Izrāde "Fang" ir pats jaunākais apvienības veikums. Tajā akrobāts Kims Hirons stāsta par zemi kā par pārveides līdzekli, kurā lietas parādās un pazūd, un "Fang" jeb māls šajā stāstā ir materiāls, kas ļauj piedzīvot nepārtrauktas pārmaiņas – no tukšuma uz pasauli, kas pilna dīvainiem radījumiem, kuros cilvēka un māla daba saplūst.

Kā jums ienāca prātā doma savā izrādē izmantot mālu?

Mana māte ir tēlniece, un viņa strādā ar mālu. Tā nu mālu reiz atnesu arī uz mēģinājumu, kura beigās māls jau bija ieņēmis galveno uzmanību.

Cik daudz māla izrādē tiek izmantots?

Izrādē tiek izmantoti 500 kg māla, un ar to es darbojos uz baltas, tīras grīdas. 

Vai izrādes "beigas" vienmēr ir vienādas, ņemot vērā, ka no māla taču var radīt tik daudz ko?

Izrāde no izrādes, protams, atšķiras. Bet vispār man patīk miksēt dažādas lietas un formātus, jo mākslinieks kaut kādā ziņā ir tēlnieks gan pārnestā, gan - kā šajā izrādē - tiešākā nozīmē.

Vai izrāde "Fang" ir metafora tam, ka mākslinieks ir radītājs?

"Fang" drīzāk ir plūstoša transformācija starp ķermeni un materiālu, kas šajā gadījumā ir māls. Nav izslēgts, ka skatītāji saskata tajā metaforu, taču tas nav mans uzdevums.

Vai laikmetīgais cirks mainās un kādā virzienā?

Domāju, ka laikmetīgais cirks no raksturlomām vai teatrāla stāsta, emocionālām kaskādēm un sejas kustībām virzās uz to, kas priekšplānā ir stāsts, nevis triki, un visam ir pilnīgāks kopējās mākslinieciskās izpausmes efekts.

Festivālā "Re Rīga!" būs izrādes, kurās cirks mijiedarbosies ar citām mākslām, piemēram, mūziku un deju. Kā jums liekas, ko tas var dot cirkam?

Es domāju, laikmetīgais cirks turpinās atklāt teātri un publisko telpu, lai attīstītu dažāda veida izrādes, un nevajag aizmirst arī neiztrūkstošo telti, kaut laikmetīgais cirks, domāju, var iztikt arī bez tās. Neesmu pārliecināts, vai ir interesanti atbildēt uz jautājumu "Kas ir cirks?", taču ir noderīgi to ik pa laikam pajautāt. Tas varbūt var palīdzēt mums nokļūt jaunās teritorijās.

Kas paliek, kad beidzas izrāde?

Izrāde prasa ļoti lielu koncentrēšanos un enerģiju, kas jāsamēro ar to, ko es daru un kā tas mijiedarbojas ar daudzajiem skatītājiem. Telpas ģeometrija, skatītāju reakcija, telpas temperatūra, apgaismojuma intensitāte un ritms, mūzika, tas viss darbojas kopā. Tas nu gan - pēc izrādes vienmēr esmu pamatīgi piekusis.