Ielūgumos rakstīts, ka forumu rīkot rosinājuši ministru prezidents Aigars Kalvītis un kultūras ministre Helēna Demakova. Darba gaita sīki izstrādāta: kas runās ievadā, kas "Tradīciju" un "Attīstības" daļā.

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pauļuts skaidroja foruma rīkošanas iemeslus. Tie ir: iepazīšanās ar kultūrpolitikas vadlīniju projektu 2006. – 2015. gadam; situācija kultūras nozarē un sadarbības memoranda parakstīšana.

Ekonomika un kultūra iet roku rokā

Kultūras aizstāvja lomā premjeru klātesošie dzirdēja pirmoreiz. A. Kalvītis izvērsa tēmu par ekonomikas un kultūras mijiedarbību. Esot iezīmējušās tautas īpatnības, proti, latvieši negribot kļūt par kapitālistiem un lielākā daļa uzņēmumu valstī nepiederot viņiem. Ja nav nacionāli noskaņotu kapitālistu, neattīstās mecenātisms, skumji secināja premjers. Viņš cildināja kultūras darbiniekus – nācijas lepnumu –, kas guvuši vislielākos panākumus. Kamēr pastāvēs uzskats, ka kultūra tikai tērē, mēs ne par kādām pārmaiņām nevarēsim runāt, arī tā sacīja A. Kalvītis. Šo domu "Attīstības" daļā aktivizēja Zviedrijas Ekonomikas augstskolas docents Kārlis Goppers. Viņš ieteica veikt kultūras un sabiedrisko norišu ekonomisku analīzi, atklājot ne tikai to, kas tajos jāiegulda, bet arī – ko tie devuši.

Vēsturi izvērtējot, visbiežāk atceras valstsvīrus un kultūras darbiniekus, un ir pamats domāt, ka arī pēdējiem ir iespēja ietekmēt valsts attīstību, ievadlekcijā sacīja kultūras ministre H. Demakova. Viss negatīvais ir kultūras trūkuma sekas, tā ilgi bijusi kā broša, ko var piespraust, kad tas ir izdevīgi, teica runātāja. Viņa paziņoja vairākus kultūras darbiniekiem patīkamus faktus un ieceres. Ik gadu jāpalielina Latvijas Kultūrkapitāla fonds par desmit procentiem; jāatjauno obligātās dziedāšanas stundas skolā. Ministre nosauca konkrētus skaitļus. Eiropas valstu vidū kultūras darbinieku atalgojuma ziņā Latvijai 15. vieta jeb ceturtā no beigām. Kultūras finansējums valstī no 12 miljoniem 2005. gadā pakāpenis ki pieaugšot līdz 52 miljoniem 2010. gadā, vidējā mēnešalga jau 2010. gadā būšot vismaz 600 latu. Tas nav populisms, bet reāls solījums, apgalvoja H. Demakova.

Ministres runā bija iepīti videosižeti: "Gaismas pils" arhitekta Gunāra Birkerta īsa intervija un dzejnieces Broņislavas Martuževas pārdomas. "Tiek pildīts ļoti liels plāns, kurā mēs neesam noteicēji. Lai Tas mūžīgi atjauno gribu dzīvot!" dzejnieces filosofiskā optimismā teiktais izsauca aplausus.

Paraksta memorandu un vērtē situāciju

Forumā svinīgākais brīdis bija sadarbības memoranda par kultūrpolitikas (kā nav un kas būs) vadlīnijām parakstīšana. No vienas puses – radošo savienību un asociāciju vadītāji, no otras – ministru prezidents A. Kalvītis un kultūras ministre H. Demakova. Tas nozīmē, ka viņi visi būs līdzatbildīgi par solīto.

Parakstītais dokuments ar lielu optimisma devu, šķiet, nogludināja turpmāko runātāju sakāmo. Kinorežisors Jānis Streičs tā arī pateica: "Ministru prezidenta vārdi lika man nolikt malā niknos papīrus. Nu ir atnācis Lāčplēsis, kas Spīdolai palīgā ies..." "Mana mūža tēma ir nacionālais raksturs," uzsvēra J. Streičs un aicināja uz saprātīgu egoismu.

Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis runāja par valsts kultūratbildību. Padomju laikā kultūras mantojumu dalīja savējā un svešā. Ar to sākās objektos glabāto vērtību sagraušana. Agrārā reforma jau bija savu padarījusi. Pēdējos gados notiekošie procesi ir pretrunīgi: kultūras mantojuma pielīdzināšana Eiropas vērtībām un... niecīgā samaksa darbiniekiem, sacīja I. Lancmanis. Viņš pieminēja Valsts prezidentes pili, simbolu, kas līdzvērtīgs himnai un karogam, un ir zīme tam, kāda ir valsts atbildība par kultūras mantojumu. "Attieksme pret šo objektu rādīs, kādā virzienā izpaudīsies valsts rūpes," nobeigumā teica I. Lancmanis.

Uz daudzu runātāju jautājumiem, uzstājoties forumā, netieši atbildēja rakstniece Nora Ikstena: "Viss ļaužu rokās!"

Sarunā starplaikā Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane apstiprināja šī teiciena patiesīgumu: "Kopš 1997. gada esam meklējuši sadarbību ar pašvaldībām par bibliotēku galveno funkciju atbalstu un atraduši to. Mūsu nozares lielākais panākums ir valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveide. Tas ir – interneta pieeja, Latvijas bibliotēku automatizācijas process, darbinieku un lietotāju apmācība. Nekas nenāks pats no sevis, ir jāstrādā, nevis jāgaužas par to, kā nav," ir pārliecināta B. Tormane.

Dzirksteli iemet kultūrkritiķis

Kā allaž, aizraujoša bija mākslinieces Džemmas Skulmes uzstāšanās: "Mani stāda priekšā ārzemju viesiem kā izcilu mākslinieci. Viņi jautā: "Kur jūsu darbus var redzēt?" Nekur! Tā ir nenormāla situācija."

Visumā rimtajā foruma tecējumā kultūrkritiķis Pēteris Bankovskis iemeta viņam raksturīgu dzirkstelīti: "Apskatot vadlīniju projektu – kas notiks 2015. gadā, varētu domāt, ka būsim paradīzē. Līknes ir pārāk straujas. Ja Eiropas teātros pludo asinis, ir sekss un vardarbība, vai arī mums to vajag? Meklēsim vērtības sevī!" Tā P. Bankovskis oponēja Latvijas Nacionālās operas direktoram Jurim Žagaram, kurš solīja neatpalikt attīstībā no Eiropas teātru tendencēm. Nevarot būt, ka viņi tur, mēs – te.

No forumā dzirdētiem kultūrai veltītiem cildinošiem epitetiem un solījumiem varētu uzrakstīt saviļņojošu eseju. Saieta dalībnieku acīs un aplausos bija jūtama patiesa cerība, ka viss notiks tā, kā teikuši A. Kalvītis un H. Demakova. Lai nu tā būtu!

P. S. Paldies valsts galvenajai kultūras inspektorei Bauskas rajonā Inetai Pilvertei par Kultūras ministrijas ielūgumu, kas deva man iespēju tuvplānā vērot, kā top politika, arī kultūrpolitika.