Pašmāju aktieru zieds! Iepazīsties ar jaunā seriāla "Divi vienā" tēliem

Abuladzes ģimene (izteikti pilsētnieki, nekad nav dzīvojuši laukos):

Zurabs Abuladze – Jakovs Rafalsons

Zurabs pēc tautības ir gruzīns. Viņam pieder autoserviss, kurā viņš pats strādā. Viņi darbojas divatā – kopā ar palīgu Dāvidu. Automašīnu labošana un komunikācija ar klientiem ir Zuraba sirdslieta. Tomēr viņš mēdz būt nedaudz blēdīgs un apšmaukt tehniski nezinošas klientes par to, kas jālabo un cik tas izmaksā. Tajā pašā laikā viņš prot pret katru klienti izturēties tā, it kā viņa būtu vienīgā sieviete pasaulē.

Neskatoties uz mazajām blēdībām, Zurabs ir labsirdīgs un atsaucīgs. Arī temperamentīgs – ātri “uzliesmo”, tikpat ātri arī “atdziest”. Viņam ir gan plaša sirds, gan žesti.

Viņš ļoti mīl savu sievu Veroniku. Viņi ir precējušies jau apmēram četrdesmit gadus, turklāt laulības dzīvē lielu plaisu nav bijis. Protams, gadījušās nesaskaņas, jo Zurabs mīl ne tikai savu sievu, bet visas pasaules sievietes. Laulībā ar Veroniku viņiem ir divas meitas – Anete un Ieva. Anetei ir meitiņa Sofija, Ievai – meita Samanta. Arī meitas un mazmeitas Zurabs mīl neprātīgi.

Izglītotā un izsmalcinātā Veronika nevairās vīram aizrādīt par dažiem viņa paradumiem, tomēr tos Zurabs galvā īpaši neņem. Toties teju vienmēr viņam izdodas tos pārvērst jokā, tādēļ karastāvoklis ģimenē iestājas reti. Zuraba hobijs ir ēst gatavošana, konkrētāk – šašliks no A līdz Z. Viņš pats to marinē un pats cep, turklāt tas viņam lieliski izdodas.

Neskatoties uz sievas iebildumiem, vislabprātāk staigā kombinezonā, un tā kabatā vienmēr ir eļļaina lupata, kurā noslaucīt netīrās rokas.

Veronika, Zuraba sieva – Indra Briķe

Veronika ir mūzikas skolotāja, kura sniedz klavieru privātstundas mājās. Konsultē arī vokālajos jautājumos. Patīk opera, balets, lasa labu literatūru, bet slepus mēdz ieskatīties arī dzeltenajā presē.

Ļoti izsmalcināta. Šo īpašību uzskata par vienu no cilvēka galvenajām vērtībām, tāpēc sevī to kopusi visu mūžu un turpina kopt arī šodien. Cenšas savu pieredzi nodot mazmeitām. Veronika ir gudra, tādēļ labi prot manipulēt ar vīru Zurabu. Abi joprojām greizsirdīgi viens uz otru. Nepieciešamības gadījumā Veronika var uzrīkot jebkāda lieluma skandālu.

Viņas temperaments ļauj Veroniku dēvēt par latviešu Karmenu, tādēļ var teikt, ka karstasinībā viņa var sacensties arī ar vīru. Ja viņš ir noteicējs savā garāžā, Veronika ir noteicēja mājās, kur viss iekārtots atbilstoši viņas gaumei – kārtīgi, sterili, ar baltiem galdautiem un tamborētām sedziņām.

Viņa ir optimiste. Katru rītu sāk ar dziesmu. Vienmēr perfekti ģērbta un safrizēta, ar manikīru. Vienmēr augstpapēžu kurpēs un kleitās vai svārkos, ne biksēs. Bez frizūras un uzkrāsotām lūpām neiet nekur – pat iznest miskasti.

Anete, abu meita – Līga Zeļģe

Zuraba un Veronikas meita. Žurnāliste, kura aizraujas ar modi. Viņa arī rakstījusi modes blogu. Perfekcioniste, kura neļauj sev kļūdīties. Tas viņu pašu nereti padara nervozu. Ģērbjas stilīgi un mākslinieciski, viņa necieš un nelieto plaša patēriņa preces. Patīk viss neformālais, viss, kam ir sava “odziņa”.

Anete ir bijusi precējusies ar Oskaru, bet pirms pusgada abi izšķīrušies. Viņiem ir 7 gadus veca meita Sofija, kura dzīvo pie Anetes, bet Anete ļauj Oskaram ar meitu regulāri satikties. Kad Oskaram ir brīvas dienas, meita ciemojas pie viņa. 3 gadus pēc meitas piedzimšanas Anete nolēmusi atkal sākt strādāt. Oskars iebildis, jo gribējis, lai Anete dzīvo mājās un audzina meitu. Anete nav ņēmusi vērā viņa iebildumus un atradusi žurnālistes darbu, kas kļuvis par nebeidzamu strīdu avotu. Oskars nav gribējis un varējis saprast, kāpēc tas viņai vajadzīgs, jo viņas alga, salīdzinot ar Oskara ienākumiem, bijusi smieklīga.

Oskars ieņēmis galvā, ka Anete strādā nevis naudas dēļ, bet gan lai tiktu prom no mājas un, iespējams, meklētu jaunu aizraušanos. Viņš kļuvis patoloģiski greizsirdīgs, sācis kontrolēt katru Anetes soli, nedodot viņai nekādu privāto telpu. Oskars tik ļoti centies pieķert Aneti melos, ka pamazām viņa tiešām sākusi vīram melot, abi attālinājušies, līdz beidzot Anete nav izturējusi kārtējo nepamatoto greizsirdības lēkmi un pieprasījusi šķiršanos. Oskars piekritis šķirties, bet tagad to nožēlo un vēlas atjaunot attiecības un kopdzīvi ar Aneti.

Anete ir uzņēmusies atbildību par savas vecākās māsas Ievas pusaugu meitu Samantu, kuras vecāki strādā Anglijā. Ar māsu labas attiecības, abas bieži sazinās skaipā.

Oskars, Anetes šķirtais vīrs – Mārtiņš Egliens 

Anetes šķirtais vīrs, Sofijas tēvs. Labs pilots, lielisks savā profesijā, pieradis kontrolēt situāciju, jo darbā nākas uzņemties atbildību gan par lidmašīnu, gan apkalpi un pasažieriem. Diemžēl atbildības izjūta, kas tiek augsti vērtēta viņa darbā, dzīvē izdarījusi Oskaram lāča pakalpojumu. Viņa mēģinājumi pilnībā kontrolēt Aneti beigušies ar laulības šķiršanu.

Dievina savu profesiju. Par lidošanu un lidmašīnām var runāt stundām. Mīl gan profesijas tehnisko un racionālo pusi, gan arī ir neglābjams romantiķis, uzskata, ka viņa profesijai ir pārlaicīgs skaistums – dienā virs mākoņiem vienmēr spīd saule, arī naktij ir savs šarms - kosmiska sajūta, ko rada izgaismotās pilsētas un zvaigznes. Lidojot ziemā, var redzēt ziemeļblāzmu...

Drošs un pārliecināts savā profesijā, bet nedrošs privātajā dzīvē. Uzskata Aneti par savu lielo laimestu, kāds iekrīt vienu reizi dzīvē. Ļoti mīl savu meitu un viņas dēļ gatavs uz visu. Oskaram ir arī ļoti labas attiecības ar sievas vecākiem. Dārgas dāvanas meitai un sievas vecākiem ir tikai pirmais solis uz Anetes atgūšanu.

Sofija, Anetes un Oskara meita – Emīlija Ēķe

Anetes un Oskara meita, Zuraba un Veronikas mazmeita. Pirmklasniece. Dzīvespriecīga un jauka meitene, kura omītes uzraudzībā tiek audzināta par smalku dāmu un spiesta mācīties spēlēt klavieres – kaut gan labprātāk būtu spēlējusi futbolu un kāpusi kokos. Ar prieku ciemojas pie opapa garāžā, kaut arī ome uzskata, ka mazai meitenei tā nav īstā vieta.

Samanta, Ievas meita – Sandija Dovgāne

Tīne, Anetes vecākās māsas Ievas meita, otra Zuraba un Veronikas mazmeita. Samantai ļoti pietrūkst vecāku, kuri strādā Anglijā un ar kuriem Samanta sazinās skaipā.

Samantas tēvs aizbraucis peļņā uz Angliju pirmais, pēc pāris gadiem viņam sekojusi Samantas māte Ieva, jo viņai radušās aizdomas, ka vīram tur veidojas citas attiecības. Laulību izdevies glābt, bet Ieva palikusi Anglijā, lai nezaudētu vīru. Tā rezultātā cieš viņu meita Samanta, kurai ir pusaudžu gadi – ar visām šim vecumam raksturīgajām problēmām.

Krūmiņu ģimene (Pēteris un Emīlija ir laucinieki, abiem piederējusi lauku saimniecība, tikko pārvākušies uz Rīgu):

Pēteris Krūmiņš – Jānis Jarāns

Precējies apmēram četrdesmit gadus. Sieva Emīlija, dēls Lauris, mazdēls Gustavs. Ļoti mīl savu ģimeni, gatavs par viņiem stāvēt un krist. Ir valdonīgajai sievai zem tupeles, bet īpaši to nepārdzīvo – ir apmierināts, ka lēmumus ģimenē pieņem kāds cits un arī atbildību uzņemas kāds cits. Par slinku, lai būtu brunču mednieks, bet labprāt ar skatu pavada kādas skaistākas kājas. Bijis fizkultūras skolotājs lauku skolā. Tagad Pēterim patīk trenēt mazdēlu.

Kaislīgs makšķernieks gan ziemā, gan vasarā. Tērē naudu dažādiem jauniem makšķerēšanas piederumiem, ko slēpj no sievas. Uzskata, ka aizgājis pelnītā atpūtā, tāpēc arī pelnījis atpūtu. Ja vien var kaut ko nedarīt, labprāt nedara. Mīl paslinkot un iedzert kādu kortelīti.

Leksikā bieži izmanto sporta terminus, labprāt skatās pa TV sporta pārraides – vienmēr zina visu labāk par sportistiem, tiesnešiem un komentētājiem.

Emīlija, Pētera sieva – Lāsma Kugrēna

Laukos bijusi veterinārārste. Vienkārša, laucinieciska, tieša un atklāta. Visu dzīvi kopā ar vīru nodzīvojusi laukos, dēlam nācies grūti pierunāt māti beidzot pārdot lauku saimniecību, lopus un pārvākties dzīvot uz Rīgu. Ilgojas pēc savas govs un vistām.

Nekad nav bijusi ļoti bagāta, zina lietu vērtību, nekad neko nemet ārā. Krāj, taupa, mēdz būt paskopa. Nejūt vajadzību pēc skaistām lietām, kam nav praktiska lietojuma. Hobijs – konservē dārza un meža veltes. Patīk ogot un sēņot.

Jaunībā bija labas draudzenes ar Veroniku. Emīlija draudzējās ar Zurabu, cerēja ar viņu apprecēties, bet abu attiecībās iejaucās Veronika, un Zurabs Emīlijas vietā apprecēja Veroniku. Emīlija to nav piedevusi līdz pat šim brīdim.

Ģērbjas vienkārši un ērti, bieži vien biksēs, valkā kurpes bez papēža, ikdienā nelieto kosmētiku, netaisa manikīru. Kosmētikas krājumi aprobežojas ar sažuvušu 10 gadus vecu lūpukrāsu un vēl vecākām “Dzintara” smaržām.

Lauris, abu dēls – Ģirts Liuziniks

Emīlijas un Pētera dēls. Ir dēls Gustavs. Stilīgs jauns cilvēks, ar labu humora izjūtu, komunikabls. Uz dzīvi skatās pozitīvi, labsirdīgs. Emocionāls un jūtīgs. Ar izteiktu taisnīguma izjūtu. Žurnālists.

Pierunājis vecākus pēc aiziešanas pensijā pārvākties uz Rīgu, nopircis dvīņu mājas pusi, un visi sākuši dzīvot kopā četratā – Lauris, mazais Gustavs un Laura vecāki. Nav vēl paguvis oficiāli izšķirties ar sievu Kristīni, kura pirms 2 gadiem pametusi vīru un dēlu, aizbraucot uz Itāliju kopā ar mīļāko – itāli Marko.

2 gadus audzinājis Gustavu viens pats, jo sieva par dēlu nav likusies ne zinis. Lauris pavadījis ar dēlu visu savu brīvo laiku un nav steidzies sākt jaunas attiecības. Pateicoties Laura pūlēm, Gustavs ticis pāri mātes aizbraukšanai un labi iemanījies iztikt bez mammas. Arī Lauris samierinājies ar to, ka Kristīnes viņa dzīvē nav un nebūs, ticis pāri viņas nodevībai un ir gatavs jaunām attiecībām.

Kristīne, Laura (gandrīz šķirtā) sieva – Dana Lāce-Avotiņa

Laura sieva, Gustava māte. Pirms 2 gadiem pametusi vīru un dēlu, aizbraucot uz Itāliju kopā ar mīļāko – itāli Marko. Ar Lauri oficiāli nav šķīrušies.

Beigusi Svešvalodu fakultāti, strādājusi tūrfirmā, bijusi gide. Pirms 2 gadiem satikusi itāli Marko, kurš uz nedēļu bijis Rīgā. Sekojis īss, bet vētrains romāns, un Kristīne piekritusi braukt līdzi Marko uz Itāliju, pametot vīru un bērnu. Par Gustavu šo divu gadu laikā nav uztraukusies, zinājusi, ka Lauris par dēlu parūpēsies.

Cerības apprecēties ar Marko nav piepildījušās. Kristīne sakravājusi čemodānus un atgriezusies Latvijā pie vīra un dēla. Pašai nav ne savas dzīvesvietas, ne iekrājumu. Vīrs nodevību nav piedevis, arī vīra vecāki nepriecājas viņu redzēt, Gustavs ir laimīgs par mammas atbraukšanu, bet pieradis lieliski tikt galā bez viņas.

Kristīne nolemj nepadoties, pēc rakstura ir cīnītāja, pieradusi visu panākt ar smaidu uz lūpām, savu gudrību un sievišķīgu viltību. Viņa ir kā kaķis, kas vienmēr krīt uz kājām.

Gustavs, Laura un Kristīnes dēls – Everts Liuziniks

Laura un Kristīnes dēls, Emīlijas un Pētera mazdēls. Liels prātvēders, kurš labprāt pablēņojas. Mīl dzīvniekus, Lauris un vecvecāki to atbalsta, un tas palīdz pārdzīvot šķiršanos no mātes. Puikam ir suns, žurka, zivtiņas. Interesējas par katru dzīvu radību, nes mājā visu, kas kustas.

Astrīda, kafejnīcas īpašniece – Regīna Devīte

Kafejnīcas īpašniece, viena pati audzina dēlu Dāvidu, kurš mācās arodskolā, strādā autoservisā pie Zuraba un reizēm palīdz arī mātei kafejnīcā.

Nekad nav bijusi precējusies, bet apgalvo, ka “Dāvids ir labākais, kas ar viņu dzīvē noticis”. Dāvids savu tēvu nekad nav redzējis. Tomēr Astrīda nav zaudējusi cerību nokārtot savu personisko dzīvi. Astrīda ir nelabojama optimiste, viņā ir nenokausējama baterija.

Astrīda ir labsirdīga, omulīga, labi pazīst cilvēkus, redz, kas katram vajadzīgs, lai viņš būtu laimīgs, un cenšas palīdzēt. Citu cilvēku laime arī viņu dara laimīgu. Astrīda prot katrā cilvēkā saskatīt labo.

Dāvids, Astrīdas dēls, strādā autoservisā – Pauls Iklāvs

Astrīdas vienīgais dēls, audzis bez tēva. Mācās arodskolā, automehāniķos. Atradis prakses vietu pie Zuraba autoservisā. Mašīnu ķīlēšana ir viņa aizraušanās. Var nedot ēst, bet atļaut kaut ko izjaukt un salikt kopā. Darba lietās nopietns un atbildīgs, bet attiecībās ar meitenēm – jautrs un vieglprātīgs.

Žurnāla “Viņš+viņa”redakcijas darbinieki:

Niks, žurnāla īpašnieks – Ivars Šterns

Žurnāla īpašnieks un galvenais redaktors. Lielisks profesionālis un labs vadītājs. Ir demokrātisks. Pašam patīk strādāt draudzīgā kolektīvā un labā atmosfērā – attiecīgi cenšas šādu vidi radīt un uzturēt sava žurnāla redakcijā.

Krīzes situācijās ātri zaudē savaldīšanos, kļūst histērisks. Ja mierīgos apstākļos viņš saviem padotajiem ir tēva vietā, tad krīzes situācijās kļūst par bērnu, kas redakcijas darbiniekiem ir jānomierina, jāsavalda un vajadzības gadījumā arī jāapmāna.

Skops – nekad neliegs labu padomu, bet, tāpat kā cerēt uz avansu vai prēmiju, aizņemties no viņa kaut centu ir neiespējami. Tomēr, par spīti skopumam darbinieki viņu mīl, jo Niks ir ļoti labsirdīgs.

Irina, reklāmas daļas vadītāja – Veronika Plotņikova

Atbild par žurnāla pārdošanu, mārketingu un reklāmu. Skaista, gudra, komunikabla. Manipulē ar lētticīgo žurnāla īpašnieku Niku, cer ieņemt viņa vietu un kļūt par žurnāla galveno redaktori. Pieradusi daudzas lietas panākt ar izskata un intrigu palīdzību. Dara visu, lai izskatītos labi.

Jaunais kolēģis Lauris Irinai iepatīkas no pirmā acu uzmetiena, Aneti sāk ienīst uzreiz. Saskata Anetē konkurenti – gan attiecībā uz vīrieti, gan darba ziņā. Izliekas par Anetes draudzeni un vij intrigas.

Rūta, administratore – Elīna Avotiņa

Žurnāla administratore. Darbu apvienošanas kārtībā, kā jau mazā redakcijā, dara pilnīgi visu. Studē žurnālistiku.

Rūta regulāri iet uz randiņiem, meklējot “īsto un vienīgo”, bet bieži uzraujas uz nepareizajiem čaļiem. Rūta ir labsirdīga un pozitīva, aizrautīga, komunikabla. Apzinās savu jaunību kā priekšrocību - gan darba tirgū, gan attiecībā uz vīriešiem.

Viņa regulāri iedzīvojas dažādās traumās. Neticami empātiska – ja ierauga klaiņojošu suni, atved to uz biroju. Ja uzzina, ka kādam svešiniekam vajadzīga niere, – apsver iespēju to ziedot.

Kristaps, fotogrāfs – Imants Strads

Žurnāla fotogrāfs, mākslinieks, maketētājs.

Atraitnis, 3 meitu tēvs (Marta 16 g.v., Elza 7 g.v., Luīze 3 g.v.) Sieva gājusi bojā autokatastrofā pirms vairāk nekā 2 gadiem; jaunākā meitiņa tad vēl bijusi zīdainis. Vecākā meita palīdz rūpēties par mazajām māsām un māju.

Rūpes par meitām palīdzējušas pārdzīvot sēru periodu. Šobrīd gatavs jaunām attiecībām. Miermīlīgs, labsirdīgs, mīlas lietās kautrīgs un nedrošs. Baidās cīnīties par savu mīlestību. Ja parādās konkurents uz sievietes roku un sirdi, gatavs pakāpties maliņā. Jau kādu laiku klusībā iemīlējies kolēģē Rūtā, bet nav vēl uzdrošinājies atklāt savas jūtas.

Kristapa dzīve rit slapju muguru, un viņš nav pārliecināts, ka drīkst atļauties tādu greznību kā skatīties uz simpātisko kolēģi Rūtu un sapņot par jaunu sākumu privātajā dzīvē. Šaubās, vai kāda sieviete nopietni skatīsies uz 3 bērnu tēvu un vai bērni spētu pieņemt pamāti, kura ir tikai dažus gadus vecāka par vecāko meitu.

Marta, Kristapa meita – Elīna Bojarkina

Kristapa vecākā meita. Marta joprojām ļoti pārdzīvo mammas nāvi un nespēj ar to samierināties. Arī jaunākās māsas izjūt mammas trūkumu.

Pēc mātes nāves abām jaunākajām māsām bijusi mammas vietā. Tas Martai licis ātri kļūt pieaugušai. Viņā mijas pusaudža dumpinieciskums un maksimālisms un pieaugušas sievietes nopietnība un spriedumi.

Kristaps mēģinājis būt stiprs, slēpjot no meitām savus pārdzīvojumus, bet ir bijusi situācija, kad viņš raudājis vecākajai meitai klēpī. Tēva vājums meiteni satriecis, viņa apņēmusies būt stipra, uzlikusi sev bruņas, lai neviens nevarētu viņu sāpināt. Marta nespēj iedomāties savu tēvu kopā ar citu sievieti.