/nginx/o/2018/09/01/11357449t1hf80c.jpg)
Derīguma termiņš — tas jāskata ne tikai olām un desai, bet arī kosmētikai un smaržām.
Nereti gadās, kad iesākam lietot vienu sejas krēmu, bet pēc mēneša jau gribas kādu citu. Vai tas nozīmē, ka iepriekšējais jāmet ārā, jo saglabāt to nav iespējams?
Dabiskā un ķīmiskā
Pirms sāk runāt par kosmētikas derīguma termiņiem, jānodala dabiskā kosmētika no laboratorijās mākslīgi radītās. Proti, pirmā neuzglabāsies tik ilgi kā otrā. Protams, arī dabiskajā kosmētikā ir sava daļa ķīmisko vielu, taču ne tik daudz kā mākslīgi radītajā. Dabiskā kosmētika satur ne mazāk kā 50% naturālo izejvielu, tai skaitā ēteriskās eļļas un dažādus ekstraktus.
Daļā dabisko kosmētikas līdzekļu izmantotas ēteriskās eļļas, kas ir kā dabiskie konservanti. Tie darbojas pret dažādiem oksidantiem un neļauj rasties brīvajiem radikāļiem. Parasti, kad atveram krēma bundžiņu, tam piekļūst skābeklis, un sākas ķīmiska reakcija. Taču dabiskie konservanti, kas var būt saulespuķu eļļa, ēteriskās eļļas, A un E vitamīni, neļauj rasties brīvajiem radikāļiem. Daudzas ēteriskās eļļas ir ar antibakteriālām īpašībām, tas nozīmē, ka tās neļauj rasties baktērijām.
«Protams, arī dabiskajā kosmētikā ir emulgatori un konservanti. Bez tiem kosmētikas ražošana nav iespējama. Ja, piemēram, izgatavos šampūnu bez emulgatoriem un citām īpašām vielām, šampūnu gluži vienkārši nevarēs ieliet pudelē. Tas būs vienas vienīgas putas. Taču ir izstrādāta speciāla formula, lai putas rastos tikai savienojumā ar ūdeni,» skaidro veikala «L’Occitane» direktore Rita Ņizoveca.
Lai gan dabiskos produktus daudzina kā daudz labākus par ķīmiskajiem, kas tā patiesi arī ir, to derīguma termiņš ir vismaz par diviem gadiem mazāks. Naturālos kosmētiskos līdzekļus var uzglabāt trīs gadus, ne ilgāk. Turpretī laboratorijā gatavotiem kosmētikas līdzekļiem uzglabāšanas termiņš ir pieci gadi.
Baktērijas krēma bundžiņā
Derīguma termiņu noteikti ietekmē kosmētikas uzglabāšana. Ja kosmētiskie līdzekļi tiek glabāti saulē un siltumā, to realizācijas laiks samazinās. Lai to pēc iespējas labāk novērstu, tiek ražoti tādi krēmu iepakojumi, kas neļauj piekļūt saules stariem. Šādi iepakojumi vairākumā gadījumu ir no bieza un tumša stikla ar hermētiski noslēdzamu vāku. «Šādam iepakojumam ir līdzīga iedarbība kā termosiem. Tajā pašā laikā dušas želejām un šampūniem iepakojums ir caurspīdīgs un ne tik labi nostrādāts. Taču šos līdzekļus mēs izlietojam salīdzinoši ātrāk nekā, piemēram, sejas krēmu,» stāsta Ņizoveca.
Attiecībā uz sejas krēmiem jāņem vērā arī iepakojuma veids — tūbiņa vai burciņa. Ja krēms pildīts tūbiņā, nav nekādu problēmu. Bet, ja burciņā, ieteicams krēmu no tās izņemt ar speciālu lāpstiņu, nevis katru reizi rītā un vakarā bāzt krēma bundžā pirkstus. Iemesls tam ir baktērijas, kuras tiek pārnēsātas ar pirkstiem. Krēmā iekļuvušās baktērijas traumē krēma formulu, un uz sejas var sākt parādīties alerģija, pumpas. Protams, var iztikt arī bez lāpstiņām, bet rokas gan noteikti pirms tam kārtīgi jānomazgā. Pēc krēma lietošanas tūlīt jāaizver burciņa.
Noteikti ir dzirdēts par ideju kosmētiku glabāt ledusskapī, taču Ņizoveca uzsver, ka krēmiem vēlamāk, lai tiek saglabāta formula, ko var panākt, turot tos vienmērīgā temperatūrā. Tas nozīmē — ja krēms tiek lietots diendienā, labāk to turēt turpat pie spoguļa plauktiņā. Taču, ja lietojat kādu krēmu un esat izlēmuši to pārtraukt un pamēģināt kādu citu, tad gan iepriekšējais jāieliek ledusskapī.
Ja nu par plauktā nostāvējušā krēma vecumu vairs nav nekādu nojautu, tā derīgumu var noteikt pēc vairākām pazīmēm. Pirmā no tām — krēma sastāvdaļas nedrīkst būt saslāņojušās. Tam jābūt vienmērīgas konsistences. Taču, ja uz krēma virskārtiņas izveidojies pavisam minimāls eļļas slānītis, nevajag to uzreiz mest atkritumos. Minimāla eļļas noslāņošanās var būt arī karstuma dēļ.
Nākamais solis ir smarža — ja jūtama neparasta smaka, aromāts, kas, jūsuprāt, noteikti nevarētu atbilst izvēlētajam krēmam, ir skaidrs, ka tas savu laiku jau nokalpojis.
Trešā pazīme bez krēma saslāņošanās un slikta aromāta ir krāsas maiņa. Dažiem krēmiem, kas jau novecojuši, mēdz parādīties dzelteni traipi.
Derīguma termiņš svarīgs arī dekoratīvajai kosmētikai. Jo īpaši tāpēc, ka to mēs lietojam katru dienu, kā arī tāpēc, ka produkts nonāk tiešā saskarē ar apkārtējo vidi, ādu, mikrofloru, rezultātā tā bojājas. Lai nu kā, derīguma termiņa standarts dekoratīvajai kosmētikai ir četri līdz pieci gadi. Bet arī ne visiem produktiem. Ja kāds nopērk, piemēram, lūpukrāsu, piecus gadus neatvērtu glabā plauktā un tikai sestajā gadā to atver, var rēķināties ar to, ka tā būs veca.
Realizācijas laiks visspilgtāk atsaucas uz skropstu tušām un nagu lakām. Ļoti jāuzmanās, lai nepatrāpītos veca kosmētika, īpaši attiecībā uz skropstu tušām un acīm, kas ir ļoti jutīgas. Tušu var lietot, maksimums, pusgadu, jo tā sāk bojāties uzreiz pēc atvēršanas un saskares ar skābekli.
Ar smaržām kā ar konjaku
«Noteiktu laiku smaržām bija konkrēts uzglabāšanas termiņš, piemēram, pieci gadi. Taču tas bija izdomāts biznesam — lai cilvēks ātrāk izlieto un pērk nākamo,» stāsta veikala «Kolonna» pārdevēja konsultante Inga Jūlika.
«Pirms noteikto piecu gadu termiņa bija laiks, kad ar smaržām bija tāpat kā ar vīniem un konjakiem — jo ilgāk glabā, jo labāk. Arī šodien daudzas firmas nonākušas pie slēdziena, ka smaržu realizācijas termiņš ir neierobežots. Ja tiek ievēroti pareizie smaržu uzglabāšanas principi, tās var uzglabāt ļoti ilgi. Ja smarža, piemēram, nopirkta 1980. gadā un ir pareizi glabāta, tā joprojām ir derīga un nav vajadzības mest atkritumos.»
Smaržas uzglabāšanu būtiski ietekmē tas, vai smaržas pudelīte ir ar pulverizatoru vai bez. Pēdējā variantā jāsmaržinās ar pirkstu, tas nozīmē, ka ar pirkstu, savu ādas mikrofloru, pudelītē tiek ievadīti mikrobi un citi ķīmiskie elementi. Līdz ar to smarža var saduļķoties, mainīt aromātu. Taču, ja smarža ir ar pulverizatoru, tā netiek ietekmēta, jo viss ir hermētiski noslēgts.
Runājot par smaržu uzglabāšanu, I. Jūlika atceras pašu galveno kļūdu, ko cilvēki parasti pieļauj: pēc smaržu nopirkšanas tiek izmestas to kastītes. «Smaržas noteikti jāglabā kastītē. Protams, izņēmums ir neliela izmēra flakoniņš, kas katru dienu tiek nēsāts līdzi somiņā vai kabatā. Bet, ja smaržas tilpums ir tik liels, ka to glabā mājās, tas noteikti jātur kastītē,» uzsver I. Jūlika. Kastītē jāglabā, pirmkārt, tāpēc, lai pie smaržām netiktu klāt saules gaisma, kas ir viens no lielākajiem ienaidniekiem. Tās iedarbības rezultātā var mainīties smaržu krāsa, noturība, specifiskās smaržas nianses un citas īpašības.
Otrkārt, nedrīkst pieļaut krasu temperatūras maiņu. Tāpēc nebūtu vēlams smaržas glabāt vannasistabā. It īpaši — ja tur ir sauna vai arī regulāri notiek liela dušošanās, kuras laikā telpa sakarst, pēc tam atkal atdziest. Tas pats attiecas arī uz radiatoriem, krāsnīm un citām sildāmierīcēm. Labāk uzglabāt smaržas tur, kur ir vienmērīga temperatūra.