Zinu, ka daudziem ir jautājums, kāpēc Bērtons, Kārtere un Deps kopīgi sadarbojas tik daudzās filmās? Viena no atbildēm ir tīri ģimeniska un draudzīga: Bonema Kārtere ir Bērtona dzīvesbiedrene, viņiem ir kopīgi divi bērni, meita un dēls, un viņa ir filmējusies sešās Bērtona filmās. Džonijs Deps ir viņu dēla krusttēvs un tuvs draugs, viņš savukārt ir tēlojis astoņās Bērtona filmās.

Apraksts: Iedvesmojies no Luisa Kerola grāmatām „Alise Brīnumzemē” un „Alise Aizspogulijā”, režisors Tims Bērtons, kura neatkārtojamais stils ir ieguvis skatītāju nedalītu atzinību visā pasaulē, radījis vizuāli neaizmirstamu stāstu. Tas sākas ar kādas meitenes Alises sekošanu līdzi Baltajam trusim uz viņa alu, kura ir durvis uz citu pasauli – tālākie notikumi un Alises neaizmirstamie piedzīvojumi pārsteigs jebkuru iztēli.

Pārdomas: Lūisa Kerola (Lewis Carroll) 1865. gada novele "Alises piedzīvojumi brīnumzemē" (Alice's Adventures in Wonderland) ir iemīļota visā pasaulē jau ļoti ilgu laiku. Tā ir rakstīta, pārrakstīta, tulkota un, protams, uzņemta daudzās, daudzās filmās un dažādās animācijās un teātra uzvedumos. Pirmā filma par Alises piedzīvojumiem bija skatāma pašos kino aizsākumos, tālajā 1915. gadā. Kopš šiem gadiem daudz kas ir mainījies, līdz ar to arī Alise mainās līdzi laikam un tehnoloģiskajām iespējām.
Uzreiz ir skaidrs: ņemot vērā, ka šis stāsts ir pazīstams kopš bērnības gan jaunākajām paaudzēm, gan mūsu vecvecākiem, to vienmēr kāds ar kaut ko salīdzinās, piemēram, ar nevainīgo Volta Disneja (Walt Disney) 1951. gada animācijas filmu vai slimīgo un baiso čehu sirreālista Jana Švankmajera (Jan Švankmajer) 1988. gada filmu, bet, vai vajag salīdzināt, tas ir katra skatītāja paša ziņā.

Atzīšos, esmu liels Tima Bērtona filmu (Svīnijs Tods, Līgava līķis, Eds Vuds, Betmens, Betmens 2 u.c.) fans, un tieši viņa filmas man vienmēr ir bijušas visgaidītākās. Timam Bērtonam patīk savās filmās radīt savādāku pasauli, bieži vien patīkami pārspīlējot ar vizualizācijām un piešķirot baismīgas noskaņas jebkam, kas filmā kustas un nekustas. Bērtons pēc savas būtības ir eksperimentētājs un riskētājs, kas bieži vien cenšas mēģināt ko tādu, kas nevienam citam režisoram nebūtu pa dūšai, piemēram, "Svīnijs Tods" (Sweeney Todd: The Demon Barber of Fleet Street); patīkami pārkrāsotajā un drūmajā Londonā viņš turklāt piespieda aktierus dziedāt, kā rezultātā sanāca drūma, pasmieklīga šausmu filma - mūzikls, kurš saņēma arī "Oskaru" un bija nominēts vēl diviem, tātad risks lieliski atmaksājās. Tieši tāpēc visticamāk, ka skatītāju viedokļi sadalīsies divās grupās - Tima Bērtona faniem "Alise Brīnumzemē" liksies ļoti simpātiska, savukārt tiem, kam Bērtona daiļrade pie sirds nekad nav īpaši gājusi, arī "Alise Brīnumzemē" sagādās tikai un vienīgi vilšanos.

Šī "brīnumzeme" ir ļoti reālistiska, un īpaši šo "garšu" papildina iespaidīgie 3D tehnoloģiju radītie specefekti, tāpēc Tima Bērtona "Alise Brīnumzemē" nav filma maziem bērniem, jo arī briesmoņi un mošķi šajā filmā ir visai reāli biedējoši, kas savukārt pusaudžiem būs kā saldais ēdiens. Ar Bērtona pieeju apzīmējums "pasaku filma" gūst mazliet savādāku priekšstatu par sevi, bet kāpēc gan ne, ja daudzas pasakas ir bijušas vairāk biedējošas nekā mierinošas, ņemsim par piemēru kaut vai brāļu Grimmu pasakas. Vēl jo vairāk - pati oriģinālā Kerola grāmata tika sarakstīta tāda savdabīga humora un sirreālu tēlu stilā, kas ļauj to interpretēt visdažādākajos veidos, un Bērtons ir izvēlējies to interpretēt pilnīgi pa savam, kā jau vienmēr, un, kā vienmēr, labi.

Jaunākus bērnus labāk vest uz parasto 35 mm filmu, nevis 3D versiju, jo trīsdimensionālā versija liks sabīties ne vienam vien skatītājam. Dāmas noteikti būs sajūsmā par daudzajām kleitām un tērpiem, kas tēliem ir mugurā, jo pie tā ir pamatīgi piestrādāts, princeses kleitas - tas taču ir forši, vai ne? :)

Vērtējums: 8/10 - iesaku.
Pirmizrāde: 05.03.2010.