Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Latviešu filmu nakts LTV

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 20. jubilejas svētku programmas ietvaros Latvijas Televīzija pirmo reizi televīzijas vēsturē rīkos "Latviešu filmu nakti".

Tā risināsies naktī no 2. uz 3. maiju, kad LTV1 ēterā būs piecas filmas no latviešu kino zelta fonda. Tās nav izvēlētas nejauši, jo vēsturiskā pēctecībā simbolizē mūsu iekšējās brīvības ceļu paralēlēs ar valsts varu.

Filmu nakti plkst. 00:10 sāks „Ceplis”, plkst. 1:45 ēterā būs „Agrā rūsa”, plkst. 3:20 – „Kad lietus un vēji sitas logā”, plkst. 4.55 – „Dāvana vientuļai sievietei”, bet plkst. 6:10 to noslēgs „Elpojiet dziļi!”.

Ceplis” (1972) 

Režisors - Rolands Kalniņš

Scenārija autors - Viktors Lorencs

Galvenajā lomā Eduards Pāvuls; pārējās lomās: Helga Dancberga, Gunārs Cilinskis, Regīna Razuma, Aivars Siliņš, Velta Straume, Rolands Zagorskis, Artūrs Dimiters

Filma uzņemta pēc Pāvila Rozīša romāna, kas sarakstīts pagājušā gadsimta 20. gados. Rakstnieks atainojis sava laika norises, skatot tās gan pēc būtības, gan arī ļaujot ironiski distancēties kā no varoņu rīcības, viņu uzvedības motivācijas, tā arī savstarpējo attiecību veidošanās. Tā ir Latvijas pirmās brīvvalsts jaunbagātnieku vide, kur katru vērtē pēc viņa maka un katrs cenšas ņemt no dzīves iespējami vairāk. Centrālais tēls – uzņēmīgais un apsviedīgais Ceplis, kas prot taisīt naudu un – kā vēlāk pierādās – arī manipulēt ar cilvēkiem. Kad ar lielu atvēzienu un lielām cerībām dibinātais uzņēmums bankrotē, Ceplim izdodas veikli izkļūt no situācijas un vainīgi izrādās citi – sīki gariņi, kas tuvumā grozījušies, iekrīt vieglprātīgie, kas cer izmantot iespēju viegli iedzīvoties...

„Agrā rūsa” (1979)
„Agrā rūsa” (1979) Foto: publicitātes

Agrā rūsa” (1979) 

Režisors - Gunārs Cilinskis

Lomās: Regīna Krilavičūte, Ivars Kalniņš, Oļģerts Dunkers, Gunārs Cilinskis, Dina Kuple, Aigars Vilims

Operators - Gvido Skulte

Scenārija autore - Lija Brīdaka

Pēc Elīnas Zālītes populārā romāna uzņemtās filmas notikumu centrā ir Elza - jauna, skaista sieviete, ap kuru mutuļo krāsaina, notikumiem bagāta dzīve, taču viņai pašai lemta tikai tās pelēkā puse. Tik ļoti vilina sabiedrības krējumam piedēvētās iespējas... Elzai ceļš uz šo krāsaino dzīvi izrādās visai reāls: sapni piepilda precības ar bagāto fabrikantu Ķikuli. Vai pasaule nu ir pavērusies? Jā, bet tā ir tukša, auksta, liekulīga. Aiz dažādo norišu krāšņuma valda tā pati pelēcība. Un galvenais – Elza Ķikuli nemīl. To, vai vecīgais vīrs viņu mīl, arī nevar zināt, varbūt viņam tikai bijis svarīgi savā īpašumā iegūt Elzu kā skaistu, jaunu, svaigu lietu? Patiesībā tas arī nav svarīgi: tagad viņš ir īpašnieks. Elza tādu dzīvi spēj izturēt līdz brīdim, kad viņas dzīvē ienāk skaistais svešinieks Italo. Tikai vēlāk viņa uzzina, ka Italo ir Ķikuļa dēls, tātad – Elzas "padēls". Bet arī tas vairs nav svarīgi, jo nozīme ir tikai tam, ka Elzas dzīvē ienākusi mīlestība… Elzai vairs netiek dota iespēja izvēlēties, un, kad pēdējo reizi redzam Elzas acis, viņa lūkojas draudīgajā nākotnē, apjaušot, kas noticis un kas notiks.

„Kad lietus un vēji sitas logā” (1967)
„Kad lietus un vēji sitas logā” (1967) Foto: publicitātes

Kad lietus un vēji sitas logā” (1967) 

Režisors - Aloizs Brenčs

Lomās: Harijs Liepiņš, Eduards Pāvuls, Juris Pļaviņš, Uldis Pūcītis, Lilita Ozoliņa, Māra Zemdega, Alfrēds Videnieks, Nikolajs Mūrnieks

Dramatiskajai piedzīvojumu filmai pamatu devis Arvīda Griguļa tāda paša nosaukuma dokumentāls romāns. Notikumi risinās pēckara gados, un galvenā sižeta līnija saistās ar Leinasara darbību. Leinasars ir no ārzemēm iesūtīts izlūkdienesta darbinieks, kura uzdevums - nodibināt sakarus ar Karnīša vadīto mežabrāļu grupu. Uzdevums nav viegls, jo arī Karnīša vīri nav mazie bērni, kas uzticas katram. Cīnoties ar ārējiem apstākļiem, neveiksmīgi cenšoties stāties sakaros ar Karnīti, satiekoties ar dažādiem cilvēkiem, iepazīstot viņus, Leinasars pamazām pārliecinās, ka viņa situācija ir bezcerīga. Liela nozīme viņa notikumu vērtējumā ir Veltai, kas liek Leinasaram tuvināties dzīvei...

„Dāvana vientuļai sievietei” (1973)
„Dāvana vientuļai sievietei” (1973) Foto: publicitātes

Dāvana vientuļai sievietei” (1973) 

Režisors - Ēriks Lācis

Lomās: Vija Artmane, Leons Krivāns, Egons Maisaks, Helēna Romanova, Harijs Liepiņš, Velta Skurstene

Pēc L. Vāczemnieka scenārija uzņemtā ekscentriskā komēdija stāsta par vieglo automašīnu zagļiem un milicijas medībām, lai šos veiklos zeļļus notvertu. Nebija jau tajos laikos mašīnu zagļiem tādas izvēles kā tagad, bet tāpēc jo acīgāk sekoja katra "žigulīša" ienākšanai "apritē". Un šajā reizē nāk tieši tāda izdevība – vientuļa lauku sieviņa tiek pie savas mašīnas. Kā lai veiklie svešo braucamrīku savācēji tādu izdevību palaistu neizmantotu? Skatītāju sirdsmieram – tie ir slazdi, tāpēc, sekojot notikumiem, nevajag daudz uztraukties par vientuļās vecenītes likteni, svarīgāk ir vērot, kā zagļi pamazām aizvien vairāk sapinas izliktajos tīklos. Filmā ir daudz smieklīgu situāciju, žanriski precīzi komēdijā iekļaujas kuriozās reklāmas pauzes un animācija.

„Elpojiet dziļi!” (1967)
„Elpojiet dziļi!” (1967) Foto: publicitātes

Elpojiet dziļi!” (1967)

Režisors - Rolands Kalniņš

Lomās: Uldis Pūcītis, Dina Kuple, Līga Liepiņa, Pauls Butkevičs, Arnolds Liniņš

Gunāra Priedes lugas “Trīspadsmitā” ekranizācija. Brīvdomība jauna komponista daiļradē un padomju ierēdniecība pareizas domāšanas sardzē. Radoša nemiera pilno komponistu Cēzaru un paštaisno kritiķi Anitu filmā atveido aktieri, kuriem lugā šīs lomas tika rakstītas. Kaut arī sešdesmito gadu beigās radošajā domāšanā, garīgajā klimatā dzīvoja prasība domāt par dzīves jēgu, par nepieciešamību saskaņot savu rīcību ar dziļāko pārliecību, savas pasaules uztveres pamatos likt stabilas vērtības, nopietnai sarunai par to visu nācās sūri lauzt ceļu līdz atklātībai. Visur priekšā bija padomju ideoloģijas balstīti lozungi un saukļi. Katra novirze no oficiālā optimisma bija nosodāma un apkarojama. Tāpēc arī Cēzara dziesmas izrādās nevajadzīgas, pat kaitīgas, jo neliek padomju jaunatnei bezgalīgā dzīves apliecinājuma priekā plivināt spārnus… Pirmā acīgā un modrā izrādās kritiķe Anita, aiz viņas kā mūris stāv visa tā laika vara. Tā pati, kas filmai liedza ceļu pie skatītājiem – līdz 1986. gadam.

Patstāvīga vērtība ir filmas mūzikai - Imanta Kalniņa dziesmām ar Māra Čaklā vārdiem.

Nepalaid garām!

Uz augšu