācijas aģentūra, vērtējot iepriekšējo investīciju izpildes periodu, var būt gandarīta, ka objektā ieguldīto investīciju apjoms ir pārsniedzis grafikā noteikto summu. Taču vienlaikus Privatizācijas aģentūra rosina sanatorijas "Ķemeru" investoru savas uzņemtās saistības pildīt atbildīgi arī turpmāk, lai vairs nebūtu jāpagarina investīciju izpildes grafiks un Latvijas iedzīvotājiem sirdij tik tuvā sanatorija "Ķemeri" atsāktu savu darbu ar jaunu spozmi," "Vakara Ziņām" pauda Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Pelāne.

Investīciju ieguldīšanas plāns sanatorijā "Ķemeri"un tā izpilde

Laika periods; Plānotās investīcijas latos; Faktiskās investīcijas latos

1999—2000 - 2 615 000 - 2 615 000

2001—2002 - 178 900 - 178 900

2003—2004 - 2 706 100 - 3 108 460

2005—2006 - 4 500 000

Privatizācijas aģentūras dati

Fakti par sanatoriju "Ķemeri"

05.05.1998. – Privatizācijas aģentūra pieņem sanatorijas "Ķemeri" privatizācijas noteikumus

25.08.1998. – tiek noslēgts nomaksas pirkuma līgums ar Itālijā reģistrētu uzņēmumu "Ominasis Italia SRL", kas nosaka, ka piecu gadu laikā jāinvestē 10 miljoni latu

23.11.1998. – noslēgts nomaksas pirkuma pārjaunojuma līgums. Izmaiņas: "Ominasis Italia" vietā stājas "Ominasis Latvia" (simtprocentīgi Itālijas uzņēmumam piederošs)

19.02.1999. – parakstīts pieņemšanas un nodošanas akts, un no šā datuma notiek ieguldījumu atskaite

17.10.2000. – izdarīti grozījumi privatizācijas noteikumos, tajos tiek noteikts, ka investīciju apjomus, termiņus un kārtību nosaka vienošanās, kas tiek noslēgta ar pircēju. Nolūks: lai nebūtu iespējams dažādi traktēt nomaksas pirkuma līgumā minētos juridiskos terminus

11.12.2001. – vēlreiz grozīti privatizācijas noteikumi, pārceļot investīciju ieguldījumu termiņus uz vienu gadu

10.02.2004. – atkal grozīti privatizācijas noteikumi, nosakot, ka pircējam sanatorijā "Ķemeri" jāiegulda investīcijas 10 miljonu latu apmērā astoņu gadu laikā. Tādējādi reālais termiņš tiek pārcelts uz 2007. gada 19. februāri

Nepalaid garām!

Uz augšu