/nginx/o/2018/08/06/11158965t1hc3f4.jpg)
Neviens nav ideāls un pat pasaulē atzītiem arhitektiem var gadīties salaist kaut ko grīstē. Lai arī šie arhitekti ir radījuši arhitektoniskus mākslas darbus, taču ar laiku šīs ēkas savu skaistumu ir zaudējušas un kļuvušas par kauna traipu radītāja portfolio.
Volta Disneja koncertzāle Losandželosā
Arhitekts – Frenks Gērijs
Pirms arhitekts Gērijs tika nolīgts Volta Disneja koncertzāles veidošanai, viņš radīja tādas varenas celtnes kā Solomona Gugenheima muzeju Spānijas pilsētā Bilbao, Dejojošo māju Prāgā, DZ Bankas ēku Berlēnē, olimpiskās zivs skulptūru Barselonā un Vitra dizaina muzeju Lerahā. Volta Disneja koncertzālei arhitekts bija nolēmis izmantot līdzīgu dizainu kā muzejam Bilbao – koncertzāles ārējo fasādi klātu titāna plātnes un veidotu viļņiem līdzīgu formu. Tolaik, 2000. gadā, Losandželosas iedzīvotāji ēkas celtniecību uzņēma ar entuziasmu, taču jau celtniecības laikā Gērijam nācās secināt, ka koncertzāles virsma pārāk spilgti atstaro saules starus, kas savukārt nebija novērtos Bilbao. Saliektā, ar spīdīgu titāna virsmu klātā fasāde atstaroja dedzinoši karstus saules starus uz blakus esošajām ēkām, tajās ievērojami palielinot temperatūru. Arī cilvēki uz ielām cieta no celtnes spīdīgajām virsmām – spožā gaisma, ko atstaroja koncertzāle, veicināja satiksmes negadījumus. Līdz ko arhitekts šo problēmu konstatēja, viņa komandai steigšus bija jāmaina koncertzāles fasāde, kas kopumā izmaksāja papildus 180 000 dolāru.
Māja virs ūdenskrituma Pensilvānijā, ASV
Arhitekts – Frenks Loids Raits
Šarmantā mājiņa, kas izskatās gluži kā modernizēts pasaku namiņš, tomēr nemaz tik jauks un maģisks tas nebija. Kaut arī privātmāja, kura slejas virs ūdenskrituma izklausās pēc īsta sapņa, taču tā spēja saviem īpašniekiem sagādāt visai lielas raizes. Ideja būvēt māju virs ūdenskrituma bija ģeniāla, taču tolaik modernisma pionieris Raits aizmirsa padomāt par iespējamajiem bojājumiem, kurus spēj radīt mitrums.
Jau neilgi pēc mājas uzbūvēšanas tā brīža mājas īpašnieks Edgars Kaufmans saskārās ar visai nopietnu pelējumu ēkas iekšpusē. Ievērības cienīgais namiņš ar ūdenskritumu drīz vien sāka deformēties un pēc 50 gadiem terases konstrukcija bija saliekusies teju 18 centimetrus uz leju. Tāpat uz terases parapeta bija manāmas divas visai izteiktas plaisas, kuras esot parādījušās uzreiz pēc mājas celtniecības. Šodien ūdenskrituma namiņš ir kļuvis par muzeju, kuru ik pa laikam labo un remontē Pensilvānijas pašvaldība. Lai terase, kas sliecas pāri ūdenskritumam, būtu stabila, to atbalsta metāla troses. Tomēr, par spīti neskaitāmajām problēmām, Raita ūdenskrituma namiņš vēl tagad ir uzskatāms par modernās arhitektūras pieminekli.
Karalienes Sofijas mākslas pils, Valensija, Spānija
Arhitekts – Santjago Kalatrava
Šī ir viena no pasaules augstākajām operas mājām – Valensijas mākslas un zinātņu pils ir 74 metrus augsta. Prātam neaptveramās ēkas 14 stāvi atrodas virs zemes un trīs stāvi stiepjas pazemē, kur atrodas četras auditorijas. Tāpat celtnei ir visai sarežģīta forma – tās viena puse slejas pāri ieejai, savukārt otra puse balsta ēku un arī tās gaisā “lidojošo” pusi. Lai arī šāda celtne ir visnotaļ unikāla, tās savdabīgā forma rada potenciālus sabrukšanas riskus. Pirmā ēkas nelaime sākās ar galvenās koncertzāles sabrukšanu. Pēc tam sekoja plūdi, kas ieplūda koncertzālēs un sabojāja elektrotehniku. Vēl pēc tam no ēkas sienām sāka krist nost mozaīkas. Vienmēr pēc katras nelaimes ēku nācās slēgt drošības apsvērumu dēļ, kas savukārt radīja ne mazums zaudējumu Spānijas kultūras nozarei. Drīz vien Spānijas kultūras autoritātēm mērs bija galā un sākas visai spraigi tiesu darbi ar arhitektu.
Rietumu tirdzniecības centrs Bernē
Arhitekts – Denjels Libeskinds
Iespaidīgais Rietumu iepirkšanās un izklaides centrs bija daudzsološs projekts, kas atrastos blakus galvenajai maģistrālei, kas ved uz Šveices pilsētu Berni. Projekts bija paredzēts, lai padarītu iebraukšanu Bernē teju vai par karalisku piedzīvojumu un radītu tūristiem iespaidu, ka šī ir viena no pasaules strauji augošajām pilsētām. Šādam cēlam mērķim tika nolīgts viens no pieprasītākajiem arhitektiem pasaulē – Danjels Libeskinds. Kaut arī arhitekta iepriekšējie darbi ir neparasti un skaisti, tomēr dažkārt to savdabīgais dizains rada zināmas bažas – šis fakts pierādījās arī Šveices tirdzniecības centrā. Ekstravagantie ģipša griesti ir nobrukuši nu jau divas reizes – vienu reizi tie uzkrita uz ātrās ēdināšanas restorāna, bet otro reizi griesti iegāzās baseinā. Par laimi abi negadījumi nebeidzās ar traģēdiju, bet gan viegliem savainojumiem.
Guandžou Operas centrs, Ķīna
Arhitekte – Zaha Hadīda
Zahas Hadīdas veidotās celtnes ir viena par otru skaistākas un unikālākas – arī Guandžou Operas centrs izceļas ar ultra modernu ārpusi, intriģējošu ģeometriju un grandioziem griestiem, kas atsedz zvaigžņotās debesis, tomēr ne viss ir tik skaisti, kā izskatās. Vienu gadu pēc ēkas atvēršanas apmeklētājiem, ēkas uzturētāji sakārās ar “lidojošajiem stikliem”, kurus pavadīja neskaitāmas plaisas sienās un griestos. Drīz vien atklājās, ka kāzusu pieļāva nevis arhitekte, bet gan būvnieki. Ēka tika pabeigta ļoti īsā laika periodā un tās būvniecībai izmantoja lētus un nekvalitatīvus materiālus.
:format(webp)/nginx/o/2018/08/08/11165234t1h4cc3.jpg)