TVNET palūdza mani padalīties pārdomās par šo brīnišķīgo gaidāmo notikumu: daru to ar lielāko prieku un atbildību. Pateicos par šo lielisko iespēju arī cita starpā pafilozofēt par radoša cilvēka uzdevumiem.

Jogas mūzika un nedrošie laiki jeb Gaidot Devu Premal, Mitenu un Manosi

Daudziem jo daudziem Devas Premal un Mitena vārds nekādus komentārus neprasa. Šēra reiz izteikusies, ka "The Essence" (Devas 2001. g. albums) ir viņas iemīļotākā mūzika, nododoties jogas praksēm. Deva un Mitens (tagad viņiem pievienojies arī bansuri flautas virtuozs Manose) ceļo pa visu pasauli, biļetes uz viņu koncertiem ir izpārdotas. Koncertē ne tikai Austrālijā, Amerikā, protams Eiropā, bet arī tur – Austrumu pusē, kad viņus ielūdz īpaši turienieši; kāda tempļa atklāšanā, piemēram. Deva saka, vienreizēji bijis dziedāt arī Dalailamam...

Kas tad viņi īsti ir? Vai tiešām tā ir New Age mūzika savienojumā ar mantrām? Vai tā ir garīgā mūzika? Jogas mūzika? Un, ja jogas mūzika, tad kas tā tāda – mūzika, pie kā „jogo”? Atļaušos informāciju sniegt no vairākiem skatu punktiem. Pirmais lai būtu mana personīgā jogas prakse un pasniedzējas darbs, pēc tam t.s. Rietumu klasiskā muzikālā izglītība, arī pirms vairākiem gadiem realizētais soloalbums un vairāk vai mazāk darbošanās mūzikas lauciņā un tā dēvētajā radošajā vidē – teātrī, kino un TV.

Mākslinieks: ego spodrinātājs vai instruments Visuma plaukstās

Deva un Miten paši saka, ka uzstāšanās ir viņu garīgā prakse. Un viņi nekoķetē. Tas, ka viņu šībrīža projekts saucas "Music for Pecarious Times" – Mūzika nedrošajam laikmetam –, arī nav populistisks sauklis. Protams, par jogu sevi var saukt arī tāds, kas uzvilcis atbilstošas drēbītes, neēd gaļu, ceļas rīta gaismiņā un apmeklē gudrus seminārus. Taču īsts jogs ir tas, kurš par savu galveno mērķi uzskata kalpošanu citiem un pasaulei. Viss liecina - Deva un Miten to apzinās. Iespējams, tas izklausās tikai skaists teiciens, kādi ir dzirdēti pavisam citā sakarā: „Es strādāju saviem klausītājiem un uzdāvināšu viņiem šajos svētkos jaunu albumu.” Parasti jau skaidri redzams, cik šajos vārdos personīgu ambīciju, cik – patiesas vēlmes mazināt cilvēku sāpes. Taču ir ļoti daudz mākslinieku, kuru uzstāšanās motivācija ir, teiksim tā, – ģenerāli cita. Skeptiķi atkal teiks: nu, DPM pasaules tūres gan jau arī ir labs bizness. Bet tieši tā! Darīt cilvēkiem vajadzīgas lietas – tas taču ir likumsakarīgi, ja gaidāms veiksmīgs iznākums. Tas ir tikai normāli. Intervijās DPM atklāj, ka brīžiem no laimes apraudoties, lasot e–pasta vēstules, kurās cilvēki stāsta, kā šī mūzika viņus dziedinājusi. Abi mūziķi tā arī saka; kāda karjera, mēs braucam, dziedam, naudas, paldies Dievam, pietiek, un tā ir fantastiska sajūta – just, ka tu, tavi klausītāji un domubiedri patiesībā ir viena liela ģimene. Šī varētu būt viena no atbildēm par to, kas ir jogas mūzika. Ir daudz līdzīgu mākslinieku: Jai Uttal, duets Swaha, neskaitāmi citi. Labi zinu izklaides biznesa virtuvi, zinu kaislību un ambīciju plosītos talantīgos un ļoti talantīgos māksliniekus, zinu, cik grūti pārkāpt pāri ego šajā jomā. Taču, kad tas reiz izdarīts, –atraisās fantastiskas iespējas un radošs spēks. Paša Mitena dzīve ir tam apliecinājums – savulaik, spēlēdams populārās rokgrupās, būdams „uz viļņa”, viņš tomēr juties nepiepildīts un meklējis dziļāku saturu savai dzīvei. Par nokļūšanu pie Ošo viņš tā arī saka: Ošo visu salika pa vietām. Nu mēs redzam Mitenu šodien. Paskatieties uz citiem garīgi praktizējošajiem māksliniekiem: to pašu jogotāju Stingu – cik gadu desmitus viņš spēj BŪT, vai pretrunīgi vērtēto un varbūt ne īsti šeit minamo, tomēr acīmredzami īpašā veidā garīgu ceļu ejošo Madonnu. Vai Viju Vētru, kas dejo Dievam par godu savos 80 un cik gados. Starp citu, N. Ikstenas grāmatā par šo mākslinieci var lasīt, kā viņa, bēgļu gaitās būdama, Austrālijas hospitālī dejojusi un slimie dejas iespaidā dziedinājušies. Pirms kāda laika gadījās būt vienā indiešu dejas koncertā. Neko īpašu negaidīju, taču gan es, gan pārējā publika dažas minūtes pēc izrādes sākuma, dejotāju jaudas pārņemti, kā piekalti sēdējām. Un Sergejs Ancupovs tepat Latvijā? Viņa rīkotie Indijas klasiskās mūzikas koncerti, par kuriem viņš tā arī saka - saruna ar Dievu –, vienmēr ir tik īpaši. Tas attiecas uz visiem māksliniekiem – gan gleznotājiem, gan operdziedātājiem, gan pārējiem: mūs aizrauj tie darbi, kuros veidotājs atrodas uz tā pakāpiena, kur mīt dievišķais (kosmiskais, cilvēce utt.), nevis personiskais.

Jogas veidi un skaņas joga

Protams, jogas mūzika var būt tas, kas skan nodarbību fonā (ar DPM albumiem tā parasti ir, turklāt pirmais lielo popularitāti ieguvušais „The Essence” ar tādu domu arī tika rakstīts – dažiem draugiem masieriem, ko uzlikt procedūru fonā; neviens necerēja, ka tas būs bestsellers). Bet varam runāt arī par īpašu jogas atzaru – mūziku. Vienkāršoti sakot – jogas stāvokli iegūt, muzicējot vai klausoties mūziku. Nu, lūk – joga nav vingrošana un sarežģītas pozas. Viens no tulkojumiem sanskrita vārdam „joga” ir „vienotība”. Tālākais jau mūsu ziņā, kā sasniegt šo vienotības un veseluma sajūtu ar sevi un pasauli – caur vingrošanu un fiziskajām izjūtām (hatha joga, kāpēc gan ne?), caur darbošanos cilvēku un visu dzīvo būtņu labā (karma joga, „karma” sanskr. „darbība”), caur teorijas un citu gudru lietu mācīšanos (gņana joga, gņana – zināšanas) vai vēl kādu. Īpaša vieta ir nada jogai. Nada ir skaņa, un jogas mācībā skaņai ir īpaša vieta. Pieļauju, ka augstākminētos un citus jogas veidus lasītāji būs dzirdējuši biežāk nekā nada jogu. Iespējams, tāpēc, ka tā ir arī sarežģītākā un grūtāk izprotamā lieta, jo skaņa te attiecas uz vibrācijas sfēru – vissmalkāko. Un, kā māca joga, rada visas pārējās.

Lielais OM

Nada joga ir arī meditācija par un ar OM (AUM). Jogi, runājot par OM, pirms tūkstošiem gadu pateica to, ko zina mūsdienu zinātne, – viss ir vibrācija un OM ir tās simbols. Ļoti reāls. Klausoties okeāna šalkas, mēs dzirdēsim ko līdzīgu skaņai OM. Jebkura darbība, sākot ar sadzīvisko tējkannas vārīšanos un beidzot ar poētiskām vēja brāzmām, tas pats OM vien ir. Pavērojiet! Patiesībā viss ir arī vienkārši. Gadījās būt nada jogas meistarklasē pie Rona Reida un Meenakshi Joy jeb dueta Swaha, kas dara ko līdzīgu DPM, un, sākuši ar OM, mantrām, mēs nodarbību beidzām ar bītlu dziesmām. Joga nav pārgudras un drūmas lietas, bet vienkāršība un prieks. Arī filozofijā. Nesen kāds jogas skolotājs minēja labu piemēru. Jūs redzat: cilvēks ir tāds un tāds, taču vēl īsti nesaprotat, kāds tieši. Taču tad, kad viņš atver muti, kaut ko pasakot, viss uzreiz nostājas savās vietās un kļūst skaidrs, kas viņš ir patiesībā. Lūk, kāda ir skaņas vara!

To, ka skaņa ir ārkārtīgi spēcīgs instruments psihei, lai apliecina fakts, cik zibenīgā ātrumā mūs iespaido, piemēram, skaļš "dic-dic-dic" vai gluži pretēji – kaut kas maigs, glāstošs, nu, piemēram, kādas arfas skaņas. Svarīgs ir arī ritms (sanskr. „tala”), tam ir milzīga nozīme. Patiesībā vēdiskajā kultūrā mūzika ir gan māksla, gan filozofija, gan precīza zinātne vienlaikus (projekta koncertā šo pusi pārstāv nepāliešu mūziķis bansuri flautas spēlētājs Manose, kas ieguvis klasisku Ziemeļindijas mūzikas izglītību, tiesa, būdams īsts virtuozs, mākot to „mūsdienīgot” arīdzan).

Mantras. Vai tiešām tik nesaprotamas?!

Protams, Deva Premal dzied arī mantras: gan tradīcijas garā, gan pārveidojot. Un ne tikai sanskritā, arī tibetiešu, bet nupat atradu vienu Miten dziedātu sūfistu zikru arābu valodā. Dziesmas skan arī angliski. Par to, ka mēs esam Gaisma, ka mēs esam Mīlestība. Par to pašu, kas mantrās. Esmu sastapusies ar viedokli, ka svešas mantras var būt bīstamas, ja tu nezini, ko šie vārdi patiesībā nozīmē. Neapšaubāmi, izvēle katra paša ziņā. Atļaušos latviskot vienu no slavenākajām, dažādos variantos Devas izpildījumā dzirdēto Gajatri mantru. „Lai Visaugstākā Gaisma, kas caurauž visas trīs pasaules – zemi, debesis un izplatījumu – apspīd arī mūsu apziņu un virza mūsu saprāta starus uz patiesības ceļu.” Apmēram tā. Izlemiet paši, cik tas kaitīgi.

Arī tā Mīlestība, par ko dzied šis duets – pāris no 1991. gada arī dzīvē –, ir ne jau tikai vīrieša un sievietes attiecības. Tā ir tā mīlestība, kas piemīt saulei, kad tā vienkārši dāvā savu gaismu visiem bez izņēmuma, puķēm, kas zied, tādā veidā iedodot prieku citiem. Vārdu sakot, šīs dziesmas par Mīlestību spēj mūsos atmodināt to daļu – Dievišķo sākotni, kurā arī mums piemīt šī beznosacījuma prieka, dāvāšanas un mīlestības īpašība: tā nav nekas pārdabisks, tā ir normāla lieta. Satčitananda, kā vēsta vēdas un DPM vairākās no savām dziesmām. Ko tulkot varētu kā mūžīgās svētlaimes apzināšanos sevī. Kā savu piederību bezgalībai un Dievišķajai sākotnei ārpus visām reliģijām, konfesijām un filozofiskajiem uzskatiem.

Daži jogiski fakti par māksliniekiem

Svarīgi, ka Deva un Mitens ir Ošo skolnieki un par tādiem sevi uzskata joprojām. Kaut arī Deva Premal (Ošo dots vārds) bērnībā mācījās vijoli, klavieres un dziedāšanu, par mūzikas ceļu viņa nebūt nedomāja. Šūpuļdziesma mazajai meitenei bija Gajatri mantra, 11 gadu vecumā viņa jau nodarbojās ar nopietnām praksēm, tai skaitā meditāciju. Vēlāk studēja šiacu masāžu, refleksoterapiju un kraniosakrālo terapiju. Dziedāt iedrošināja viņu Mitens, pēc tam, kad, jau gadu abiem esot kopā, izdzirdēja viņu dungojam. Sākumā Deva Premal bija Mitena – līdz tam pazīstama rokmūziķa, kurš jutās sevi šajā lauciņā izsmēlis, – fona dziedātāja. DPM muzikālās darbības sākumā 90. gados Mitens tiešām bija vairāk redzamais un dzirdamais, līdz 2001. gadā tieši Devas soloalbums „The Essence” bija tas, kas atnesa tagadējo plašo atzinību. Abi strādā arī kā pasniedzēji, vadot tantriskos seminārus Ošo tradīcijā.

Bansuri mūziķis Manose savukārt tiek uzskatīts par Nepālas mūzikas vēstnesi pasaulē, kurš šo mūzikas instrumentu apguvis īstā Guru līnijā (un Austrumu pasaulē jebkuras mākslas skolotājs IR guru): pie Ustada Bismillaha skolnieka Madana Dev Bhatta. Manosi sauc par pirmo, kas bansuri padarījis pat par džeza instrumentu.