Skaidrs, ka visi iebraucēji ne pilsētā, ne arī rajonā nav precīzi saskaitīti, tāpēc ir grūti pateikt, vai viņu bija miljons vai par simt tūkstošiem mazāk. Tūrisma speciālisti tomēr atļaujas apgalvot: bija miljons! Kopīgi ar viņiem izvērtējām aizvadīto sezonu, saliekot plusus un mīnusus, kā arī uzklausīja idejas par to, kas būtu nepieciešams, lai tūristi gribētu braukt uz mūsu pilsētu un rajonu. Maksimuma dienās pietrūkst, kur gulēt Par vienu no lielākajām problēmām minēja naktsmītņu trūkumu. Pēc Lejaskurzemes Tūrisma informācijas biroja informācijas, šajā sezonā jau esošajām viesnīcām, viesu namiem, hosteļiem, jauniešu mītnēm, dzīvokļiem un citām naktsmājām Liepājā klāt nākušas trīs jaunas: viesnīca "Jūra", viesu nams "Vecliepāja" un hostelis "Brīze". Tagad vienā naktī mūsu pilsētā var pārnakšņot 966 tūristi. Kā paradījusi nu jau aizvadītā sezona, arī ar to tomēr ir par maz – nereti 50 kilometru rādiusā ap Liepāju visas vietas ir aizņemtas. Kā sacīja LTIB projektu koordinatore Zane Gaile, atšķirībā no iepriekšējās sezonas situācija tomēr nedaudz uzlabojusies un mazāks ir attālums, cik tālu no Liepājas ir iespējams sarunāt kādas naktsmītnes. Tomēr, kā apgalvo paši naktsmītņu saimnieki, par naktsmāju trūkumu visas sezonas garumā nevarot sūdzēties. Patiesībā šo trūkumu izjūtot tikai tā saucamajās maksimuma dienās, kad Liepājā vienlaikus notiek vairāki lieli sarīkojumi. Viesu nama "Poriņš" vadītāja Anda Damberga sarunā sacīja, ka jūlijā, kad notika gan rallijs "Kurzeme", gan pludmales svētki, uz kuriem ierodas apmeklētāji no visas Latvijas, patiešām vajadzējis daudziem naktsmājas atteikt. Viņa gan savā namā uzņemot lielākoties biznesa darījuma cilvēkus, tāpēc par viesu trūkumu nevarot sūdzēties augu gadu, tomēr zinot, ka citiem tā ir problēma: noslogojums ir vasarā, bet ziemā – klusums. Līdzīgi par aizvadīto sezonu izteicās viesnīcas "Līva" restorāna vadītāja Iveta Saukante. Viņa uzsvēra, ka šajā sezonā ievērojami palielinājies tieši individuālo tūristu skaits no citām valstīm, kas citus gadus bijis mazāks. Viņa to saista ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kas atvieglo ceļošanu. Pērn liepājniekus aicināja tūristu izmitināšanai piedāvāt savus dzīvokļus. Pat notika speciāli kursi, kuros stāstīja par prasībām. Tomēr, kā atzīst tūrisma speciālisti, maz ir dzīvokļu saimnieku, kam šajā ziņā veicas. "Jāsecina, ka ne visi cilvēki īsti saprot, cik svarīga ir tīrība un kvalitāte," sacīja Z.Gaile. Un piebilda, ka Liepājā ir reāli tūristiem dzīvokļus izīrēt centrā. Jo tuvāk jūrai, jo labāk. Taču praktiski nereāli ir piedāvāt dzīvokļus bez ērtībām. Somi brīnās – te runā viņu valodā Tūrisma speciālisti vērtē, ka vairums tūristu un pilsētas viesu joprojām ir no mūsu pašu valsts. Viņu varētu būt ap 60 procentiem. Turklāt lielākā daļa uz šejieni brauc uz dažādajiem svētkiem un festivāliem, no kuriem absolūts līderis ir pludmales svētki. Kā rēķina Z.Gaile, viesu skaits šajā laikā varētu būt ap 20 tūkstošiem. No ārzemju viesiem pirmajā vietā jau vairākus gadus ir vācieši. Liela daļa no viņiem ceļo ar saviem kempinga busiņiem, tāpēc skaidri iezīmējas kempingu trūkums, kur viņiem apmesties uz naktsmītni. Pasaules pieredze gan rāda, ka nevienā valstī nav intereses par šādiem tūristiem. Viņi iztērē maz naudas, jo nakšņo savā mājiņā, ņem līdzi savu pārtiku, lai ceļā nebūtu lieki jātērējas, un arī vietu apskatē viņi nav sevišķi prasīgi. Vienīgie pirkumi ir benzīns un suvenīri. Daļa vācu tūristu Liepājā ierodas apmeklēt savu piederīgo kapus, kas te palikuši kopš abiem pasaules kariem. Piemēram, Ziemeļu kapu pārzine Maruta Kraukle sacīja, ka gandrīz ik dienas kāds vācietis meklē savus piederīgos. Ārvalstu ceļotāju grupā otrā vietā minami viesi no Skandināvijas valstīm. Šogad viņu bija daudz vairāk nekā citus gadus. Kā uzskata Z.Gaile, acīmredzot viņi ir apguvuši sev tuvāko Igauniju un tagad dodas tālākos meklējumos. Viesus no Somijas šeit piesaista arī somu jēgeru piemiņas vietas. Un vēl skandināvi labprāt šeit ieceļo ar jahtām. No citvalstu ceļotājiem trešajā vietā ierindojami mūsu tuvākie kaimiņi lietuvieši un igauņi. Īpašs prieks tūrisma speciālistiem ir par igauņiem, kas līdz šim bija diezgan kūtri Kurzemes puses apmeklētāji. Bet iebraucējus no Lietuvas, tāpat kā latviešus, piesaista festivāli. Mūsējiem ir sadarbība ar Klaipēdas Tūrisma informācijas biroju, kā arī par gaidāmajiem svētkiem Liepājā regulāri tiek izplatīta informācija Palangā. Tūrisma speciālistiem gadās piedzīvot arī pa kādam jautram brīdim. Viens no tādiem bijis, uzņemot viesus no Somijas. Tie bijuši ļoti pārsteigti, kad ar viņiem šeit runāts… skaidrā somu valodā, ko zina tūrisma speciāliste Agita Vucena. Viens grib mierīgi pastaigāties, cits – ekstrēmus piedzīvojumus Aizvadītās sezonas noslēgumā tūrisma speciālisti to nodēvēja par aktīvā tūrisma sezonu, ko arī daļēji mēģināts realizēt. Liepājā joprojām atraktīvākais ir Karostas cietuma šovs "Aiz restēm", kuram apmeklētāju šajos divos gados, kopš to piedāvā, bijis vairāk nekā 10 tūkstošu un kurā drīzumā paredzēts atklāt padomju lietu muzeju. Šogad kā jauns produkts nākusi klāt Ziemeļu fortu apskate. Kā sacīja gids Juris Raķis, šī vieta apmeklētājus piesaistot lielākoties ar savu unikalitāti – tik vērienīgi nocietinājumi tikai 100 metru no jūras, turklāt smiltīs, ir liels retums. Un interesanti, ka šī vieta ir saistoša arī apmeklētājiem no Krievijas. Padomju militārā mantojuma apzināšana tūristu pievilināšanai sākusies arī Liepājas rajonā. Šogad jūlijā aktīvā tūrisma cienītājiem pavērās vēl viena interesanta iespēja – pastaigāt "Pa Liepājas spoku un baiso notikumu takām". Kā stāstīja šīs atrakcijas organizatore Solvita Sudmale, tā ir iespēja divarpus stundu garumā pabūt vietās, kur mūsu pilsētā notikuši kādi šaušalīgi notikumi vai redzēti spoki un tikties ar tiem vaigu vaigā vai stundas garumā tikai pabaidīties "Olimpijas" stadiona fortos. Pagaidām lielākoties šo iespēju izmanto skolēnu grupas. Taču, uzskata tūrisma dzīves organizatori, aktīvo tūrismu izvēlas aizvien vairāk cilvēku, tāpēc ir radoši jāstrādā, lai piedāvājums būtu vēl plašāks. LTIB vadītājs Edgars Rupeiks gan piebilda, ka ir vajadzīgs liels entuziasms, lai kaut ko tādu piedāvātu. Ļoti veiksmīgi un cerīgi šajā jomā darbojas sērfotāju klubs "Rietumkrasts", kas jau šogad uzņēma vairākas sērfotāju grupas un plāno šo darbu paplašināt nākamgad. Arī gokartu trase varētu būt pievilcīgāks objekts, ja vien tajā būtu sakārtota infrastruktūra. Bet tiem ceļotājiem, kas izvēlas mierīgāku izklaidi, ir iespēja jau otro gadu piedalīties pastaigā pa Liepāju "Tiksimies Rožu laukumā", iepazīties ar pilsētas ievērojamākām vietām, paskatīties uz pilsētu no putna lidojuma un noslēgumā baudīt arī kādu spirdzinājumu. Ik gadus mūspusi apmeklē arī aizvien vairāk velotūristu. Un tieši tāpēc Pilsētas domes Attīstības pārvalde solīja šogad velosipēdistu vajadzībām veltīt daudz uzmanības: veikt iedzīvotāju aptauju par maršrutiem, pētīt tūristu vēlmes šajā jomā, izveidot vismaz vienu veloceliņu, kā arī izdot speciāli velotūristiem domātu ceļvedi pa pilsētu. Jāatzīst gan, nekas no solītā vismaz pagaidām nav realizēts. Z.Gaile sacīja, ka birojā topot projekts, kurā paredzēts Jūrmalas parkā ierīkot vienu veloceliņu, kā arī velosipēdu novietnes. Liepājai vajag savu eifeli! Jau domājot par nākamo tūrisma sezonu, LTIB darbinieki atzīst, ka ir svarīgi, lai pilsētā un arī rajonā nāktu klāt aizvien jauni un interesanti projekti, dažādas aktīvās izklaides piedāvājumi un daudz kas cits, tomēr esot svarīgi, lai pilsētā būtu vismaz viena liels un ievērojams objekts – tūrisma produkts, kas būtu galvenais apmeklējuma mērķis. "Nu, tāds kā Eifeļa tornis Parīzē," sacīja Edgars Rupeiks. Tāpēc viņš ļoti cer, ka tiks realizēta iecere par vērienīgā atrakciju parka būvniecību – viņaprāt, tas varētu būt Liepājas eifelis. "Cilvēki brauktu uz šo parku un droši vien paliktu ilgāk, lai apskatītu arī ko citu mūsu pilsētā," viņš uzskata. Anda Damberga gan mazliet domīgi piebilst, ka naktsmītņu ziņā šis parks varētu stipri vien iegriezt pašreizējo viesnīcu un viesu māju saimniekiem, jo projekts paredz, ka parka teritorijā būs arī ap 500 viesu mājiņu vairāku tūkstošu cilvēku izmitināšanai. Tas varētu būt diezgan riskanti, ņemot vērā, ka jau tagad ir zināms par vairāku jaunu viesnīcu un viesu māju būvniecības iecerēm, ko vajadzētu realizēt līdz nākamās sezonas sākumam. Iveta Saukante, runājot par jauno viesnīcu rašanos sacīja, ka tās neapšaubāmi būs konkurenti jau esošajām, tāpēc jādomā par jauniem viesu piesaistīšanas veidiem. Ziemā Liepāja vēl guļ Jādomā par kūrortsezonas pagarināšanu un par dažādām aktivitātēm, kā iebraucējus mūsu pilsētai piesaistīt arī gada aukstajos mēnešos. Anda Damberga ir pārliecināta, ka ūdensatrakciju parks patiešām varētu būt viens no šādiem variantiem. "Citādi pagaidām ziemā Liepāja guļ," viņa secināja, atsaucoties gan uz savu pieredzi, gan arī viesu stāstīto. "Ziemā ir vienīgi teātris, kurp aiziet, – nekā cita te nav." Iveta Saukante uzskata, ka arī vasarā vajadzētu vairāk domāt par to atpūtnieku izklaidēšanu, kas pie mums ierodas pludmales dēļ. Kā stāstījis kāds viesis no Amerikas, arī vasarā viņš te labprāt uzturētos ilgāk, ja pludmalē būtu vairāk kafejnīcu, nakts diskotēku. Savas spalvas jāspodrina pašiem Lai Liepāju kā tūristiem interesantu galapunktu piedāvātu pēc iespējas plašākā teritorijā, ir jāmeklē aizvien jauni varianti, kā izplatīt informāciju par šeit redzamo, apskatāmo, izjūtamo un citādi tveramo. Viens no veidiem, kā jau četrus gadus to dara LTIB, ir rīkot Tūrisma kontaktu biržas. Tās notiek divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, kad uz Liepāju aicina tūrisma informācijas biroju, tūrisma firmu un citu ar tūrismu saistītu organizāciju pārstāvjus. Tūrisma speciāliste Evita Valtere atzīst: "Tie ir vērtīgi gan mums, gan ielūgtajiem viesiem. Jau biržas norises laika mūsu tūrisma dzīves organizatori saņem jautājumus par konkrētiem objektiem un iespējamām ekskursijām. No dažādām firmām ir izskanējuši vairāki priekšlikumi sagatavot ekskursiju maršrutus konkrētām grupām, piemēram, pašvaldību darbiniekiem, ārzemju investoriem, tūrisma operatoriem, plašsaziņas līdzekļiem un citiem." Vislielākā atsaucība no šajās biržās rādītā ir tieši aktīvā tūrisma izklaide. Piemēram, no tūrisma aģentūras "Via Rīga" pagājušogad sūtītas grupas uz Liepāju, jo tās pārstāvis biržas laikā bija redzējis interesantu ekskursiju ar armijas mašīnu pa Karostu. Šomēnes Liepājā un arī rajonā viesojās arī grupa tūrisma dzīves organizētāju no Anglijas, kuri specializējušies tieši darbam Baltijā. Evita par ļoti veiksmīgu uzskata dažādu valstu žurnālistu ierašanos mūsu pilsētā. "Mēs pēc tam saņemam viņu publikācijas, uzzinām, kas par Liepāju rakstīts turienes presē, un tā ir vislabākā reklāma." Kā šķiet, šobrīd vistālākais šāds viesis bijis no Japānā iznākošas avīzes, kuras tirāža dienā ir vairāk nekā 3 miljoni eksemplāru. Z.Gaile min vēl kādu veiksmīgu projektu. Sagaidot Liepājas dzimšanas dienu, avīzei "Dienas Bizness" kā dāvana abonentiem pievienota brošūra – ceļvedis pa Liepāju, kurā atrodama pati nepieciešamākā informācija par mūsu pilsētu. Kā izdevies noskaidrot, tas bijis veids, kā atvilināt ne mazums viesu uz Liepāju – dažos birojos šis ceļvedis esot daudzo lasītāju jau pavisam nobružāts. "Dienas Bizness" kā starpnieks izvēlēts tāpēc, ka šo laikrakstu lielākoties abonē birojos, nevis individuāli, tāpēc vienu eksemplāru izlasa daudz cilvēku. Gatavojoties jaunajai sezonai, Lejaskurzemes Tūrisma informācijas birojam jādomā arī par plašākām telpām. Jau šobrīd tajās, kas atrodas viesnīcā "Līva", klientus apkalpot ir sarežģīti lielās šaurības dēļ. Zane Gaile saka: vajadzētu arī paplašināt dažādo suvenīru piedāvājumu. Varētu tos pasūtīt meistariem, taču šobrīd tos vienkārši nav kur izvietot. Ko izrādīt viesiem rajonā netrūkst Pašlaik mūsu rajonā ir 52 atpūtas mājas, vairums – piekrastē. Viesu nami un viesnīcas ir tikai četras. Vairāk pazīstamas un, arī pēc Lejaskurzemes Tūrisma informācijas biroja ziņām, iecienītas ir "Nīcava" Nīcā un "Vēju paradīze" Pāvilostā. Liepājas rajona Tūrisma komisijas priekšsēdētāja Ligita Laipeniece stāstīja, ka rajona attīstības plānā, no kura ņemtas ziņas, paredzēts uzbūvēt vēl piecas viesnīcas. Jauniešu mītņu rajonā ir ap 20, no tām lielākā daļa – tieši Pāvilostā. Aptuveni tikpat daudz rajonā ir arī kempingu un telšu vietu, turklāt vēl vismaz 32 tiek minēti kā perspektīvie objekti. "Tas ir tāpēc, ka šādu vietu ierīkošana prasa mazāk līdzekļu," skaidro tūrisma speciālisti. Rajonā ir arī 37 tūrisma takas un maršruti, tomēr tikai daži no tiem ir labiekārtoti tūristu uzņemšanai. Trūkst atkritumu urnu, ugunskura vietu, nepietiek atpūtas vietu, stāvlaukumu. Ko piedāvāt Liepājas rajonā ir ļoti daudz, pavisam ap 202 rajona nozīmes tūrisma objekti, tomēr problēma esot tā, ka šajā garajā objektu sarakstā nav noteiktas prioritātes. "Lai īstenotu kādus projektus, būtu nepieciešams sakārtot objektus kādā noteiktā secībā, tos sagrupēt, jo visiem uzreiz nekad investīcijas nepiesaistīt," saka L.Laipeniece. Viņa stāsta, ka Kurzemes mērogā no mūsu tūrisma objektiem vislabāk pazīstami ir Kalvenes zoodārzs, savvaļas zālēdāju aploki Rucavā un Nīcā, Papes dabas parks, meža muzejs "Bojas" Kazdangā un visa jūras piekraste. Rajonā ir daudz vietu, kuras tūristi iecienījuši, bet kur nav iespējams saskaitīt apmeklētājus sezonā. "Kā lai izskaita, cik cilvēku apskatījuši Pūsēnkāpu vai pastaigājušies pa Bernātu mežu?" saka E.Rupeiks. Tikmēr noskaidrots, ka viens Latvijas tūrists rajonā atstāj 10 līdz 15 latu dienā, bet ārzemnieki – no 15 līdz 20 latiem, maksājot par naktsmītnēm, ēdināšanu un izklaidi. Un pērn tikai birojs vien uz rajonu ekskursijās atvedis ap 12,5 tūkstošiem ceļotāju. Lejaskurzemes Tūrisma informācijas biroja speciālisti skaidro, kā vasarā, tā ziemā lauku pirtiņas joprojām ir visvairāk pieprasītais tūrisma produkts rajonā un katrā viesu mājā ir domāts, lai šādu pakalpojumu piedāvātu. Protams, sāk parādīties arī īpaši piedāvājumi tūristu piesaistei – izjāde ar zirgiem, laivu noma, makšķerēšana. Lietus sezonu nav sabojājis Vērgales Tūrisma informācijas biroja vadītāja Daina Vītola stāsta, ka pavēsais jūnijs tūrisma sezonai tiešām licis iesākties klusāk nekā citus gadus, tomēr pārbaudītās vērtības tiekot cienītas joprojām. "Grupas brauca uz mūsu kadiķaudzi, Ziemupes baznīcu un citām vietām joprojām, tāpat arī kempingu un viesu māju saimnieki par klientu interesi nesūdzējās," viņa stāsta. Pavisam Vērgales 11 viesu mājās var uzņemt 226 ciemiņus, bet, izmantojot telšu vietas, tūristu skaits ir vēl lielāks. Tūristu ik gadus brauc aizvien vairāk, šogad te jau viesojušies ap 12 tūkstošiem cilvēku. Īstenojot dažādus projektus, vērgalnieki ļoti daudz padarījuši tūrisma informācijas jomā – ir uzņemta reklāmas filma, būs jaunas skatu kartītes, bukleti. Papes dabas parks šogad ir populārākais Rucavas tūrisma produkts, jo daudzi zvanot un interesējoties, braucot, esot pat tādi, kas nezina par savvaļas zirgiem, kas tur apskatāmi, un citiem labumiem. Vienīgā problēma, kas tūrisma jomā Rucavā joprojām ir aktuāla, – ēstuves trūkums pagasta centrā. Priekules Tūrisma informācijas centra vadītājs Tālis Mellums stāsta, ka priekulnieki daudz domā par sevis popularizēšanu, viena no mērķtiecīgām aktivitātēm šogad bija Ikara svētki, kas kļūšot par tradīciju. Arī Aizputes Tūrisma informācijas centra vadītāja Jolanta Berga atzīst, ka ar visu varot tikt galā, bet viena problēma pilsētā esot akūta – viesnīcas trūkums. Slikto laika apstākļu dēļ daudziem nav izdevies izmēģināt sezonas jauninājumu – iespēju vizināties ar kanoe laivām un ūdensvelosipēdiem, bet cerams, ka šis piedāvājums būs aktuāls nākamgad. Moteļa "Nīcava" saimniece Sandra Brikmane atzīst, ka par spīti sliktajiem laika apstākļiem viesu bijis vairāk nekā pērn un viesnīca bijusi noslogota par 85 procentiem. Tomēr viņa uzsver, ka ir arī dažādas, pašu uzņēmēju neatrisināmas problēmas, ar ko laukos jātiek galā. "Mums būtu ļoti nepieciešams normāls interneta pieslēgums, lai viesi savos numuriņos varētu izmantot portatīvos datorus. Pašlaik šādu modernu sakaru iespēju trūkumu novērst nav mūsu spēkos," saka S.Brikmane. Pāvilostā strādā profesionāli viesu uzņēmēji Pāvilostas jaunākās viesu mājas "Viga" saimniece Inta Vīgante ar savu pirmo darba sezonu ir apmierināta. Lai gan laiks nav lutinājis, ceļotāju tomēr nav trūcis. Arī tagad nedēļas nogalēs ir pietiekami daudz apmeklētāju, kas nakšņo "Vigas" zilajā, dzeltenā, sārtajā un zaļajā istabā. "Man jau iepriekš bija pieredze tūristu uzņemšanā, tāpēc apzināti divu gadu garumā strādājām, izveidojot viesu namu," stāsta Inta. Arī neesot bijis bail riskēt un atvērt viesu māju jau tā tik pieblīvētā pilsētā kā Pāvilosta. Un pirmā sezona parādījusi, ka uzņēmēji nav kļūdījušies. "Es vēlreiz pārliecinājos, ka tā ir joma, kurā man patīk strādāt," skaidro Inta, kuru jau var uzskatīt par profesionālu viesu uzņēmēju. Lieliska bijusi reklāma Pāvilostas mājaslapā internetā, pēc kuras daudzi ceļotāji atraduši "Vigu". Arī jaunais Pāvilostas buklets labi noderējis tūristu piesaistīšanai, bet visefektīvākie izrādījušies personīgie ieteikumi. "Cilvēki atbrauc uz dullo, ieiet kādā krogā un jautā par nakšņošanas iespējām. Īpaši tad, kad viesnīca noslogota, bieži kāds ieradās arī pie mums," stāsta Inta. Lielākoties "Vigā" viesojušies Latvijas tūristi, galvenokārt no Rīgas, bijuši arī vācieši, bet angļu valodā Intai nav nācies runāt. Pāvilostas Tūrisma informācijas centra vadītāja Irina Kurčanova piebilst, ka sezona tiešām bijusi viena no veiksmīgākajām un šogad Pāvilostā pabijis divas reizes vairāk tūristu nekā 2003.gadā. Viens no iecienītākajiem piedāvājumiem – ekskursija pa pilsētu, muzeja apskate, vizināšanās ar kuģīti. Vasarās te ir mājvieta sērfotājiem, tiek piedāvāta arī cita ar ūdenspriekiem saistīta izklaide. Bet problēma, ko īpaši grūti izprast burātājiem, kas ierodas Pāvilostā no jūras puses, ir tā, ka pilsētiņā nav bankas vai citas vietas, kur samainīt valūtu un izņemt naudu. Lai kā pāvilostnieki centušies šo likstu novērst, viņi tur ir bezspēcīgi, pēdējo divu gadu laikā jau divas bankas pametušas Pāvilostu, vietējiem liekot vienīgi noplātīt rokas. Varētu piedāvāt lauku labumus Liepājas rajonā cilvēki meklē, līdzīgi kā iepriekšējās tūrisma sezonās, apmešanās vietas pie ūdeņiem, jautā par makšķerēšanas iespējām un citiem aktīvā tūrisma piedāvājumiem. "Problēma ir tāda, ka viesu mājas galvenokārt atrodas piekrastē, bet, piemēram, tos cilvēkus, kas dodas Rīgas virzienā, vairāk interesētu, teiksim, Kalvenes apkārtne, kur tikpat kā nav ko piedāvāt," jau vasarā atzina Lejaskurzemes Tūrisma informācijas biroja darbinieki. Un vēl šogad ir kāda interesanta tendence – gan vietējie, gan ārzemju ceļotāji meklēja un interesējās par Latvijas īstajiem laukiem, kur var redzēt, kā cilvēki dzīvo, piedalīties siena talkās, ēst pašceptu maizi, zemenes no dobes un baudīt citus lauku labumus. Viena no problēmām, ar ko jāsaskaras tūrisma speciālistiem: šādu māju laukos netrūkst, bet kontroles dienestu sankciju dēļ tās nereklamē to, ka viesiem galdā ceļ pašu gatavotu ēdienu, jo tad tiekot pakļautas aizliegumiem – skaidrs, ka malkas krāsns prasītajiem higiēnas standartiem neatbilst. Līdzīgi esot ar pašu kūpinātām zivīm piekrastes ciemos, pašu sieto sieru un senām vietējām receptēm, ko var demonstrēt tūristiem. Arī asociācija "Lauku ceļotājs" izdevusi bukletu "Lauku labumi", kurā ir mūspuses strausu kopēji, zvejnieki, arbūzu un meloņu audzētāji, piena produktu ražotāji un citi uzņēmēji. Savu gardumu turneju pa Kurzemi gatavo arī Kurzemes Tūrisma asociācija. Tomēr daudzi viesu māju saimnieki, zemnieki un vietējie uzņēmēji baidās piedāvāt savu ideju šādiem gastronomiskiem maršrutiem, vairoties no iespējamām inspekciju pārbaudēm. Un tūrisma speciālisti nezina, kā lai šo jautājumu sakārto. "Esam nolēmuši kādā no mūsu viesu mājām rīkot tikšanos ar kontroles dienestu pārstāvjiem, lai šos jautājumus pārrunātu, lai diskutētu un vienotos par kompromisu," stāsta L.Laipeniece. Viņa cer, ka būs arī panākumi. Izstrādās kopēju rajona tūrisma stratēģiju Lejaskurzemes Tūrisma informācijas biroja speciālisti stāsta, ka cilvēki, kas rajonā nodarbojas ar lauku tūrismu, nereti ir ļoti radošas un interesantas personības. Tāpēc viņu iekārtotās viesu mājas ir īpašas, daudzviet strādājuši profesionāli mākslinieki – kā jaunajā, perspektīvajā "Chillin" Bernātos, kempingā "Gaiļi", arī citviet. "Tas ir šo vietu šarms, kas piesaista klientus," uzsver E.Rupeiks. Viņš uzskata, ka interesants ar laiku varētu izveidoties atpūtas komplekss "Villa "Alma"" ar viesu māju un kafejnīcu. Ir vairākas citas jaunas piedāvājumu idejas. Līdz jaunās sezonas sākumam LTIB paredz arī veikt viesu namu klasifikāciju, izstrādājot kritērijus un piešķirot namiem noteiktu vietu rangu tabulā. Neoficiāli šāds iedalījums jau izveidots, izvērtējot pieprasījumu, bet oficiāla iedalījuma nav. "Ir jābūt skaidrībai, jo nereti reālā situācija no bildes ļoti atšķiras, gan uz labo, gan slikto pusi," saka Z.Gaile. "Lielas cerības saistu ar Liepājas Rajona padomes paspārnē izveidoto Tūrisma komisiju, kas aktīvi sāks darboties jūlijā," saka komisijas locekle, Aizputes Tūrisma informācijas centra vadītāja Jolanta Berga. Viņa uzskata, ka tas ļaus rajonā situāciju tūrismā kontrolēt daudz labāk, redzēt to pilnīgāk un arī ietekmēt. Arī viņas kolēģi no citiem rajona tūrisma informācijas centriem par komisijas darbu izsakās atzinīgi. Nākamā gada lielais darbs komisijai būs tūrisma stratēģijas izstrādāšana Liepājas reģionam, uzsver L.Laipeniece. Viņa stāsta: ja vien tiks piešķirti līdzekļi, komisija paredz arī izbraukuma sēdes un dažādus pasākumus, kuros tūrismu sasaistīs ar citām nozarēm – ar izglītību, sportu, kultūru. Tiks strādāts arī pie informācijas aktualizēšanas un dažādiem tūrisma infrastruktūras attīstības projektiem. Komisija pievērsīsies rajona pašvaldību vadītāju ieteikumiem pēc iespējas domāt par tūristu plūsmas virzīšanu no piekrastes uz iekšzemi. Kā tas viss izdosies, to rādīs laiks.