Dezodorants — svaigums vai risks?

Vasaras karstums un svīšanas radītais diskomforts ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs meklējam pretsviedru līdzekļus. To izvēle ir ļoti plaša, bet -- kurš ir videi un veselībai visnekaitīgākais?

Nemazina svīšanu, ietekmē baktērijas

Ārsti atgādina zināmu patiesību — cil­vēks svīst tāpēc, ka viņam ir jāsvīst. Dien­nakts laikā no ādas virsmas izgaro aptuveni litrs ūdens, karstumā (pirtī, saunā, tveicīgā vasarā) vai intensīvi sportojot un fiziski smagi strādājot, pat vēl vairāk. «Svīšana ir veids, kā uzturēt normālu un nemainīgu ķermeņa temperatūru. Ja cilvēks nesvīstu, viņš gluži vienkārši pārkarstu,» saka Veselī­bas centra 4 endokrinoloģe Inese Strautiņa.

Iedarbojas nomierinoši

Pretsviedru līdzekļu sastāvs atšķiras. Jutīgas ādas kop­šanai paredzētu dezodorantu sastāvā biežāk iekļautas vie­las, kurām piemīt nomierinoša, mīkstinoša, ādas kairināju­mu mazinoša iedarbība. Piemēram, dažādu augu ekstrakti: alveja un kalnu arnika (Aloe Barbadensis un Arnica Montana), kas spēj mazināt iekaisumu, (šādā nolūkā var būt pievienots arī E vitamīns), ārstniecisko kliņģerīšu ekstrakts (Calendula Officinalis), kam ir ne vien pretiekaisuma, bet arī brūces dziedējošas īpašības. Selēns un cinks darbojas kā antioksidanti. Līdzīga iedarbība ir ari aromā­tiskajām skābēm: salicilskābei, benzoskābei. Taču ādu mīk­stinoša un mitrinoša iedarbība var būt arī mākslīgi radī­tiem ķīmiskajiem savienojumiem.

Tiesa, mēs varam pastiprināti svīst ari normālā temperatūrā. Ja ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, pastiprināti darbojas vairogdziedzeris, ir palielināts svars, sviedri izdalās vairāk. Starp citu, tipisku veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju var vērot sko­lēniem pirms eksāmeniem — viņiem ir sausa mute, trīc rokas, strauji sitas sirds un viņi ir nosvīduši. Un viņi nosvīstu ari tad, ja lietotu pretsviedru līdzekļus, jo ne dezodoranti, ne antiperspiranti neietekmē pašu svīšanas procesu. Pretsviedru līdzekļi mē­ģina novērst nepatīkamo aromātu, kāds veidojas, sviedriem sa­skaroties ar ādas mikrofloru (kā zināms, sviedri uz tīras ādas ne­veido nekādu smaržu, ja nu vienīgi atsevišķos gadījumos: meite­nēm pubertātes vecumā, kamēr nav noregulējusies olnīcu darbī­ba, un cilvēkiem ar nieru mazspēju, kad daļa organismam nevaja­dzīgo vielu tiek izvadītas nevis ar urīnu, bet ar sviedriem). Vienī­gā atšķirība starp dezodorantiem un antiperspirantiem — pēdējie iedarbojas ne tikai uz baktērijām, bet arī uz mitrumu. Antiperspirantu sastāvā ir sīkas pulverveida daļiņas, kas saista ūdeni un ļauj kādu laiku uzturēt ādu sausu.

Ārsti atzīst, ka antiperspirantu iedarbība ir ļoti efektīva, bet tiem diemžēl ir blakusparādība — sīkās pulverveida daļiņas var nosprostot sviedru dziedzeru izvadkanālus un radīt sviedru dzie­dzeru iekaisumu. Smagākajos gadījumos, ja sviedru dziedzeri sa­struto, to var novērst vienīgi ar ķirurģisku iejaukšanos. Tas, ko cil­vēki kļūdaini uzskata par antiperspirantu uzdevumu — bloķēt sviedru dziedzeru darbību — patiesībā ir to trūkums. Tiesa, anti­perspirantu blakusparādība var izpausties un var neizpausties. Biežāk tā neizpaužas, ja cilvēks mazgājas — pirms uzliek jaunu pretsviedru līdzekļa kārtu, iepriekšējo nomazgā.

Iespējama individuāla reakcija

Nenoliedzami, jebkura viela, ko uzklāj uz ādas, spēj uzsūkties. Veselības centra 4 estētiskās dermatoloģijas klīnikas vadītājs Raimonds Kāris skaidro, ka padusēs āda ir plānāka, nekā citur uz ķermeņa. Attiecīgi tā ir arī jutīgāka un vieglāk sakairināma. To­mēr ārsti apšauba bažas, ka dezodorantos esošās vielas, uzsūco­ties caur ādu, varētu būtiski ietekmēt citas organisma sistēmas, piemēram, mainīt hormonu līdzsvaru, radīt audzējus vai kādas ci­tas nopietnas veselības problēmas. «Neviens nestrīdas, ka videi draudzīgāki ir tie dezodoranti un antiperspiranti, kas nesatur sa­vienojumus, kuri, nonākot gaisā, noārda ozona slāni, taču pret­sviedru līdzekļi nevar ietekmēt hormonālo sistēmu,» saka endokrinoloģe Inese Strautiņa. Ir otrādi — viens no simptomiem, kas liecina par endokrīnās sistēmas darbības traucējumiem, ir pa­stiprināta svīšana. Un to patiešām nevar novērst ar pastiprinātu pretsviedru līdzekļu lietošanu. Mediķi aici­na pievērst uzmanību kam citam — lai gan pretsviedru līdzekļi ir dermatoloģiski pār­baudīti, iespējama individuāla nepanesība, kad organisms jutīgi reaģē uz vielām, kas ir izmantotas kā konservanti, stabilizatori vai kas veic dezodorējošās funkcijas. Latvijas Aromterapeitu asociācijas biedre, Stendera ziepju fabrikas aromspeciāliste Una Skrabe-Dūze atgādina, ka organisms ir dzī­va daļa, ko ietekmē visa apkārtējās vides ie­darbība. Vides piesārņojums, sadzīves ķīmija, saule, smēķēšana, kosmētika, pārtika — tas viss summējas, un rezultāts var izpausties kā alerģija. «Tāpēc mums ir dotas sensoru sajūtas. Ja, izsmidzinot dezodorantu, jūs no­šķaudāties vai noklepojaties, to nevajadzētu ignorēt,» saka aromterapeite.

Tikpat lielā mērā ārsti mudina pievērst uzmanību pretsviedru līdzekļu sastāvam. Dermatologs Raimonds Kāris skaidro, ka ik­vienā dezodorantā un antiperspirantā ir vie­las, kurām piemīt antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība (citādi dezodorantus ne­drīkstētu lietot uz ādas), taču tajos var būt arī alkohols un smaržvielas. Gaistošām ķī­miskām vielām, kāds ir spirts un parfīmi, piemīt lielākas spējas kairināt ādu, tāpēc cil­vēkiem, kuriem ir paaugstināta jutība un no­sliece uz alerģisku reakciju, ārsti iesaka izvē­lēties pretsviedru līdzekļus bez alkohola un smaržu komponentiem.

Starp citu, runājot par dezodorantu aro­māta izvēli, speciālistiem ir interesanti no­vērojumi — tā esot saistīta ne tikai ar dzīves pieredzi un pozitīvajam vai negatīvajam atmiņām, kādas smarža rosina, — izvēli nosakot ari cilvēka temperaments un nosakņo-jums. Piemēram, dezodorantus ar svaigo citrusu un jūras aromā­tu vairāk lieto sievietes, kuras ikdienā ir nomāktas, nogurušas un kurām nepieciešams uzmundrinājums. Savukārt austrumnie­ciskās notis esot tuvas harmoniskām un par sevi pārliecinātām dāmām.

Rullīti vai krēmu?

Lai pareizi novērtētu antiperspiranta vai dezodoranta iedar­bību, tas jāizmēģina. Līdzekļa formāts — dezodorants ar rullīti, izsmidzināms šķīdums, krēms vai sausais zīmulis — nenosaka tā efektivitāti, taču iedarbību būtiski ietekmē tas, kā šo līdzekli lieto. Pretsviedru līdzekļi ne tikai jāuzklāj uz tīras ādas, kuru neklāj ap­matojums, bet jāļauj tiem nožūt vai, līdzīgi kā krēmiem, iesūkties -tikai tad tie pilda savas funkcijas. Aptiekās ir nopērkami pat tādi pretsviedru līdzekļi, kurus drīkst uzklāt tikai pāris dienu pēc tam, kad pārtraukta iepriekšējā dezodoranta lietošana, turklāt tas jādara nevis no rīta, bet vakarā pirms gulētiešanas. Šie dezodo­ranti iedarbojas vairākas dienas, pat līdz nedēļai ilgi un, vienreiz uzklāti, saglabā efektu arī pēc atkārtotas fiziskas slodzes, peldē­šanas un mazgāšanās. Tāpat jāievēro pretsviedru līdzekļu dozē­šana — iedarbīgie antiperspiranti ir aktīvi pat tad, ja tos uzklāj ļo­ti niecīgā daudzumā, attiecīgi — tie jāatjauno brīdī, kad iepriekšē­jais iedarbības laiks ir pilnībā beidzies.

Alternatīva — ēteriskās eļļas

«Pret svīšanu nav jācīnās. Patiesībā mums jāpriecājas, ka no­tiek sāļu vielmaiņa, vienīgi vajadzētu padomāt, ko mēs gadu no gada, dienu no dienas komforta vārdā liekam priekšā tām mazajām durtiņām, pa kurām tiek izvadīts viss, kas sviedru dziedzeriem jāizvada,» saka Una Skrabe-Dūze. Aromterapeite atklāj receptes, kā tās sievietes, kuras gribētu izvairīties no spē­cīgajām ķīmiskajām vielām (īpaši alumīnija sāļiem, kas ir lielā­kajā daļā dezodorantu un antiperspirantu), varētu pagatavot pretsviedru līdzekļus no dabiskām izejvielām — dažādām ēte­riskajām eļļām. Šādiem dezodorantiem gan piemīt vienīgi antibakteriāla iedarbība.

Dezodorants ar ziedu aromātu

Vajadzīgi — 60 ml rozmarīna izvilkuma (3 tējkarotes rozmarīna skujiņu), 30 ml 90% etilspirta, 9 pilieni lavandas eļļas, 4 pilieni salvijas eļļas, 5 pilieni citrona un 3 pilieni ģerāniju ēteriskās eļļas.

Lai dezodorantu pagatavotu, jāuzvāra 100 ml ūdens, jāap­lej rozmarīna skujiņas, jāatstāj 10 minūtes ievilkties, pēc tam uzlējums jāizfiltrē. Kad tas atdzisis, 60 mililitriem pievieno etilspirtu, piepilina ēteriskās eļļas, pārlej pulverizatorā un di­vas nedēļas tur tumšā vietā. Pirms katras lietošanas reizes pulverizators ir jāsakrata.

Līdzīgu pretsviedru līdzekli var pagatavot arī no krust­nagliņu uzlējuma (vajadzīgi 2 pilieni), 90 ml etilspirta, 10 pilie­niem ciedra, 6 pilieniem sandala, 5 pilieniem citrona, 4 — pačūlijas un 2 — citronzāles ēteriskās eļļas. Dabiskos dezodorantus var uzglabāt apmēram divus mēnešus.

Ārsti iesaka

• Nelietot dezodorantu vai antiperspirantu, ja ir iekaisusi, sakairināta āda vai ādas slimības.
• Atturēties no pretsviedru līdzekļa, ja nolemts pavadīt laiku saulē. Lai izvairītos no iespējamās fototoksiskās reakcijas — ar kādu dezodorantā vai antiperspirantā esošu vielu nepalielinātu ādas jutību pret saules gaismu un ultravioleto staru iedarbību — uz pludma­li vajadzētu iet, uzklājot uz ādas vienīgi saules aizsargkrēmu.
• Pastiprinātas svīšanas gadījumā, kuras iemesls nav ne vairogdziedzera, ne veģeta­tīvās nervu sistēmas darbības traucējumi un kuru pārvarēt nelīdz antiperspirants vai dez­odorants, var izmantot botulīna toksīna injekcijas. Pārtraucot nervu impulsu pārvadi no veģetatīvās nervu sistēmas uz sviedru dziedzeriem, problēmu var novērst apmēram uz pusgadu (tiesa, apturot sviedru izdali padusēs un plaukstās, var sākt spēcīgāk svīst kāda cita ķermeņa daļa, piemēram, vēders vai mugura).