Savulaik Japānas filmu izplatītāji atteicās demonstrēt Odzu filmas ārzemēs, baidoties, ka Rietumi nenovērtēs to smalko skaistumu, jo tobrīd A. Kurosavas un K. Midzoguči filmas starptautiskos festivālos saņēma balvu pēc balvas. Par laimi, šādas bažas izrādījās nepamatotas, un Odzu šobrīd tiek atzīts par vienu no patiesi izcilākajiem filmu meistariem.

Jasudžiro Odzu dzimis senā Tokijas rajonā 1903. gadā tirgotāju ģimenē. 1923.gadā Odzu tika nolīgts kā operatora asistents Šjočiku filmu kompānijā. Jau savas karjeras pirmsākumos Odzu sāka eksperimentēt ar savdabīgu filmu stilu, kas bija pretējs tā laika Japānas vai Holivudas filmu tradīcijām.

Pirmā Odzu filma ir "Nožēlas zobens" (1927). Pirmos komerciālos un radošos panākumus Jasudžiro Odzu gūst ar filmu "Es piedzimu, bet...". Radošu uzplaukumu Odzu sasniedz pēc II pasaules kara, kad režisē vienas no savām lieliskākajām filmām "Vēls pavasaris", "Agra vasara", "Rudens pēcpusdiena". Tad top arī viņa meistardarbs "Tokijas stāsts", kas tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajām filmām.

Atšķirībā no Kurosavas samuraju eposu vīrišķīgā stāstījuma Odzu filmas ir vienkāršas, apcerīgas un robežojas ar nostalģiju un skumjām. Savas ilgās karjeras laikā no 1927. līdz 1962. gadam Odzu izkopa un sašaurināja savu filmu saturu līdz pašai būtībai. Viņa filmas, kas gandrīz pilnībā aprobežojas tikai ar sadzīves drāmām, ir tematiski samērā cieši saistītas. Filmu personāži ir vienkārši cilvēki ar vienkāršu dzīvi. Konflikts raisās starp vecākiem un bērniem, vai tā būtu meita, kura nevēlas precēties un pamest atraitni tēvu, kā filmā "Vēls pavasaris", vai arī tie ir divi brāļi, kuri apjauš sava tēva vienkāršo sabiedrisko stāvokli filmā "Es piedzimu, bet...". Odzu iejūtība pret cilvēka būtību un ikdienas dzīves niansētā izpratne piešķir šiem it kā pasaulīgajiem konfliktiem lielu emocionālu spēku. Viņa klusais, neparastais cilvēcības redzējums ietekmējis tādus atšķirīgus Rietumu režisorus kā Vims Venderss, Džims Džarmušs un Martins Skorsēze.

Es piedzimu, bet... (I was born, but...), 1932. Lomās: Tacuo Saito, Hideo Sugavara, Tomio Aoki u.c.

Filma ir brīnišķīgi izstāstīts nenovecojošs stāsts par dzīvi, tās priekiem un bēdām. Tā ir dzīve, skatīta ar atklātajām divu brāļu acīm. Bērnu attieksme pret pieaugušo pasauli, pilnu ar kompromisiem un liekulību, ir nepiekāpīga.

Zēni ir ārkārtīgi priecīgi, kad viņu tēvs nolemj pārcelties uz piepilsētu, kur būs vairāk plašuma. Viņi nemaz neiedomājas, ka pārvākšanās galvenais iemesls ir priekšrocība dzīvot kaimiņos priekšniekam, tās firmas direktoram, kurā tēvs strādā. Brāļiem sākas jauna dzīve, kurā jāmācās sadzīvot ar neierastajiem apstākļiem un pamazām gūt noderīgu pieredzi.

Tokijas stāsts (Tokyo Story), 1953. Lomās: Rjū Čišjū, Higašijama Čieko, Hara Secuko u.c.

Padzīvojis vīrs ar sievu no Onomiči ierodas Tokijā pēc 20 gadu pārtraukuma un apmetas pie vecākā dēla ģimenes, kuram pieder neliela klīnika Tokijas nomalē. Diemžēl dēls nespēj vecākiem pienācīgi veltīt laiku un līdzekļus; jūtoties negribēti, viņi pārceļas pie vecākas meitas, taču arī šeit viņi nav gaidīti.

Māte dodas apciemot mirušā jaunākā dēla atraitni un ir ļoti iepriecināta par silto uzņemšanu.

Rudens pēcpusdiena (An Autumn Afternoon), 1962. Lomās: Rjū Čišjū, Ivašita Šima, Sada Keidži u.c.

Dzīvojot ar meitu un jaunāko dēlu, Šjūheja Hirajamas dzīve ir miera pilna. Hirajamam šīs, iespējams, ir laimīgākās dzīves dienas kopš sievas nāves. Viņš pavada laiku, iedzerot ar skolas laika draugiem. Viena no iedzeršanas sarunu tēmām ir Hirajamas 24 gadus vecās meitas precības.

Komunālā dzīvokļa džentlmeņa piezīmes (The Record of a Tenement Gentleman), 1947. Lomās: Iida Čjoko, Aoki Hohi, Kavamura Reikiči u.c.

Tokija pēc Otrā pasaules kara. Taširō dzīvo Tokijas centra rajonā kopā ar paziņu metālstrādnieku. Kādu dienu Taširō atgriežas mājās kopā ar septiņus astoņus gadus vecu zēnu, kurš ticis atšķirts no ģimenes.

Vēls pavasaris (Late Spring), 1949. Lomās: Rjū Čišjū, Hara Secuko, Cukioka Jumedži u.c.

Koledžas profesors, zaudējis sievu vēl jaunībā, kopš tā laika dzīvojis viens. Viņš Kamakurā dzīvo ar vienīgo meitu. Profesora jaunākā māsa, noraizējusies, ka meita viņa dēļ nokavēs iespēju apprecēties, iesaka brālim precēties vēlreiz, lai arī meitai būtu iespēja iziet pie vīra. Taču viņa nemaz nešķiet noskaņota uz precēšanos, jo vēlas vienmēr palikt kopā ar tēvu.

Agra vasara (Early Summer), 1951. Lomās: Sugai Ičiro, Hara Secuko, Higašijama Čieko u.c.

Filma stāsta par padzīvojušu botāniķi no Kamakuras ziemeļiem, kura dēls ir ārsts Tokijas slimnīcā, bet meita strādā par starptautiskas tirdzniecības kompānijas izpilddirektora sekretāri. Ciemos ierodas viņa vecākais brālis un piekodina nopietni apsvērt meitas izdošanu pie vīra, kamēr viņa vēl ir precību gados.

Ja vēlaties apmeklēt kinoseansus, lūgums obligāti rezervēt biļetes! Tālr. 7229030.