„Pastāsti, kas par bēdu. Cik saprotu, tu esi upuris,” iesāka Dāvids. Studijas viešņa Ieva īsumā izklāstīja bēdu stāstu: strādājusi kompānijā, kurā šefa uzmanības pierādījumi kļuvuši pārāk uzbāzīgi – konfektes, ziedi, smaržas. Kā par nelaimi, meitenei ir fizioloģiska/emocionāla vajadzība atvadoties apskauties! Kāda lieliska iespēja piekļauties viņas augumam jeb, kā teica Dāvids: „Tu apķeries, erekcija arī ir, viss notiek!”

Stāsta Ieva: „Man zvanīja bosa sieva un teica - kā es ar savu skaisto dibenu varot panākt tik daudz...” Nav šaubu, ka šefa sievas un mīļākās verbālie kautiņi ir filmu sižetu cienīgi. Labi, ja vēl netiek līdz matu raušanai... Ieva atklāja, ka šefam paticis šad tad uzšaut viņai pa dupsīti. Dāvids nebija uz mutes kritis: „Vai nevarēji uzšaut viņam pa olām?” Sarunai turpinoties, Ieva izklāstīja savu viedokli attiecībā uz t.s. dienesta romāniņiem. Viņasprāt, darbā nevajadzētu būt intīmām attiecībām kolēģu starpā: „Cik tālu tad var tikt ar to dibenu. Tas mēdz nolietoties.” Dāvidam sanāca smiekli: „Neba jau kā laupītāja cepure?” ... Jautri!

Pieminēšanas vērta saruna izvērtās par apģērba izvēli darba vietā – cik seksīgu, atklātu vai konservatīvu. Dāvidam paspruka lielisks salīdzinājums: „Var ģērbties arī kā a ļa Ingrīda Ūdre – platā nesievišķīgā kostīmā. (..) Varbūt ģērbties nopietni, lai uzsvars ir uz to, kas galvā. Varbūt uzvilkt spilvenu, lielu, resnu; uzkasīt matus, lai galva izskatās vēl lielāka...” Visi uzjautrinājās.

Bils Klintons un Monika Levinska. Visiem labi zināms piemērs no sērijas – padotais sūkā. Dāvids arī šoreiz neskopojās ar melno humoru, runādams par Klintona un Levinskas seksa skandālu: „Iedeva pusdieniņas darba vietā.”

Studijas viesis dziedātājs Ojārs Grīnbergs ar sievu - arī dziedātāju Agniju. Jāpiezīmē, ka diženais latvju estrādes dziedātājs bija nedaudz apmulsis, ko nevarētu teikt par viņa sievu, kas izskatījās un jutās lieliski. Dāvids nekautrējās bārstīties ar komplimentiem Grīnbergu pārim: „Klausies, Ojār, es domāju, ka tev brieduma gados gan jau katrā kultūras namā bija vairākas pielūdzējas?” Ojārs nedaudz nominstinājās, jo kurš gan labprātīgi runā par savām mīlas dēkām jaunībā. Tiesa, Elitai Veidemanei noteikti būtu ko piebilst...

„Vai esi pamēģinājis ar citām profesijām arī,” jautāja Dāvids, vērsdamies pie Ojāra, „jo tev abas sievas ir dziedātājas?” Grīnbergs nosmējās un pēc īsas pauzes attrauca, ka esot gan mēģinājis. „Bet atšķirība nekāda.” Dāvidu interesēja Grīnbergu pāra viedoklis attiecībā uz mūsdienu jaunatnes izpratni par mīlestību, seksu, attiecībām. „PSRS laikā jau seksa nebija, tik stārķi vien,” atceras Ojārs. „Tas gan, tik stārķi vien, un tik ilgi vazā pa visu dārzu, pa visu dārzu...” piebilda Dāvids. „Bet mūsdienās tikai tā - es gribu, gribu; drāžu, drāžu; bāžu, bāžu...” Jāatzīst, ka diezgan trāpīgs formulējums. Malacis!

Kamēr Dāvids pieteica nākamo viesi studijā, Grieta mierīgi baroja zivis. Šodien Grietas garderobe sastāvēja no dīvainas kleitiņas, kas likās gaumīgi pieskaņota šodienas tēmai „sekretāres un bosa dienesta romāns”.

Ierodas Elita Veidemane. Iepazīstināšana nav nepieciešama. Izrādījās, ka Elitai ir vēl kas neatklāts pietaupīts – 1988.gadā, kad viņa strādājusi par skolotāju, kāds skolnieks esot viņā iemīlējies un rakstījis pat vēstules! Ak, žēl, ka uzvārdu viņa noklusēja. Būtu lielisks kompromitējošs materiāls baumām. Savukārt Dāvids nopriecājās, ka viņš nav iekļuvis slavenajā Elitas Veidemanes grāmatā par viņas dzīves vīriešiem. Elitai gan tas nelikās nekas intīms un slēpjams.

Saruna atgriezās pie tās pašas tēmas: „Kas tie ir par vīriešiem, kas stāsta par savām sievietēm?” ar nicību balsī jautāja Elita. „Tā dara tikai sievietes, kas klačojas un pārrunā tādas lietas.” ”Vai tev nav kniebuši dibenā, Ojār?” jautāja „Vakara ziņu” redaktore. „Vai varbūt pupā tev kniebuši, Dāvid,” smējās Veidemane. Sarunu šovs noslēdzās ar Ojāra Grīnberga soloizgājienu, dziesmu par vecajiem.