Daļai šovbiznesa pārstāvju pašlaik ir izteikts karstais maršruts uz Franciju, kur ir sācies Kannu kinofestivāls. Tā oficiālajā programmā šogad startē arī latviešu zīmēta animācijas filma.
Sācies 56. Kannu kinofestivāls
Viens no gada svarīgākajiem kinodzīves notikumiem divu nedēļu garumā – 56. Kannu kinofestivāls - pagājušajā trešdienā sākās, spītējot globālai SARS vīrusa histērijai un terorisma draudiem. Par kāroto Zelta Palmas zaru sacentīsies 20 pasaules izredzētākās filmas, kuru autoru vidū ir tādi kinopasaules dižgari kā Larss fon Trīrs, Pīters Grīnevejs un Aleksandrs Sokurovs. Ne mazāk zvaigžņotajā žūrijā ir arī agrākie Kannu laureāti - žūrijas priekšsēdētājs amerikāņu režisors Stīvens Soderbergs un aktrise Mega Raiena. Uz balvām par īpašo skatījumu vai režijas debiju Kannās šogad pretendē arī filma, kurā savu roku pielikuši latvieši. Animācijas studijas “Rija” mākslinieki divus gadus kadru pa kadriņam izzīmēja režisora Silvēna Šomē “Randiņu Belevilā” – Kanādas-Francijas-Beļģijas-Dienvidkorejas kopražojuma filmu, kurā latvieši piedalījās kā sadarbības partneri. Vilnis Kalnaellis, producents, animācijas studija “Rija”: “Tas, ka Kannās piedalās, tas ir īstenībā gods un slava mūsu animatoriem. Tas ir ļoti liels sasniegums gan režisoram, gan visai grupai.
Tas režisors ir ģēnijs, kas radījis šo darbu. Viņš ir gan intīms, gan savdabīgs.” Inga Prauliņa, animācijas darbu vadītāja: “Pats režisors ir tāds cilvēks, kad viņš iziet sabiedrībā, viņš apskata visus cilvēkus, kas viņam apkārt, un momentā uz salvetēm zīmē karikatūras.” “Randiņš Belevilā” ir pieaugušajiem domāts ironisks, uzjautrinošs un aizkustinošs stāsts par mātes mīlestību. Kad Suzas kundze uzdāvina audžudēlam divriteni, viņa neapjauš, ka iekūlusies dzīves trakākajā piedzīvojumā. Tour de France laikā puisi nolaupa starptautiskā mafija un Suzas kundze kopā ar trim draudzenēm un suni Bruno dodas jauno čempionu glābt. Taiga Zīle, animatore: “Tie tēli ļoti interesanti un glīti. Man likās viņi ļoti glīti.” Vilnis Kalnaellis: “Lai gan filmai vēl tikai būs Kannās pirmizrāde, viņa jau ir nopirkta vairāk nekā 30 pasaules valstīs.” Diemžēl Latvija uz šīs peļņas daļu pretnedēt nevarēs, jo mūsu valstī nebija iespējams atrast vajadzīgo naudas summu, lai kļūtu par pilntiesīgiem kopražojuma partneriem. 80 minūšu animācijas filma izmaksā sešus miljonus latu – apmēram tikpat cik vidēja Eiropas spēlfilma. Latvijas daļai šajā projektā vajadzēja būt 700 000 latu, kas vienlīdzīgi valsts piešķīrumam visai filmu ražošanai uz diviem gadiem. Ar Kannu balvu vai bez studija “Rija” tomēr solās “Randiņu Belevilā” šoruden parādīt arī Rīgā. Turklāt baudījumu šoreiz neierobežos valodas barjera, jo filma veidota bez teksta ar izteiksmīgu skaņu partitūru vien.