..., kurā nebūtu minētas viņa izredzes kļūt par šāgada Oskara balvas laureātu, turklāt viņš uz to pretendēs gan kā aktieris galvenajā lomā (filma "Rejs"), gan otrā plāna ("Līdzzinātājs") lomā.

Patiesībā par Džeimiju Foksu viņš, Eriks Morlons Bišops (37), kļuva deviņdesmito gadu sākumā, kad kā iesācējs komiķis debitēja Losandželosas Komēdiju klubā. Labi zinādams, ka kluba īpašnieki priekšroku dod daiļā dzimuma pārstāvēm, viņš izraudzījās trīs dažādus pseidonīmus, kas derēja abiem dzimumiem, un ierakstīja tos vakara dalībnieku sarakstā, – Džeimiju Foksu, Steisiju Kingu un Treisiju Braunu. Vakara vadītājs izvēlējās pirmo. Džeimija Foksa, kas izrādījās Džeimijs Fokss, bija spēris pirmo viltīgo soli ceļā uz atzinību un slavu.

Baltais melnais dzelzceļš

Presē šad tad parādās skumjas pārdomas par to, ka ar katru paaudzi aizvien straujāk izzūd aktieri, kuri ir izgājuši skarbu dzīves skolu, pirms nonāk uz skatuves vai ekrānā, īpaši tas attiecas uz melnādainajiem aktieriem. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kuri nav dzimuši nodrošinātās ģimenēs ASV citadelēs, bet kuri nāk no vēsturisko dienvidštatu kopienām, kur joprojām eksistē rasisms tā agrākajā niknumā. Fokss ir viens no viņiem. Teksasas pilsētā Terelā (14 000 iedzīvotāju), 40 kilometrus uz austrumiem no Dalasas, dzimušais Eriks Morlons Bišops gan zina, ko nozīmē politiskais nekorektums pret melnādainajiem. Viņa dzimto pilsētu joprojām divās daļās sadala dzelzceļš, kura vienā pusē mitinās baltie cilvēki, bet otrā – melnādainie. Piemēram, viņš līdz pat koledžas gadiem bija sastapis tikai pāris baltos, kas bija iemaldījušies viņa mitekļa apkaimē, un arī tad tie bija grabažu pārdevēji vai mākleri.

Kad 15 gadu vecumā Eriks, kurš bija lieliski apguvis klavierspēli, bija uzaicināts spēlēt kādā balto ballītē, kopā ar savu draugu piezvanīja pie svinību rīkotāju durvīm, iekšā ielaida tikai viņu, jo "divu nēģeru" viesībās būtu par daudz. Par lielisko muzicēšanu tovakar viņš no mājasmātes saņēma simt dolāru honorāru un… viņas izsniegto smokingu, jo, kā komentēja kāds no mājiniekiem, kurš gan gribēs ģērbt mugurā smokingu, kuru sasviedrējis nēģeris…

Patiesībā Erikam bija laimīga bērnība. Tā var apgalvot, pat ņemot vērā to, ka viņa māti adoptēja viņa vecvecāki – Marks un Estere Telliji, bet, kad vēl pirms viņa piedzimšanas izjuka viņa mātes un tēva laulība, arī viņu nolēma adoptēt. Zēnam bija vien septiņi mēneši, kad viņa omīte un opis kļuva par viņa vecākiem, bet māte – par māsu. Omīte bija skolotāja, turklāt ļoti stingra, un, lai Erikam iemācītu disciplīnu, viņa neskopojās ar sodiem – gan ar siksnu, gan žagariem. Tajā pašā laikā viņa bija ļoti mīļa mamma. Mājās bija plaša bibliotēka, un arī lasīt un rakstīt Eriks iemācījās daudz agrāk par saviem draugiem. No piecu gadu vecuma Eriks mācījās spēlēt klavieres un vai ik dienu apmeklēja Terelas baptistu draudzes baznīcu, kur viņš dziedāja korī, bet vēlāk kļuva par tā māksliniecisko vadītāju un diriģentu. No septiņu gadu vecuma mamma kopā ar Eriku devās tuvākos un tālākos ceļojumos ar autobusu, iepazīstot Floridu, Atlantu un… pat Kanādu.

Vienīgais kreņķis bija, ka viņa īstais tēvs, kurš bija kļuvis par brokeri, neatzina savu dēlu, jo pretēji viņam, musulmanim, Eriks apmeklēja baptistu baznīcu, kas tēvam šķita nepieņemami. Vienīgais labums no tēva bija mantotie gēni, kas ļāva viņam izcelties dažādos sporta veidos – jo īpaši amerikāņu futbolā un tenisā.

Pretī izklaides biznesam

Skolotāji Eriku bieži vien pārējiem audzēkņiem izvirzīja par paraugu – viņš ne tikai labi mācījās, sportoja un muzicēja, bet aktīvi darbojās arī skautos. Jau 13 gadu vecumā viņš kāpa uz skatuves, rīkojot Pēcpusdienas kopā ar Eriku Bišopu, kurās izklaidēja vienaudžu un arī gados krietni vecāko publiku, bet vēlāk nodibināja savu R&B grupu Leather and Lace, piepulcinot jaunu fanu pulku.

Kad Erikam bija 17 gadi, nomira viņa opis, un, lai arī viņš centās vectēvu atdzīvināt elpinot, viņa pūles nevainagojās panākumiem. Eriks jutās satriekts, bet nolēma, ka ir jāsaņemas vēl vairāk un jāpierāda apkārtējiem, ka viņš nav gluži zemē metams nīkulis. 19 gadu vecumā Eriks ieguva mūziķa stipendiju un iestājās Sandjego Starptautiskajā universitātē, kur mācījās audzēkņi no 81 valsts, bet klasiskās mūzikas pasniedzēju vidū bija talantīgi speciālisti no Padomju Savienības – emigrējuši no brūkošās komunisma citadeles.

Lai nopelnītu naudu, viņš spēlēja klavieres džeza un baleta nodarbībās, sapņoja dienās kļūt par nākamo Laionelu Ričiju. Vēlme iesaistīties izklaides biznesā bija tik liela, ka viņš pat pameta studijas un pārcēlās uz dzīvi Losandželosā, kur viņš bija pabijis nedēļas nogalēs, izjūtot iespēju garšu un saprotot – ja viņš grib kaut ko sasniegt, viņam jāmaina dzīvesvieta. Jau minētajā Komēdiju klubā, kur viņš kļuva pazīstams kā Džeimijs Fokss, Eriks parodēja gan politiķus, gan mūziķus, gan vēsturiskas personas, kuru vidū bija gan Ronalds Reigans, gan arī Rejs Čārlzs.

Mazpamazām viņš ielauzās arī televīzijas vidē, filmējoties populārajā TV seriālā "In Living Color", vēlāk – pats savā Džeimija Foksa šovā. Olivers Stouns viņam piedāvāja izmēģināt spēkus filmā "Kura katra svētdiena", kur viņš tēloja futbolistu līdzās Alam Pačino un Denisam Kveidam. Lai Stounam būtu pilnīgāks priekšstats par viņa futbolista un aktiera dotībām, viņš uzfilmēja nelielu videofilmiņu, kas bija pārsteigums pat daudz pieredzējušajam režisoram. Kauliņi bija mesti.

Attīrīt dvēseli no pasaules sārņiem

Stouns Foksam deva kādu reti labu padomu – ja vēlas kļūt par labu aktieri, viņam ir jāiemācās "pazust" lomā, lieki netēlot un nežestikulēt, kas viņam kā komiķim bija vairāk ierasts. Stouna padoms vēlāk noderēja, "pazūdot" turpmākajās lomās, kas atnesa viņam gan slavu, gan nodrošinātu dzīvi. Mums nav ne mazākās nojausmas par to, ko Losandželosas saviesīgajā dzīvē nozīmē Džeimija Foksa ballīte, bet ieinteresētajām personām ir cits viedoklis. Kā atzinis Toms Krūzs, Foksam patīk izklaidēties ar vērienu, un viņa ballītes esot jautrākās, kādās viņam jebkad nācies būt.

Fokss esot patiesi priecājies, redzot Krūzu itin labi saprotamies ar viņa plašo un ļoti raibo draugu pulku, kurā, kā viņš pats atzinis, esot daudzi bez sociālās apdrošināšanas numuriem, kas savukārt liecinot par viņu agrākajām sodāmībām… Bet tā vis nav, ka Fokss tusējas tikai ar aizdomīgiem tipiem ar skūtiem pakaušiem un iespaidīgu miesas uzbūvi, vienkārši viņš nešķirojot draugus pēc politkorektuma principiem – galvenā mēraukla ir: vai nu cilvēkam var uzticēties un vai viņš prot baudīt dzīvi, vai arī ne. Nesenais konflikts ar kaimiņiem, kuri nejauši pa spraugu sētā bijuši liecinieki Foksa kailo draugu basketbola spēlei, beidzās ar atvainošanos un dāvanu grozu no Foksa. Kaut arī Fokss pats atlētisko plikņu spēlē nepiedalījās, viņš to skaidroja ar draugu vēlmi justies kā dabasbērniem, kas tādējādi "attīrījuši dvēseli no industriālās pasaules sārņiem". Mīļi.

"Rejs"

Režisora Teilora Hekforda ("Virsnieks un džentlmenis", "Sātana advokāts", dokumentālā mūzikas filma par Čaku Beriju "Hail! Hail! Rock"n"Roll") filmas "Rejs" projekts tapa 16 gadus, un, kā viņš ir atzinis, labi, ka tik ilgi, jo citādi viņš nebūtu ticis pie tik laba galvenās lomas tēlotāja, proti, Džeimija Foksa. Interesanti, ka pats Rejs Čārlzs paguva piedalīties filmas tapšanā – viņš aizgāja aizsaulē pagājušā gada jūnijā 73 gadu vecumā – neilgi pēc tam, kad bija pabeigta filmēšana.

Lai saprastu, vai Džeimijs Fokss der savai lomai, Čārlzs esot viņam piedāvājis uzspēlēt duetā un atzinis viņu par gana labu. Lai arī par filmu kritiķu viedokļi atšķiras, tomēr visi atzīst, ka Foksa tēlojums ir izcils. Turklāt, ņemot vērā to, ka viņš atveido aklu mūziķi, Džeimijs Fokss Čārlzu attēlo reti ticami un pārliecinoši. Lai izjustu, ko nozīmē būt aklam, Fokss filmējās ar liekajiem plakstiņiem uz acīm, filmēšanas laikā būtībā kļūdams neredzīgs. Uz jautājumu, vai viņš jau ir sagatavojis savu runu šāgada Oskara balvu pasniegšanas ceremonijā, Džeimijs Fokss ar sev raksturīgo humoru atbild, ka viņš to esot uzrakstījis jau trīs gadu vecumā. Nu ko, 27. februāris vairs nav aiz kalniem.

***

FAKTI

- Eriks Morlons Bišops dzimis 1967. gada 13. decembrī Teksasas štata Terelā

- Šogan uzstādījis rekordu kino balvu nomināciju vēsturē – viņš bija nominēts trīs Zelta globusa balvām par lomām filmās "Līdzzinātājs", "Atpestīšana: Stena Tūkija Viljamsa stāsts" un "Rejs", saņemot balvu par "Reju"

- Nominēts Oskara balvai par Reja Čārlza lomas atveidojumu biogrāfiskajā filmā "Rejs"

- Viņš ir klasiski izglītots pianists, mācījies klavierspēli jau no 3 gadu vecuma

- Džeimijs Fokss ir aktiera pseidonīms, kuru viņš izvēlējās, debitējot Losandželosas Komēdiju klubā

- Tēlojis lomas filmās "Kura katra svētdiena", "Līdzzinātājs", "Ali", "Rejs" u.c.

- Bērnībā izcili mācījies, sportojis, muzicējis un darbojies skautu organizācijā

- Intervijās atzinis, ka viņam patīkot dabiski apaļīgas sievietes, nevis Holivudas kārnās dīvas

- 1994. gadā ieskaņojis albumu "Peep This", kas R&B topos ierindojās 12. vietā, un viņa jaunais mūzikas albums tiks izlaists arī šogad

- Holivudas aprindās slavens arī kā jautrāko ballīšu rīkotājs

- Nesen iesaistīts skandālā, kad no viņa Lasvegasas mājas tika nozagtas 100 pikanta rakstura fotogrāfijas, kuras Fokss uzskata par estētiski skaistām, piebilstot, ka ne dzīvnieki, ne homoseksuāļi tajās neesot atainoti

- Viņam ir deviņus gadus veca meita Korina, kas dzīvo kopā ar savu māti, bet regulāri tiekas arī ar tēvu

- Gatavojoties Reja Čārlza lomai, kopīgi muzicējis ar izcilo leģendu, kurš atzinis viņu par gana labu pianistu.