Viljams Pohļobkins "Virtuves noslēpumi" (1)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

"... Napoleons aiz ziņkārības nogaršoja pagatavoto ēdienu un bija ārkārtīgi izbrīnījies, ka tam nav vistas gaļas specifiskās smaržas un garšas, ko viņš tik ļoti necieta. Kopš tā laika Lažepjērs saņēma atļauju izmantot vistas gaļu imperatora ēdienkartē, un katru reizi viņš vistu pagatavoja tā, ka ēdiena garša bija citāda. Nekādi ārkārtīgi pūliņi, lai to panāktu, arī nebija nepieciešami - vajadzēja tikai mainīt garšvielas. Pamēģiniet arī jūs vistu sautēt ar kardamonu, un jūs sasniegsiet Lažepjēra rezultātus."

Kā radās šašliks?

"Cepšanai vislabāk izmantot vai nu jauna dzīvnieka gaļu, jo tā nav tik blīva un nav arī sausa, vai ļoti treknu gaļu. Tā kā tauki temperatūras iedarbībā kūst ātrāk nekā gaļa, tie pārvēršas šķidrumā, kas piesūcina gaļu, aizstājot sulu un neļaujot gaļai izžūt, pirms tā izcepusies.

Šo ideju izmēģināšana praksē radīja šašliku, ēdienu, kas labi pazīstams visām tām pasaules tautām, kuras kādā no savas attīstības stadijām nodarbojušās ar nomadu lopkopību. Tas, ka stepju un kalnu tautām, kurām ganību lopkopība joprojām ir galvenā saimniecības nozare, šis ēdiens vēl aizvien ir lielā cieņā, vēstures nepārzinātājam rada priekšstatu, ka šašliks ir kāds sevišķs kaukāza tautu ēdiens, kas raksturīgs tikai šajos apvidos. Tā domāt ir maldīgi. Tieši tādu pašu šašliku gatavo vācu kantonos Šveices Alpos, Tirolē, itāliešu Alto Adidžes apvidū, Peru indiāņi Andos, Kalimantānas kalnu iedzīvotāji un Himalaju grēdu šerpas; šašliku cep gan Āfrikas savannās, gan Patagonijas stepēs, gan Mongolijas tuksnešos. Jāteic, pat nosaukums "šašliks" nav kaukāziešu cilmes un arī krievu valodā tas ieviesies kā aizguvums. Azerbaidžāņi, tāpat kā visas citas tjurku un arābu tautas, to sauc par kebabu, gruzīni - par mevadi, armēņi - par horovcu. Vārdu "šašliks" izdomājuši ukraiņu aizkrācieši, un Krievijā to 18. gadsimta vidū ieviesuši zaldāti pēc Krimas karagājieniem. Ta ir izkropļots tatāru vārds "šiš" ar nozīmi "iesms", "šišlik"- "kaut kas uz iesma". Krievijā šašliku pazina jau pirms tam, tikai nosaukums tam bija "verčenoje"- gaļa, kas grozīta uz iesma."

Ikvienam, kas izlasīs šo grāmatu, ir izredzes sagatavot garšīgu maltīti, turklāt – radoši un ar prieku, jo galvenais grāmatas uzdevums ir veidot izpratni par ēdiena gatavošanu un radoši attīstīt ikviena gatavotāja uztura filozofiju. Grāmatā ir padomi, sākot no kulinārijas ābeces līdz interesantiem un savdabīgiem dažādu tautu nacionālo ēdienu pagatavošanas paņēmieniem. Taču šī nav ne kulinārijas mācību grāmata, ne recepšu grāmata, bet drīzāk ceļvedis tehnoloģiskajos paņēmienos un virtuves noslēpumos, izmantojot gan gadu simteņiem krātos noslēpumus, gan mūsdienu atziņas.

Komentāri (1)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu