Viņas kolēģi un režisori atzīst, ka tik paškritisku aktrisi kā viņu būtu grūti atrast. Pītera Džeksona jaunajā "Karaļa Konga" versijā viņa atveido galveno lomu – aktrisi Annu Derovu, kuru 1933. gadā slavenu padarīja Feja Vreja. Uz jautājumu, vai viņu nemulsināja visai nepateicīgais uzdevums nekopējot Vreju, radīt pietiekami pārliecinošu tēlu, kas paliktu atmiņā ne tikai kā vārgā un neaizsargātā blondā būtne milzu animatroniskā gorillas apskāvienos, viņa atbild noliedzoši. Drīzāk jau to varētu nosaukt par pārbaudījumu pašas spēkiem un talantam, un no pārbaudījumiem viņa nekad nav atteikusies.

Pirmais to novērtēja režisors Deivids Linčs, apstiprinot viņu Betijas/Daienas dubultlomai savā 2001. gada filmā "Malholandas ceļš", ļaujot viņai parādīt sevi no pavisam citas puses kā iepriekš, kad viņa lielākoties tēloja blondas daiļavas un galveno varoņu mīļotās meitenes. Tas nepalika nepamanīts, un jau pēc gada viņa notēloja lomu šausmu trillerī "Aplis", kam savukārt sekoja lomas filmās "Neds Kellijs" (2003), "Šķiršanās franču gaumē" (2003), "21 grams" (2003), par kuru viņu nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai Oskars, "Aplis 2" (2005) un nu – "Karalis Kongs".

Pink Floyd bērnība

Naomi Vatsa piedzima Šoremā, Anglijā, 1968. gada 28. septembrī grupas Pink Floyd skaņu inženiera Pītera Vatsa un viņa sievas Mivas ģimenē. Tiesa, bieži viņai nesanāca tēvu redzēt, jo viņš bija ļoti aizņemts ar darbu pie grupas ierakstiem un koncertturnejām, tā ka viņa atceras viņu tikai kā roķīgu būtni, kas epizodiski uzradās mājās, paglaudīja galviņu viņai un brālim Benam (viņš ir pazīstams fotogrāfs) un pēc tam nozuda tālēs zilajās. Turklāt viņas vecāki izšķīrās, kad viņai bija tikai četri gadi, un šim jau tā skumjajam notikumam sekoja vēl skumjāks – vēl pēc trim gadiem tēvs nomira, atstādams tukšumu gan viņas sirdī, gan arī mammas bankas kontā. Mamma ar bērniem pārcēlās uz Velsu, kur viņa bija dzimusi, un tā kā viņai nebija naudas, tad viņi apmetās pie viņas vecākiem un māsām. Mamma, būdama visai stipra personība, kurai gan uzmācās vājuma brīži, kuros viņa draudēja Naomi un Benu nodot bērnunamā, tādējādi iežēlinot savu mammu, lai viņa uzņemtos bērnu pieskatīšanu. Mamma nedzīvoja kā mūķene, viņai bija vairāki draugi – vīrieši, bet nez kāpēc viņa esot izraudzījusies ne tos labākos, tāpēc tie nāca un gāja. Kad mammai likās, ka nu viņas dzīve būs beidzot nostabilizējusies, viņa ar bērniem un jauno draugu sāka dzīvot atsevišķi, bet tā kā viņas romāni neturpinājās ilgi, tad viņi pārcēlās uz atkal jaunu vietu, kur Naomi gāja skolā un apguva atkal jaunu valodu (viņa prot arī velsiešu valodu) un jaunu vietējo dialektu. Tas, ka mamma bija tik nepastāvīga sirdslietās, nenozīmēja, ka Naomi un brālim būtu trūcis viņas gādības un mīlestības, intervijās viņa atceras, ka viņas bērnībā bija daudz skumju dienu, bet daudz vairāk – priecīgu un mīļu.

Ķengurzemē pie Kidmenas

Beidzot, kad Naomi bija četrpadsmit gadu, mamma atgriezās no atvaļinājuma Austrālijā, cerību spārnota, un paziņoja, ka tā ir īsto iespēju zeme un ka uz turieni viņiem esot jāpārceļas. Naomi par to pārāk nebrīnījās, jo viņas vecāmamma – mammas mamma bija dzimusi Austrālijā, tā ka šāda tāda nojausma par ķengurzemi viņai bija. Tas, ka Austrālijas angļu valoda atšķiras no Anglijā lietotās, arī viņu pārāk neizbrīnīja, jo viņa jau bija pieradusi pie valodu niansēm. Skolā viņa vairāk draudzējās ar dīvaiņiem, jo tie viņu pieņēma kā savējo, bet, lai tiktu skolas stilīgākajā bariņā, viņai vajadzēja papūlēties visai ilgu laiku.

Vai nu tāpēc, ka viņa vēl nebija īsti atradusi sevi, vai tāpēc, ka vēlējās izjust, ka kāds viņu pieņem par savējo, viņa uzmācīgi plijās virsū mammai, lai viņa atļautu meitai pieteikties teātra pulciņā. Kad tas bija panākts, pulciņam sekoja jau nopietnāki aktierspēles kursi, no kuriem spējīgākos nereti uzaicināja filmēties reklāmās un seriālos. Ap to, vēlīno pusaudžu gadu laiku, viņa sadraudzējās ar Nikolu Kidmenu, satiekoties kādas bikini reklāmas provēs un pēc tam uz pusēm samaksājot taksometra braucienu mājup. Vēlāk viņas kopā filmējās 1991. gada filmā Flirts, un, kad Kidmena pārcēlās uz dzīvi Amerikā, drīz vien sekoja arī viņa.

Holivudā Kidmena jau bija atzīta par topošo spožo zvaigzni un viņa labprāt ņēma līdzi Naomi uz dažādiem saviesīgiem pasākumiem, iepazīstinot viņu ar noderīgiem cilvēkiem, kuri sajūsmā solīja zilus brīnumus. Gadījās arī pa lomai, bet nekas īpašs. Nolēmusi izmēģināt laimi citā jomā, viņa uz gadu devās pastrādāt par modeli Japānā, bet tur viņai gājis tik nejēdzīgi, ka esot nosolījusies nekad vairs nestāties nevienas kameras priekšā. Viņa atgriezās Sidnejā un rīkoja modes skates kādā lielveikalā. Pēc tam Naomi sāka strādāt kādā no Austrālijas modes žurnāliem par redaktores vietnieci. Viņas draudzene, ar kuru viņa bija mācījusies aktierkursos, kādā nedēļas nogalē pierunāja viņu piedalīties jauno aktieru radošajā darbnīcā. Naomi piekrita negribīgi, bet, tā kā viņai tur gāja par ļoti labi, viņa saprata, ka nav nekādas jēgas spuroties pretī savam iekšējam velniņam, kurš tomēr negribēja rimties un laiku pa laikam urdīja viņu nemest plinti krūmos. Pārbraukusi mājās, viņa pirmdienā uzteica darbu, paziņodama, ka esot nolēmusi tomēr pamēģināt īstenot savu sapni.

Eņģeļu pilsētas sapņu fabrika

Amerikas slavenākā Eņgeļu pilsēta viņu vairs nesagaidīja atplestām rokām, un visi lielie lomu solītāji izlikās viņu nepazīstam. Naomi saprata, ka bija ļāvusies jaunības naivumam, noticot skaļiem solījumiem, kas izrādījās tukši. Viņas glābiņš uzradās Deivida Linča personā, kurš piedāvāja viņai lomu "Malholandas ceļā", un, kā saka, kauliņi bija mesti. Kad viņu nominēja Oskaram par lomu filmā "21 grams", viņas draudzene Kidmena uzrīkoja viņai par godu ballīti, būdama pārliecināta, ka Naomi noteikti saņems prestižo balvu. Kad tas tomēr nenotika, viņa pārlieku nenoskuma, jo arī nominācija ir gana liels gods. Lai arī varētu domāt, ka Kidmena un Naomi pretendē uz visai līdzīgām lomām un būtībā ir sāncenses, viņas pašas to tā neuztverot. Kad Kidmena izšķīrās no Toma Krūza un ļoti to pārdzīvoja, Naomi pārcēlās dzīvot pie viņas, lai daudzmaz atbalstītu un uzmundrinātu viņu. Pirms trim gadiem prese kāri aprakstīja draiskā draudzeņu pāra kultūras pasākumus – piemēram, viņas bija iecienījušas Losandželosas klubu 40 Deuce Club, kurā nereti uzstājās brazīliešu striptīza dejotājas. Pagājušogad, kad izira Naomi vairāk nekā divus gadus ilgušās attiecības ar aktieri Hītu Ledžeru, Kidmena bija tā, kuras kārta bija palīdzēt draudzenei uzturēt možu garu, ko viņa arī darīja, izklaidējot viņu, kā nu prata un cik laiks to atļāva. Komiski iznāca ar lomas piedāvājumu režisora Fernando Meireijas filmā "Uzticīgais dārznieks", kad režisors esot iedevis kurvīti Nikolai Kidmenai, jo viņa esot lomai par vecu, bet tad piedāvājis to par gadu jaunākajai Kidmenas draudzenei Vatsai, kura gan pati atteicās, jo bija aizņemta darbā "Karalī Kongā".

Izdzīvošanas knifi Holivudā

Vatsa ir izmēģinājusi spēkus arī filmu producēšanas jomā – viņa ir jau 4 filmu producente, ieskaitot filmu "Elija Pārkere" (2005) par kādu jaunu aktrisīti (viņa pati tēlo arī titullomu), kura cenšas izsisties uz augšu Holivudā un kurā daudzi ir saskatījuši paralēles ar viņas dzīvi. Viņa ir līdzproducente arī filmai "Dzīves krāšņais plīvurs" pēc Somerseta Moema 1925. gadā sarakstītā garstāsta motīviem, kuru paredzēts pabeigt un izlaist uz ekrāniem nākamgad, un Naomi tajā atveidos galveno sieviešu lomu, kuru 1934. gada filmā tēloja Grēta Garbo.

Holivudas skarbā pieredze un secinājumi, ka tukši solījumi makā nekrīt un ka tā dēvētā sapņu fabrika ātri vien sagremo un izspļauj vājos un neuzņēmīgos, ir palīdzējusi Naomi noturēties zvaigznes statusā un pamazām virzīties uz augšu. Viņa ir arī iemācījusies uzmanīgāk noformulēt atbildes uz intervētāju jautājumiem, citādi jau nākamajā dienā pēc sniegtās intervijas var gadīties tādi pārsteigumi kā reiz, kad viņa bija vaļsirdīgi izstāstījusi par savu pieredzi pirmajos Holivudas iekarošanas gados. Viņa esot braukusi pa Malholandas ceļu un pie sevis nodomājusi, kā būtu, ja viņa nepagrieztu stūri un nogāztos lejā no klints… Ne viņa to būtu darījusi, nekā, bet presē parādījās ziņa, ka Vatsa esot bijusi uz pašnāvības robežas, kas nu esot galīgi aplami. Tāpat aplami bija viņai un Ledžeram savulaik izvirzītie apvainojumi, ka viņu suns esot saēdies marihuānu un tāpēc nonācis veterinārajā klīnikā. Patiesībā, viņas suns cieta no kādas neiroloģiskas kaites, kā dēļ gadījās viņu bieži vest uz klīniku apārstēt.

Tā vietā, lai atļautu bulvārpreses reportieriem izdomāt jaunus pārsteigumus, viņa tagad mēdz viņiem laiku pa laikam iebarot pa kādai personiskai ziņai. Piemēram, viņa neslēpj to, ka ir veģetāriete. Viņa nenoliedz, ka viņu pārņem klaustrofobiskas izjūtas, atrodoties nelielās un slēgtās telpās. Jo īpaši viņai nepatīkot lifti, jo ikreiz, braucot ar šo tehnikas brīnumu, viņu mokot bailes, ka tas varētu sabojāties, un, ja tad viņai savajadzētos uz labierīcībām, ko tad? Aizkustinoši vaļsirdīgu sīkumu izpaušana ir Naomi Vatsas taktika sevis saglabāšanas un nākotnes nodrošināšanas vārdā. To, ka viņa vairs sen nav naivā blondīne, kāda reiz bija, liecina kaut vai tas, ka šīgada Forbes Pasaules ietekmīgāko slavenību simtniekā Vatsa ir minēta 75. vietā, apsteidzot, piemēram, Keitu Mosu, Heidi Klumu, Žizeli Bundhenu, Ešliju Simsoni, bijušo Ņujorkas mēru Rudolfu Džuliāni un citus. Nu labi, viņas draudzene Nikola Kidmena šajā sarakstā ir 45. vietā. Tāds nieciņš vien jāpiespiežas, lai apsteigtu arī viņu, un jādomā, ka loma Karalī Kongā viņas akcijas pacels gana strauji.