Ķeriet zagli (2)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

LMS valdes un revīzijas komisijas atklātā vēstule (saīsinātais variants).

Lai saprastu, kas un kāpēc cenšas diskreditēt LMS valdes darbu, nepieciešams atbildēt uz jautājumu: kāpēc vispār sākās skandāls? Pirms pusgada notika LMS kongress un jaunievēlēta valde un revīzijas komisija, uzsākot darbu, veica iekšējo auditu, un pavērās aina, kas ne tikai šokēja ar nesaimnieciskumu, bet valdes nolīgtais jurists arī atklāja nelikumības vairākos iepriekšējās valdes darījumos ar nekustamo īpašumu. Valde, iepazinusies ar audita rezultātiem un jurista secinājumiem, tos nosūtīja KNAB. Šajā brīdī tad arī sākās ažiotāža ap jaunievēlētās LMS valdes darbu. Vispirms kultūras ministre Helēna Demakova "kā LMS ierindas" biedre rekomendēja "necelt lieku skandālu". Tomēr valde uzskatīja, ka darījums ar Dzintaru Mākslinieku namu (kadastrālā vērtība vien 168 420 latu), kuru iepriekšējais LMS prezidents E. Rozenbergs, apmānot valdi (valde tika informēta, ka darījuma summa ir 110 000 latu), bija pārdevis par 14 400 latiem, ir izskatīšanas vērts. Gala rezultātā LMS nesaņēma arī šos 14 tūkstošus latu, bet vērtīgais īpašums Jūrmalā nonāca ārzonas kompānijas Crossinvest Limited īpašumā. Audits arī atklāja, ka E. Rozenbergs ir pārdevis savai sievai salona Māksla (Rīgā, Brīvības ielā 52, ap 300 m2) kapitāldaļas par 2000 latiem, kas ļāva šai ģimenei privatizēt telpas Rīgas centrā. Var saprast E. Rozenbergu un viņa komandu, kas, uzzinot par izmeklēšanas uzsākšanu, uzvedas līdzīgi kā zaglēns tirgus laukumā, kurš, lai novērstu no sevis uzmanību, sauc "ķeriet zagli!". Neizpratni izraisa H. Demakovas pozīcija, kas, uzzinot šo informāciju, ne vien piedāvāja LMS valdei palīdzību – "noorganizēt Kultūras ministrijas pasūtītu auditu", bet izplatīja baumas, ka jaunā LMS valde it kā veidojot shēmas, lai pazudinātu LMS. Kas tad ir tas, ko pārmet jaunajai LMS valdei? Vieni vienīgi apmelojumi.

Pirmais apmelojums. Ka audits esot veikts tendenciozi un LMS valde esot pret neatkarīgu auditu. Pirmkārt, ja audits būtu veikts tendenciozi, kā to mēģina pasniegt "taisnības cīnītāji", tad diez vai KNAB to pieņemtu izmeklēšanas uzsākšanai. Otrkārt, par likumpārkāpumiem LMS agrāko vadītāju darbā liecina pilnīgi neatkarīga, ne šīs valdes laikā veikta revīzija. Proti, arī Valsts kontrole (2003. g.), veicot LMS valsts budžeta līdzekļu revīziju, konstatēja likumpārkāpumus un nosūtīja tos Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei krimināllietas ierosināšanai (šo faktu E. Rozenbergs un viņa domubiedri līdz šim slēpa no citiem LMS valdes locekļiem un biedriem). Treškārt, LMS valde nav pret neatkarīgu auditu. Tāds jau pēc KNAB un LMS valdes ierosinājuma notiek, to veic zvērināts revidents. Tas, pret ko iebilst LMS, ir nevis neatkarīgs audits, bet Kultūras ministrijas pasūtīts audits. Kāpēc? Tāpēc, ka LMS ir neatkarīga sabiedriska organizācija, kura vēlas būt neatkarīga no Kultūras ministrijas, jo vairāk tāpēc, ka nevēlas tikt ievilkta vai izmantota kāda politiska spēka interesēs.

Otrais apmelojums. Ka LMS biedriem izsūtītais iekšējais audits esot cenzēts. LMS valdes izsūtītajos dokumentos no teksta ir izņemti tajos minēto personu personas kodi un zemes gabalu kadastrālie numuri. Ņemot vērā, ka pilnais audita variants kopā ar pielikumu – dokumentāciju ir gandrīz 300 lappušu biezs, LMS biedriem nosūtītajam saīsinātajam audita variantam nav pievienots arī pielikums ar dokumentāciju. Audita pilnais variants ar pielikumu atrodas pie LMS atbildīgās sekretāres un ir pieejams biedriem.

Trešais apmelojums. Ka LMS biedriem neesot iespējams iepazīties ar visiem LMS dokumentiem, jo tie tiekot slēpti. Daļa dokumentu kādu brīdi tik tiešām nav bijuši pieejami – tie bija nepieciešami KNAB, kā arī ar tiem strādāja zvērināts revidents. Daži biedri, kas gan ļoti labi zināja, kur atradās šie dokumenti, mēģināja nekaunīgi spekulēt ar šo faktu.

Ceturtais apmelojums. Ka notikusi izrēķināšanās ar LMS galerijas vadītāju I. Baranovsku. Faktiski I. Baranovska netika atlaista. Baranovska nestrādāja LMS, bet gan SIA Saimnieks - MS. Tiesiskās attiecības, kuras starp SIA Saimnieks - MS un LMS bija izveidojusi iepriekšējā valde, bija nelikumīgas. Tāpēc SIA Saimnieks - MS, kurā strādāja Baranovska, tika reorganizēta un LMS galerijas vadītāja štata vieta tika likvidēta. Daudzi LMS biedri bija izteikuši neapmierinātību (par to liecina arī deviņdesmit četru mākslinieku parakstītā un kultūras ministrei H. Demakovai nosūtītā vēstule) par to, kā tiek organizēts galerijas darbs, nespējot, piemēram, noorganizēt Rudens izstādi. Savukārt Rudens izstāde LMS galerijā netika noorganizēta tieši tāpēc, ka tas neietilpa I. Baranovskas plānos. Ņemot vērā iepriekšminēto, uz jaundibināto galerijas vadītāja vietu valde nolēma izsludināt konkursu. Savukārt I. Baranovska, kurai neviens neliedza un joprojām neliedz piedalīties šajā konkursā, izvēlējās citu ceļu – iesaistījās nelikumīgā darbībā, lai panāktu sev vēlamu darba līguma parakstīšanu ar atpakaļejošu datumu.

Piektais apmelojums. Pašreizējā LMS valde esot iecerējusi saimnieciskas mahinācijas. Eksistē pat divas atšķirīgas "saimniecisko mahināciju" versijas. Pirmā, pašreizējā valde meklējot nelikumības iepriekšējās LMS vadības darbā, jo pati kaut kad nākotnē esot iecerējusi saimnieciskas afēras. Interesanta loģika – tā vien šķiet, ka šā viedokļa paudēji ir gatavi ticēt, ka agrāko gadu nelikumīgā darbība tiek studēta kā kāda klasika jaunu afēru realizācijai. Otrā un smagākā "saimniecisko mahināciju" versija skan: pašreizējā valde iecerējusi pārdot LMS piederošo mākslas darbu kolekciju. Proti, par to liecinot tas, ka LMS valde it kā negribot visu LMS piederošo kolekciju iekļaut Nacionālajā krājumā. Lai LMS kolekcija iegūtu šādu statusu, tam ir nepieciešami samērā lieli līdzekļi. LMS valde nav ne piekritusi, ne noraidījusi šādu iespēju, tā šobrīd izvērtē finansiālās un praktiskās iespējas to darīt, kā arī pēta topošo muzeja likumprojektu. Ja runājam par to, ka vērtīgi, tostarp Nacionālajā krājumā iekļaujami mākslas darbi varētu nonākt privātīpašumā, LMS valde ieteiktu pievērst uzmanību kultūras ministres H. Demakovas šā gada 23. septembrī noslēgtajam sadarbības līgumam, saskaņā ar kuru vērtīgi mākslas darbi var nonākt Aizkraukles bankas īpašumā.

LMS viceprezidente Ivonna Veiherte, LMS valdes locekļi: Ivars Poikāns, Solveiga Vasiļjeva, Juris Ģērmanis, Ģirts Burvis, LMS revīzijas komisijas priekšsēdētāja

Lilija Dinere, LMS revīzijas komisijas locekļi: Baiba Vegere, Rita Šmagre-Žīgure, Marta Krasta

Komentāri (2)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu