Septembra vidū kā tūrisma straujo attīstību demonstrējošs notikums tika pasniegts šāgada divmiljonā tūrista ierašanās Latvijā. Atmetot šādām "apaļām" jubilejām reizēm raksturīgo ārišķību, var atzīt, ka nozares izaugsme tiešām ir nenoliedzama. Ekonomikas ministrija, kuras pārziņā ir tūrisma attīstība valstī, prognozē, ka šogad tūristu skaits Latvijā pieaugs par 20%, un pagājušā gada kopapjoms — 2,5 miljoni viesu — tiks sasniegts jau rudenī. Panākts arī nozīmīgs tūrisma nozares finansējuma palielinājums no 400 000 latu 2003. gadā līdz vairāk nekā miljonam šogad. Tuvākais mērķis — 10 miljoni tūristu gadā "Šis fakts liecina par attieksmes maiņu pret tūrismu valstiskā līmenī," ar gandarījumu piebilst ekonomikas ministrs Juris Lujāns. "Šie līdzekļi ļāva sākt tādas aktivitātes kā vienotas tūrisma informācijas telpas izveidi, tūrisma informācijas koordināciju, tūrisma ceļazīmju sistēmas izveidi un realizāciju, informatīvo materiālu izdošanu par Latviju 14 valodās, tūrisma biroju atvēršanu četrās valstīs u. c." Ministrs uzskata, ka tūrisma politikas plānošana pēdējā gada laikā bijusi precīzi plānota un secīgi realizēta. "Par to liecina straujais ārvalstu tūristu pieplūdums. Latvija līdz šim nav piedzīvojusi tādu viesnīcu noslogojumu, kad brīvas vietas atrodamas tikai vēlā rudenī. Uzskatu, ka kopumā 2004. gads Latvijas tūrisma nozarē uzskatāms par lūzuma jeb atdzīvināšanas gadu. Latvijas tūrisma pamatnostādnēs esam definējuši nozares tuvāko nākotni, proti, tuvāko 4 gadu laikā uzņemt 8–10 milj. tūristu gadā." Lujāns vairākkārt nosaucis tūrismu par vienu no perspektīvākajām tautsaimniecības nozarēm — tas var būtiski papildināt valsts budžetu, savukārt uzņēmīgiem cilvēkiem te paveroties gandrīz vai neierobežoti darbības lauki. Kā iztērēt miljonu? Ievērojama finansējuma paplašināšana plānota arī turpmākajos gados. Pēc ekonomikas ministrijas aprēķiniem, šai nozarei 2005. gadā būtu nepieciešami Ls 2,08 milj., 2006. g. — Ls 3,12 milj., 2007. g. — Ls 5,31 milj., 2008. g. — Ls 7,97 milj. Tiesa, kamēr galdā nav likts pat vēl 2005. gada budžets, atbildīgās amatpersonas naudas tērēšanu ieskicē tikai galvenajos virzienos (tie ir jau pieminētie tūrisma informācijas telpas izstrāde, ceļa zīmju sistēmas tālāka attīstība, mārketinga aktivitātes, starptautiskās sadarbības projekti u. tml.). Zinot, ka ekonomikas ministrs nāk no Pirmās jeb "mācītāju" partijas, nav pārsteigums, ka visdetalizētāk vismaz tuvākā nākotne ieskicēta valsts programmai "Sakrālā Latvija", turklāt nauda tai atvēlēta ar dāsnu roku — turpmāko divu gadu laikā paredzēts aptuveni vienu miljonu latu liels finansējums. Izsludināts projektu konkurss līdzekļu saņemšanai, un tajā aicinātas pieteikties dažādu konfesiju draudzes un citas reliģiskās organizācijas, kuru īpašumā vai pārvaldījumā ir nozīmīgi kultūras un vēstures pieminekļi. Naudu tērēšot, lai veicinātu šo objektu saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī lai uzlabotu infrastruktūru. Tāpat nav brīnums, ka Lujāna iecere tiek vērtēta ļoti atšķirīgi. Reliģisko konfesiju vadītāji pateikušies Pirmajai partijai, pēc kuras ierosinājuma programma iedibināta. Turpretī tūrisma industrijas speciālisti norāda, ka ekonomikas ministra plāns tik pamatīgu summu no valsts budžeta novirzīt baznīcu remontam, formulējot to kā ieguldījumu sakrālā tūrisma attīstībā, ir vērtējams vismaz kā "neapdomīga amatpersonas rīcība", kurā saskatāms interešu konflikts, un velk paralēles ar traci ap finansējumu Aglonas internātskolai. Eiropas Savienība kā bezmaksas handikaps 11. septembra traģēdija Amerikā, pēdējos gados gandrīz nepārtrauktā karadarbība Tuvajos Austrumos un nemieri citur pasaulē daudzviet tūrismam un ar to saistītajām nozarēm sagādāja milzu zaudējumus, tūkstošiem firmu novedot ne tikai līdz ievērojamam ienākumu sarukumam, bet arī bankrotam. Taču kopumā gan Eiropā, gan visā pasaulē tūrisms ir viena no populārākajām un visstraujāk augošajām nozarēm un tiek uzskatīts par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti. Saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas (PTO) statistikas datiem, tūrisms ir pasaulē lielākais eksporta ienākumu avots ar nozīmīgu darbavietu, skaitu, kā arī svarīgs reģionālās un sociālās attīstības faktors. Tūrisms un ar to saistītās nozares veido 10,4% no pasaules IKP, ar 200 milj. nodarbināto un gandrīz 700 milj. starptautisko tūristu katru gadu. Līdzīgi kā Latvijā, tūristu skaits jūtami pieaudzis arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Tāpēc, nenoniecinot atbildīgo institūciju aktivitātes, tikpat neapstrīdami ir tas, ka par gan mums, gan kaimiņiem par nozares katalizatoru kalpoja mūsu pievienošanās Eiropas Savienībai — vieni gribēja aplūkot "jauno Eiropu", citi drošāk posās ceļam, jo vairs nebažījās, ka dzīves standarts ievērojami atšķirsies no viņiem pierastā. Tā vai citādi, bet saņēmām handikapu, varētu teikt — bezmaksas starptautisku reklāmas kampaņu. Vai pratīsim šo impulsu pārvērst par pastāvīgu piesaistes objektu? Jo, priecājoties par divmiljono tūristu, der atcerēties, ka, piemēram, aplūkot Mikelandželo veidoto Dāvida skulptūru Itālijas pilsētā Florencē vien ik gadus ierodas 1,2 miljoni tūristu. Ar ko Latvija varētu kļūt par tūrisma Goliātu? Nozare mājvietas meklējumos Tūrisms, kas šobrīd tiek atzīts gandrīz vai par visperspektīvāko nozari visā ekonomikā, gadiem bijis pabērna lomā. Par kādu perspektīvo plānošanu varēja būt runa, ja nozare tika "svaidīta" no vienas ministrijas pakļautības uz otru? Vispirms, līdz ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1991. gadā tika izveidots Ārējo ekonomisko sakaru departaments un tā sastāvā — Tūrisma nodaļa. 1992. gadā tika izveidots Tūrisma departaments pie Satiksmes ministrijas. Vēl pēc gada šis departaments no Satiksmes ministrijas tika nodots jaunizveidotai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), pie kuras izveidoja sabiedrisku organizāciju — Latvijas Tūrisma padomi (LTP), kuras lēmumus realizēja Latvijas Tūrisma padomes administrācija. Ar to tūrisma nozares pārvaldes optimālā varianta meklējumi nebeidzās. Ar Ministru Kabineta lēmumu ar 1998. gada 1. janvāri LTP vietā tika izveidota VARAM pakļauta Valsts tūrisma pārvalde. Pēc ilgstoša sagatavošanās darba 1998. gada oktobrī Saeima pieņēma Tūrisma likumu. Līdz ar to tūrisma nozares darbībai un tālākai attīstībai tika radīts tiesisks pamats. Realizējot Tūrisma likumu, 1999. gada februārī izveidoja Latvijas Tūrisma attīstības aģentūru, kuras uzdevums ir nodrošināt valsts tūrisma attīstības politikas īstenošanu. Saskaņā ar Ministru Kabineta rīkojumu par Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras reorganizāciju un Publisko aģentūru likumu ar 2002. gada 1. septembri tiek izveidota Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Ar 2003. gada 1. martu tā atrodas ekonomikas ministrijas pārraudzībā. TAVA direktors: "Jāpārdod tūrisma produkts" Arī šīs aģentūras neilgajā darbības laikā tai nomainījušies vairāki vadītāji. Pašreizējais TAVA direktors Uldis Vītoliņš uzskata — vietu, ko vērts apmeklēt un apskatīt, netrūkst, taču piedāvājums ir pārāk sadrumstalots. "Tuvākajā nākotnē tūrisma industrijai ir jāmēģina atrast un identificēt tos produktus, ar kuru palīdzību pievērst ārvalstu tūristu uzmanību Latvijai," saka Vītoliņš, piebilstot, ka Latvijai šobrīd nav noteikti tie tūrisma produkti, kas simbolizētu valsti. Viņš uzsver, ka šobrīd ir ļoti labvēlīga situācija tūrisma nozares attīstībai un iekšējai sakārtošanai, jo tūrisma iespējas ir novērtētas gan valsts pārvaldes rīcībā, gan arī daudzie uzņēmēji un pašvaldības redz savu ieinteresētību. "Iepriekšējos gados Latvija kā tūrisma galamērķis tikusi prezentēta, uzmanību vēršot uz atsevišķiem reģioniem, bet neveidojot vienotus tūrisma produktus," uzsver TAVA direktors. Taču tūrists neuzturēsies Latvijā ilgāk par vienu divām dienām (paildzināt viņa "vizītes" laiku un izlietotās naudas apjomu ir viens no nozares uzdevumiem), ja viņam piedāvās vienu vai pāris ekskursijas uz dažiem objektiem. Nepieciešama sadarbība ne tikai starp vairākiem rajoniem vai novadiem, bet arī starp kaimiņvalstīm. Esam konkurenti, bet vienlaikus būsim potenciālajam tūristam daudz gardāks kumoss, ja viņš, dzīvodams Rīgā, varētu izbaudīt gan nakts dzīves jaukumus Tallinā, gan noklausīties koncertu Viļņā. Vītoliņš pirms darba aģentūrā strādājis amatos, kur "no ārpuses" varēja vērtēt, kas uz Latviju vilina un kas mūsu valsts tēlā ārzemniekam nešķiet pievilcīgs (viņš bijis Latvijas vēstnieks Polijā, pirms tam Ārlietu ministrijā bija atbildīgs par Latvijas ārējiem ekonomiskajiem sakariem). "Kā Latvijas vēstnieks Polijā bieži saņēmu reklāmas materiālus par Latvijas tūrisma iespējām Latvijā. Tomēr salīdzinājumā ar citu valstu izdotajiem mūsējie bija mazāk konkurētspējīgi, jo tajos akcents bija likts uz potenciālajam tūristam nezināmiem ģeogrāfiskiem nosaukumiem. Sastādītāji nebija padomājuši, ka ārzemniekam maz ko izteiks, piemēram, mūsu novadu apzīmējumi," atceras Vītoliņš. Pils ar spoku un kandžas glāze Tūrisma produktu veidošana ļautu ienākošo tūrismu organizēt sistematizēti un kvalitatīvi, kā arī pilnvērtīgāk apmierināt potenciālo tūristu vajadzības un vēlmes, segmentējot produktu pēc interešu sfērām. "Piemēram, aktīvā tūrisma cienītājiem jāpiedāvā velotūrisma vai ūdenstūrisma maršruti, dabas mīļotājiem īpašas putnu vērošanas tūres un ekotūristiem izstrādājot īpašus piedāvājumus," uzskata Vītoliņš. "Tāpat ir būtiski segmentēt kultūrvēsturiskā mantojuma izmantošanu tūrismā, piedāvājot, piemēram, Latgales sakrālā mantojuma iepazīšanas tūres vai īpašus maršrutus pa muižām un pilīm." Reizēm gan rodas sajūta, ka uz tūristu skatāmies pārlieku "pareizi", ka viņš noteikti mēros desmitiem vai simtiem kilometru tālu ceļu, lai aplūkotu pa pusei alkšņos ieaugušas pilsdrupas. Tam piekrīt arī U. Vītoliņš: "Ir jārēķinās, ka daļa tūristu labprātāk brīvo laiku pavadīs galvaspilsētas kazino vai restorānos, kuru cenu un servisa samērojums viņiem ir pietiekami vilinošs, citi dosies "tūrēs" pa Rīgas veikaliem. Nez vai tūrists sēdīsies auto, lai uz pili aizbrauktu tāpēc vien, ka bukletā ierakstīts, ka šī celtne iezīmējusi jaunu posmu kāda arhitekta biogrāfijā. Drīzāk viņu varētu pievilināt ar vakariņām viduslaiku stilā vai pils pusnakts spoku." Vītoliņš kā argumentu šai domai piemin respektablu UNESCO finansētu pētījumu par tūrisma attīstību Baltijas valstīs, kurā nav vis doti "pareizi" padomi, bet, piemēram, starp tūristu vilinātājiem pieminēti "multikulturālie produkti" — arī mājās darināti dzērieni. Kāpēc gan tas nevarētu būt pašbrūvēts Latgales alus vai kāds grādīgāks dzēriens? Dienvideiropas valstīs, kā stāsta aculiecinieki, necilais kioskiņš, kurā tirgo pussimts grādu stipra krāsaina vietējā dzēriena pudeles, kurās kā ūdensaugs vēl plīv kāda īpaša "zālīte", nereti gūst krietni lielāku ievērību nekā neatkārtojamais skats uz upes ieleju vai kalnu grēdu. Labi pieprasīti ir arī postpadomju produkti — ne velti ātri lielu popularitāti iemantojis, piemēram, Liepājas cietums, taču šis piedāvājums varētu būt krietni lielāks. Kur noslēpušās Kokneses pilsdrupas? "Pārlieka bijība, pietāte un neticība," viesnīcas "Gutenbergs" īpašniece Mairita Solima uzskaita faktorus, kas kavē pievilcīga tūrisma produkta veidošanos Latvijā. "Ir radies aplams pieņēmums par to, kas varētu tūristu interesēt — sākot ar apskates objektiem un beidzot ar suvenīriem, un pie tā ietiepīgi turamies. Pietrūkst svaigu ideju!" Par to viņa pārliecinājusies, kopā ar vairākiem citiem uzņēmējiem vairākus gadus rīkojot Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā un salīdzinot piedāvājumu ar līdzīgu pasākumu Vācijā. "Ne jau visu nosaka maka biezums. Vācieši, kurus nereti uzskatām par pārāk taisnvirzienā domājošiem, mūs pārspēj gan ar izdomu, gan asprātību." Pat pēc oficiālās statistikas, vismaz trešdaļa tūristu ierodas Latvijā bez konkrētas vēlmes kaut ko redzēt. Grūti nepiekrist Gutenberga saimniecei, ka vāji attīstīti ir tūrisma informācijas centri, tajos atrodamā informācija dažkārt ir skopa un nesaistoša. Ir vismaz dīvaini, ka tikai tagad tiek runāts, ka "būtu nepieciešams" ierīkot tūrisma informācijas centrus stratēģiski svarīgos punktos ar lielu caurbraucēju skaitu — lidostā, Rīgas pasažieru ostā vai pie pilsētas robežām. Interneta portāls www.riga.lv, pēc pašu domnieku vērtējuma, vairāk kalpo kā informācijas avots par Rīgas Domi un tās darbiniekiem, nevis par pilsētā plānotajiem pasākumiem. Savukārt TAVA mājas lapā vēl 2004. gada septembra beigās var aplūkot 2003. gada perspektīvo pasākumu plānu. Komentāri lieki... Iespējams, ka nu būs pārvarēts Repšes valdības ieviestais taupības sindroms, un šogad no valsts budžeta tūrisma informatīvo materiālu izdošanai atvēlēts divtik vairāk nekā pērn, tomēr summa — 130 tūkstoši latu — par grandiozām pārmaiņām vēl neliek domāt. Tāpat dažādu institūciju nesaskaņotības un to darbības koordinācijas dēļ daudzus gadus buksēja tūrisma informācijas ceļazīmju uzstādīšana. "Trijās priedēs" maldījās apskates vērtu vietu meklētāji gan galvaspilsētā, gan citviet Latvijā. Šo rindu autors savulaik ilgi un pacietīgi meklēja īsto pagriezienu no Daugavpils šosejas uz Kokneses pilsdrupām, kad pirmoreiz uz pāris dienām bija pazemināts ūdenskrātuves līmenis un radās unikālā iespēja aplūkot pili nebijušā skatā. "Mēs jau sen būtu ceļa zīmi uzstādījuši, bet jāsaskaņo te ar vienu instanci, tad otru, tad vēl vienu," taisnojās pils apsaimniekotāji. Labāk vēlu, nekā nekad — tā varētu vērtēt šogad iesākto programmu Tūrisma ceļazīmju sistēmas izveide, kas tiek realizēts sadarbībā ar Latvijas Autoceļu direkciju un kuras ietvaros šogad kopumā plānots uzstādīt ap 700 tūrisma ceļa zīmes par vairāk nekā 100 000 latu. "Zelta rudens" nav sliktāks par "Dzintara jūru" Viens no izplatītākajiem mītiem ir tas, ka Latvija citvalstu tūristiem var būt interesanta tikai trīs — augstākais — četrus siltākos un saulainākos mēnešus gadā, un, šķiet, gadiem ilgi šādā noskaņā strādāja visa nozare. Savukārt somi jau gadu desmitus vilina tūristus no visas pasaules ar lozungu "Brauciet pie mums skatīties zelta rudeni!". Mums tas šķiet lēti un banāli, bet japāņi, piemēram, ir ar mieru lidmašīnā šķērsot divus kontinentus, lai savām acīm skatītu šo, viņuprāt, unikālo dabas parādību. Kāpēc lai mēs tā nevilinātu uz Siguldu vai Tērveti? Lūk, arī igauņi ne tikai savā valstī, bet arī Latvijā un Zviedrijā uzsākuši kampaņu, kas reklamēs Igauniju kā tūrisma galamērķi rudenī. Kampaņas mērķis ir pagarināt tūrisma sezonu Igaunijā, un tajā tiks ieguldīti 173 000 eiro (aptuveni 115 000 latu). Kampaņas pirmajā posmā visi Igaunijas tūrisma uzņēmumi aicināti reģistrēt savus jaunos atpūtas iespēju piedāvājumus Tūrisma centra datu bāzē. Kopumā reģistrēts vairāk nekā 200 dažādu tūrisma piedāvājumu — par ģimenes atpūtu, aktīvo tūrismu, kā arī par iespējām atpūsties pie dabas. Vislielākais piedāvājumu klāsts ir aktīvajā atpūtā. Tās cienītājiem ir iespējams piedalīties atrakcijā, kas imitē glābšanas operāciju jūrā, justies kā indiānim un doties izbraucienā ar kanoe u. tml. Rudens kampaņas laikā ir atklāta arī interneta mājas lapa, kur ikviens interesents igauņu, krievu, latviešu, somu, zviedru un angļu valodā varēs iegūt informāciju par rudens tūrisma iespējām, populārākajām atpūtas vietām, kā arī par turneju nedēļas nogalēs. Pagaidām, zaudējuši igauņiem cīņā par "rudens tūristiem", iespējams, esam priekšā gan ziemeļu, gan dienvidu kaimiņiem ziemas piedāvājumu jomā, jāatzīst gan, pateicoties tikai privātajai iniciatīvai. Gan igauņi un lietuvieši, gan tūristi no tālākām valstīm iecienījuši mūsu kalnu slēpošanas trases, kas izbūvētas gandrīz vai katrā šim nolūkam puslīdz noderīgā paugurā. Lielā piedāvājuma dēļ slēpotājus vairs nepievilināt tikai ar "pliku" trasi un spartiskiem sadzīves apstākļiem, un uzņēmēji piedāvā aizvien plašāku un daudzveidīgāku servisu. Atdarināšanas cienīgs piemērs. Uzraksts "Vietu nav" pie viesnīcām nedrīkst būt Ekonomikas ministram taisnība, ka laiks, kad valsts reglamentēja, kur, cik un kādam viesu skaitam paredzēts viesnīcas celt, ir pagājis uz neatgriešanos. Taču uzņēmēja un valsts intereses te īsti nesakrīt — pirmajam mazāk rūp kopējais apmeklētāju skaits, bet gan tas, lai pēc iespējas mazāk paliktu brīvu vietu. Tāpēc fakts, ka šovasar vidējais Rīgas viesnīcu noslogojums bijis 80% (Vecrīgā — pat 90%), vērtējams divējādi. Tas ir precīzs augošā tūrismu skaita indikators. Vienlaikus medaļas otru pusi parāda M. Solima: "Faktiski tas nozīmē, ka brīvas ir tikai trīs četras vietas, un pat nelielu tūristu grupu nav iespējams uzņemt." Arī tūrisma aģentūras Latvia Tours direktore Gundega Zeltiņa apliecināja, ka vietu trūkuma dēļ Rīgas viesnīcās aģentūra nevarēja apkalpot vairākas ārvalstu tūristu grupas. Uzņēmums gan nav precīzi aprēķinājis, cik daudziem cilvēkiem šovasar atteikts, taču, ja netrūktu vietu viesnīcās, Latvia Tours varētu apkalpot par aptuveni 30% vairāk klientu. Problēmu vēl saasina jau tā ar bažām gaidāmais 2006. gada pasaules hokeja čempionāts (to, vai ledus halli patiešām uzcels laikus, joprojām galvot var tikai Kirovs Lipmans). Kopumā Rīgā pašreiz ir aptuveni 80 tūristu mītnes — viesnīcas vai tām pielīdzināmas vietas. Pašreiz Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņošanas stadijā atrodas četru jauno viesnīcu projekti. Tāpat būvvaldē ir iesniegti arī dažu viesnīcu rekonstrukcijas projekti. "Pašreiz biznesa vide mūsu nozarē pakāpeniski kļūst uzņēmējiem labvēlīgāka. Ir iespējams saņemt dažādas nodokļu atlaides, lielākā daļa pašvaldību savu iespēju robežās atvieglo arī dažādu formalitāšu kārtošanu," vērtē Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Boka. "Tāpēc ceru, ka tuvākajos gados tiks atrisināts arī kvantitātes jautājums. Ar mūsu viesnīcās un restorānos sniegtā servisa līmeni tūristi lielākoties ir apmierināti." Vienlaikus viņa iezīmē vietu, kur uzņēmīgiem cilvēkiem aktivitātēm vietas atliku likām. Vēl nesen akcents bieži vien tika likts uz elitāru tūristu uzņemšanu, būtiskākais bija dabūt pēc iespējas vairāk zvaigznīšu, kas ļāva pacelt arī pakalpojumu cenas. Taču visur pasaulē aizvien vairāk ceļo cilvēki ar krietni pieticīgāku ienākumu līmeni, arī bagātākie ārzemnieki labprātāk naudu tērē citur, nevis par dažu stundu miegu luksusa numurā. "Tāpēc krietni vairāk varētu būt tā saukto studentu un jauniešu mītņu, kādas, starp citu, labprāt izmanto mūsu tūristi ārzemēs, arī vienkārši ar nepieciešamo infrastruktūru attiecīgi aprīkoti laukumi, kur novietot treilerus," saka S. Boka. Statistika Tūristi pie mums brauc un tērē vairāk Tūrisma pakalpojumu eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā — 2,2% 2003. gadā salīdzinājumā ar 2002. gadu: - ienākošais tūrisms ir pieaudzis par 8,7%; - ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā pieauguši par 30%. Galvenie interesenti — tuvākie kaimiņi Latviju par savu ceļojuma (vismaz 2 dienu garumā) galamērķi ir izvēlējušies ceļotāji no: - Lietuvas — 17,2% - Krievijas — 16,3% - Vācijas — 12,4% - Igaunijas — 11,4% - Somijas — 7,7% - Zviedrijas — 6,1% Avots: Ekonomikas ministrija. Valsts politika tūrismā Valsts plāno strauju tūrisma attīstību Valsts tūrisma attīstības politika turpmākajiem 5 gadiem (2004.–2008.) formulēta Ekonomikas ministrijas pieņemtajās Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnēs. KO VĒLAMIES SASNIEGT: - tūrisma pakalpojuma eksporta pieaugumu vidēji par 10–15% gadā; - tūrisma nozares pieaugumu IKP līdz 5–7% perioda beigās; - ieņēmumu pieaugumu no ārvalstu ceļotājiem vidēji par 15% gadā; - ārvalstu ceļotāju skaita pieaugumu vidēji par 5–7% gadā; - ārvalstu ceļotāju vidējā uzturēšanās ilguma palielināšanos līdz 3 diennaktīm 5 gadu laikā; - tūrisma sektorā strādājošo skaita pieaugumu vidēji par 500 cilvēkiem gadā. KĀ MĒS TO PLĀNOJAM SASNIEGT: - Identificējot "jauno" ceļotāju uz Latviju - Stiprinot Latvijas tūrisma tēlu - Esot klāt prioritāros un perspektīvos tūrisma tirgos - Nodrošinot labvēlīgu tūrisma uzņēmējdarbības vidi - Veidojot atbilstošu un kvalitatīvu infrastruktūru - Veicinot daudzveidīgu produktu un pakalpojumu radīšanu atbilstoši tūristu interesēm - Veidojot vienotas tūrisma informācijas sistēmas - Ieviešot kvalitātes pārvaldību - Veicinot pieejamību - Attīstot cilvēkresursus - Optimizējot publiskā un privātā sektora sadarbību - Veicinot starptautisko sadarbību - Piedaloties Eiropas un pasaules tūrisma attīstības politikas veidošanā, pārstāvot valsts intereses.