Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/30/11330853t1h6575.jpg)
“Esmu laimīgs cilvēks. Mani vecāki atstājuši mantojumu, ko rūsa un kodes nemaitā. Sirds bagātību”. Tā par saviem vecākiem māksliniekiem Liliju un Laimdoni Grasmaņiem grāmatas “Lilija, Baltā puķe” ievadvārdos raksta viņu meita Ilze Būmane-Grasmane.
Grāmatā atmiņstāstos, ģimenes fotoliecinājumos un gleznu reprodukcijās atklājas gleznotājas un mākslas pedagoģes Lilijas Grasmanes mūžs, viņas spilgtā personība, mākslinieces dvēsele, īstums, nelokāmība un jūtīgā sirds. “..Tēvs un daži viņa draugi Liliju sauca par Balto puķi. Viņas gaisma nav apdzisusi. Lai tā staro katram, kas atvērs šo grāmatu!”
Nordik, 214 lpp.