Dzimusi 1962. gada 19. novembrī plkst. 8.14 Losandželosā. Džodija jau bērnībā laiku velti netērēja – divu gadu vecumā viņa uzsāka aktrises karjeru un trīs gadu vecumā iemācījās lasīt. Nu jau savas dzīves laikā Fostere piedalījusies vairāk nekā simts kino un TV projektos – kā aktrise, producente un arī režisore. Būdama režisore, viņa uzņēmusi piecas filmas.

Labākā aktrise – prostitūta

Fosteres tēvs pameta ģimeni vēl pirms viņas dzimšanas – laikā, kad viņas māte Evelīna tik tikko bija palikusi stāvoklī ar vēl nedzimušo zvaigzni un uzturēja sevi un savus četrus bērnus, strādājot par filmu producenti. Viņas kolēģi atklāja mazajā Fosterē nākamo aktrisi, kad viņa spēlēja sunīšus kopā ar vecāko brāli Badiju, un triju gadu vecumā Džodija kļuva par nozīmīgas reklāmas kampaņas seju. Kad viņai bija astoņi gadi, viņa jau bija ap 40 reklāmu un vairāku TV šovu varone. Aktrise dzimusi kā Alisija Kristiana Fostere, taču viņas brāļi un māsas uzstājīgi viņu sauca tikai par Džodiju.

14 gadu vecumā Džodiju sagaidīja milzu pārbaudījums – viņa tika izvēlēta tēlot 12 gadus vecu prostitūtu Irisu, kura draudzējas ar bīstamu, psiholoģiski nelīdzsvarotu taksistu Mārtina Skorsēzes filmā "Taksists". Šī loma bija pietiekami sarežģīta un pilnīgi atšķirīga no tām, ko parasti spēlē 14 gadus jaunas aktrises. Džodijai tas bija liels pārbaudījums, turklāt viņai taču bija jātēlo varone, kuras raksturs itin nemaz neatbilda Fosteres būtībai. Lieki piebilst, ka viņa, protams, to paveica un turklāt vēl izpelnījās Oskaru par gada labākās otrā plāna aktrises titulu.

Seksualizēti, brutāli, sargājoši

Džodijas māte menedžēja meitas kinokarjeru līdz pat 20 gadu vecumam. Kā bērnam viņai bija vairāk draiskules raksturs, taču režisori allaž piešķīra jaunajai aktrisei skarbas meitenes lomas – pat ja loma bija pārdabiski seksualizēta kā filmā "Taksists". Taču jau kā pieaugusi aktrise Fostere reizēm tika pie tādām lomām, kas sākotnēji patiesībā bija iecerētas kā vīriešu lomas.

29 gadu vecumā, kad Džodijas kontā jau bija ap 30 lomu un divi Oskari kā labākajai aktrisei, viņa nolēma pievērsties kino biznesam no citas puses. 1991. gadā Fostere debitēja kā režisore, uzņemot filmu "Mazais vīriņš Teits" – par kādu brīnumbērnu un viņa vientuļo māti, kas savu lolojumu ļoti aizsargā. Viņa pati arī spēlēja galveno lomu.

Nepagāja ilgs laiks, kad Džodijai jau bija pašai sava filmu producēšanas kompānija Egg Pictures. Ar savu netradicionālo skaistumu un spēcīgo inteliģenci Fostere kļuvusi par vienu no Amerikas aktrisēm un filmu veidotājām ar vislielāko respektu – kā nekā viņas kabatā arī Jēlas universitātes diploms pēc veiksmīgām literatūras zinātņu studijām šajā augstskolā. Džodijai ir arīdzan lieliskas franču valodas zināšanas – franciski viņa runā kopš 14 gadu vecuma. Tādēļ viņa nekad nav izmantojusi dublieri, lai ierunātu filmu franču versijas, Fostere to allaž darījusi pati.

Par visdārgāko

Viņai ir divas automašīnas, aizrauj kikbokss, joga, karatē, aerobika, svarcelšana, viņai patīk kolekcionēt smalkus virtuves piederumus un melnbaltās fotogrāfijas.

Džodija Fostere pazīstama kā sieviete, kas nenogurstoši slēpj savu privāto dzīvi no ziņkārīgiem acu skatiem, viņa allaž atsakās runāt par to publiski. Zināms tikai tas, ka viņai ir divi dēli – 1998. gadā dzimušais Karls un 2001. gadā dzimušais Kīts. Par abu dēlu tēviem aktrise klusē, taču baumo, ka dēlu bioloģiskais tēvs ir kāds anonīms spermas donors. Taču Džodijai bijušas nopietnas attiecības ar TV producentu Sidneju Bernardu. Ar deviņus gadus vecāko producentu Fostere iepazinās 1993. gadā filmas Somersbijs uzņemšanas laikā. Vismaz pirms četriem gadiem abi nēsājuši vienādus gredzenus un kopā pavadījuši daudz laika.

Un te nu viņa ir – spēcīga Holivudas spēļu spēlētāja, kas prot izklaidēt gan sevi, gan skatītāju, izgatavojot kārtējo popkorna trilleri ar neloģiskām beigām. Iespējams, tieši šis ir iemesls, kas ļauj viņai droši sēdēt mājās ar bērniem Oskara pasniegšanas ceremonijas vakarā. Taču Džodijas vienīgā nožēla esot tā, ka viņa labprāt vēlētos dzīvot savu dzīvi, nezinot, kā tas ir – būt slavenai.