Grāmatā aplūkots tūkstoš gadu posms – no vikingu laikiem līdz mūsdienām –, iepazīstinot ar kultūras, politiskajā un tautsaimnieciskajā ziņā vienotu Eiropas mazo valstu kopumu. Nozīmīgu vēsturisku notikumu kontekstā Ziemeļvalstis salīdzinātas savā starpā un ar citām rietumvalstīm. Grāmatas beigās ievietots personu rādītājs un vietvārdu rādītājs. Hronoloģiskā secībā ir apkopoti svarīgākie gadskaitļi un vēsturiskie notikumi.

"Lai gan Somija, Zviedrija, Norvēģija un Dānija atrodas mums kaimiņos, augstskolu programmās daudzus gadus jūtami trūka īsa vēstures apskata par Ziemeļvalstīm, kas balstītos uz jaunākajiem pētījumiem un kurš būtu labs izziņas avots studentiem, vēstures skolotājiem, žurnālistiem, arī citiem interesentiem.

Jēdziens "Ziemeļi" sāka veidoties apmēram pirms tūkstoš gadiem līdz ar kristietības izplatību šajā teritorijā. Nekur citur Eiropā nav šāda mazu valstu – kultūras, politiskajā un tautsaimnieciskajā ziņā viengabalaina kopuma. Šīs grāmatas nolūks ir iepazīstināt ar Ziemeļu koncepta veidošanos un attīstību. Tās mērķis ir noskaidrot, kas Ziemeļos ir vispāreiropeisks un savukārt kas ir vienīgi Ziemeļiem raksturīgs.

Šajā izdevumā aptverts tūkstoš gadu plašs posms no vikingu laikiem līdz mūsdienām. Grāmatas divas trešdaļas veltītas senākām vēstures norisēm un viena trešdaļa – pēdējo simt gadu notikumiem. Politisko norišu apraksts iekļauts, lai raksturotu plašas vispārsabiedriskas struktūras un pārmaiņas tajās. Īpaša uzmanība pievērsta tautsaimniecisko un sociālo apstākļu, kā arī politisko un sabiedrisko spēku samēra pārmaiņām, piedāvāts detalizēts to skaidrojums. Turklāt tiek aplūkots dažādos laikos dzīvojušu cilvēku dzīvesveids un vērtību sistēma. Kultūras vēsture un ikdienas dzīves rituma vēsture šajā grāmatā skarta vienīgi garāmejot. Grāmatā aprakstītas vēsturiskās norises, salīdzinot Ziemeļvalstis savā starpā un ar citām Eiropas valstīm, veicinot izpratni arī par Baltijas valstu attīstību mūsdienās. Aktuāls Ziemeļvalstu vēstures izdošanas iemesls ir pirms vairāk nekā desmit gadiem sākušās lielās pārmaiņas Eiropā. Sabrūkot komunismam austrumos un nemitīgi padziļinoties integrācijai rietumos, aizvien biežāk radās jautājums, vai Ziemeļvalstis joprojām aplūkojamas kā vienots veselums. Tika apšaubīts, vai Ziemeļvalstu sadarbībai vairs ir kāda nozīme, varbūt tām katrai atsevišķi nāktos doties "pa tiešo Eiropā iekšā"? Šāda iespēja argumentēta arī tādējādi, ka katras Ziemeļvalstu politiskās izvēles attiecībā uz Eiropu ir atšķirīgas. Diskutējot par aktuāliem mūsdienu jautājumiem, Ziemeļu tūkstoš gadu kopīgās vēstures apzināšanās nodrošina padziļinātu šo jautājumu izpratni. Ziemeļnieciskums nekādā gadījumā nav uzskatāms par pagājībai piederīgu jēdzienu. Tieši otrādi, tas var daudz sniegt eiropeiskumam –, tā uzskata autori. Sepo Hentile ir politiskās vēstures profesors Helsinku Universitātē Sabiedrības vēstures katedrā. Publicējis pētījumus par Somijas, Zviedrijas un Vācijas neseno vēsturi. Kristians Krecls ir kultūras vēstures docents Turku Universitātē, Tamperes Universitātes Vēstures zinātņu katedras pētnieks. Viņš specializējies viduslaiku pētniecībā. Panu Pulma ir Somijas un Skandināvijas vēstures docents Helsinku Universitātes Vēstures katedrā, Somijas akadēmijas akadēmiskais pētnieks. Īpaši pētījis valsts un vietējās sabiedrības attiecības un sociālo problēmu vērsturi."