Jaunajiem zvērudārza iemītniekiem vēl ir jāatkopjas, tāpēc apmeklētāji pagaidām nevar apskatīt dzīvniekus, aģentūrai BNS pastāstīja zoodārza informācijas daļas pārstāvis Māris Lielkalns.

Pērn Honkongā konfiscētas vairākas bruņurupuču kontrabandas kravas un 70 rāpuļi nonāca Eiropas zoodārzos - Minsterē, Rīgā un Prāgā.

Rīgā dzīvos desmit lapu un četri plakanie bruņurupuči. Lapu bruņurupuči Rīgas zoodārzā mitinājās arī līdz šim, taču jaunpienācējus pagaidām pie tiem nelaidīs, jo savvaļā dzīvojušie bruņurupuči vēl nav tikuši vaļā no dažādām kaitēm. "Pagaidām viņi ir sliktā stāvoklī, kā jau savvaļas dzīvnieki, kam ir vairāk slimību," sacīja Lielkalns.

Dzīvnieki gan esot visai sabiedriski un, pamanot cilvēku, tikai uz īsu brīdi paslēpjas bruņās. No Honkongas atvestie lapu bruņurupuči ir vecāki un lielāki par rīdziniekiem - aptuveni 25 līdz 30 centimetru. Plakanie bruņurupuči ir nedaudz lielāki.

Lai pievēstu sabiedrības uzmanību bruņurupuču stāvoklim, Eiropā sākta akcija "ShellShock" ("Bruņas briesmās"). Arī Rīgas zoodārzā tropu mēneša laikā notiek akcijas pasākumi.

Pasaulē jau izsenis bruņurupučus iznīcina, gan medījot gaļai, vācot to olas un darinot rotaslietas no bruņām, gan iznīcinot šo rāpuļu dzīvesvietas. Bruņurupučus pārmērīgi izķer arī pārdošanai zooveikalos.

No pašlaik pazīstamajām 265 sauszemes un saldūdens bruņurupuču sugām Pasaules sarkanajā grāmatā ierakstītas 136 bruņurupuču sugas, bet aptuveni 100 sugu stāvokli eksperti vēl vērtē.

Visdraudošākā situācija izveidojusies Āzijā, jo Ķīnas delikatešu tirgū ik gadus pārdod 12 miljonus bruņurupuču. Vjetnama vien ik dienas uz Ķīnu eksportē vidēji 17,4 tonnas šo rāpuļu. Bažas rada ne tikai bruņurupuču izķeršana - šo dzīvnieku ceļš līdz zupas šķīvim vai rotaslietai ir neticami mokpilns, jo bruņurupučus parasti uzglabā, transportē un pat sadala dzīvus.