Pie šīs grāmatas trīs gadu garumā ir strādājusi darba grupa, kurā ietilpa vēsturnieki no Okupācijas muzeja, Kara muzeja un SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC). Nu darbs ir galā un var droši sacīt, ka tāda izdevuma Latvijā vēl nav bijis.

"Pirmkārt, šī grāmata svērs nepilnus divus kilogramus," smejoties saka albuma izdošanas darba koordinators, "Daugavas vanagu" Latvijas nodaļas priekšsēdētājs Jānis Krūmiņš.

Viņš uzsver, ka izdevums iecerēts kā vēstījums nākamajām paaudzēm, kā kompensācija leģionā dienējušajiem par aizmirstību, kam tie bija pakļauti visus padomju okupācijas gadus. Un te nav ne runas par "fašisma slavināšanu", kā varbūt viens otrs atkal sāks kliegt.

Tas ir fotogrāfiju albums, kurā Okupācijas, Kara un Fotogrāfijas muzeju, TSDC, kā arī leģionāru piederīgo dotie fotoattēli sakārtoti pa nodaļām atbilstoši laika posmiem: leģiona izveidošana; cīņas Austrumu frontē; cīņas Latvijas teritorijā, 15. divīzijas cīņas Vācijā; leģionāri filtrācijas un gūstekņu nometnēs Rietumos; latviešu leģionāru izdošana PSRS no Zviedrijas; leģionāru cīņas pret padomju okupāciju nacionālo partizānu rindās Latvijā; leģionāri padomju filtrācijas nometnēs un gulagā pēc Otrā pasaules kara; latviešu leģionāru piemiņas vietas Latvijā. Katrai nodaļai ir attiecīgo laika posmu raksturojoša anotācija. Fotoattēlu paraksti un teksti ir gan latviešu, gan angļu valodā.

Sākumā bijusi doma par 500 fotoattēliem, taču vēlāk publicējamo foto skaits pieaudzis līdz 1004. "Grāmata sastāv galvenokārt no tām bildēm, kas agrāk nekur nav bijušas publicētas. Vēl viens nosacījums – lai tie būtu fotoattēli, par kuriem skaidrs, kas uz tiem redzams. Ir daži portreti, kurus ielikām, lai cilvēki tos varētu pazīt, jo mēs nezinām, kas tie ir par karavīriem," skaidro Krūmiņš. Viņš uzsver, ka vēsturnieki leģionāru lomu var traktēt katrs pēc sava viedokļa, taču attēli runā paši savu valodu. Kā teikts "Daugavas vanagu" izplatītajā paziņojumā presei: "Mums ir jābūt pietiekami drosmīgiem atzīt, ka Otrā pasaules kara varoņi un cīnītāji, Latvijas pilsoņi būdami, cīnījās abās frontes pusēs. Mēs nevaram grozīt pagātni, to noliedzot vai noklusējot. Katram bija sava taisnība, un, iespējams, tagadējai paaudzei nevajadzētu tiekties katrā ziņā strikti sadalīt cilvēku likteņus pareizajos un nepareizajos – visi ir devuši savu pienesumu mūsu vēstures gaitā un tajā, kāda šodiena mums tagad ir."

Tapšanas procesā izdevums pakāpeniski "apaudzis" ar dažādām idejām. Jau pašā beigu posmā radusies doma, ka nepieciešamas arī kartes, tomēr no šīs idejas nācies atteikties, jo detalizētu, pilnvērtīgu kauju karšu, kur būtu parādīti spēku samēri, pagaidām nav, bet to radīšana, pēc Jāņa Krūmiņa aplēsēm, attālinātu albuma izdošanu vēl par trīs gadiem.

Toties īstenojusies iecere par neparastu pielikumu – albumam līdzi nāk kompaktdisks ar vīru kopas "Vilki" iedziedātām leģionāru dziesmām.

Grāmatas atvēršana notiks 10. novembrī un iepazīstināšana ar izdevumu iecerēta Latviešu biedrības namā. Jautāts, vai izvēle kritusi uz minēto datumu Lāčplēša dienas tuvuma dēļ, Krūmiņš nenoliedz, ka novembris patiešām ir svinīgs laiks. Turklāt pasākums iecerēts kā "tēvu un dēlu" sasaukšanās, jo daudziem leģionāriem tēvi bija strēlnieki vai brīvības cīņu dalībnieki, kuri tāpat "sāka citos mundieros". Kā liecina dziesma "Mēs sitīsim tos utainos, pēc tam tos zili pelēkos", leģionāri mēģināja sasniegt to pašu, ko viņu tēvi. Diemžēl 1944./1945. gadā šī cīņa izvērtās traģiska gan viņiem, gan Latvijai.