Šogad tādai problēmai nevajadzētu būt, jo pēdējā gada laikā pilsētā ir izveidotas vairākas jaunas viesu izmitināšanas vietas, kā arī aizvien vairāk iedzīvotāju viesu uzņemšanai pielāgo savus dzīvokļus. "Kurzemes Vārds" kopā ar Lejaskurzemes Tūrisma informācijas biroja speciālistēm ZANI GAILI un EVITU VALTERI ieskatījās gan jau esošajās, gan jaunajās mītnēs. Naktsmītnēm nevajadzētu pietrūkt Kā liecina statistikas dati, pagājušajā gadā mūsu pilsētā oficiāli darbojās 16 naktsmītņu vietas: viesnīcas, viesu nami, jauniešu mītnes un kempingi, kas kopumā varēja nodrošināt vietas 805 gulētājiem (skat.tabula). Grūti gan pateikt, vai tiešām bijušas naktis, kad tās visas vienlaikus ir aizņemtas, taču tūristu uzņēmēju pieredze rāda, ka ar pagājušā gada piedāvājumu vairs nepietiek. Īpaši dienās, kad pilsētā notiek vērienīgi sarīkojumi. Galvenā problēma līdz šim bija tā, ka pietrūkst vietu, kur izguldīt lielas ekskursantu grupas (starp citu, tikpat lielas problēmas tādos gadījumos rodas ar viņu paēdināšanu, jo diemžēl šādu iespēju pagaidām nenodrošina neviena no pilsētā esošajām sabiedriskās ēdināšanas vietām). Turklāt šādiem cilvēkiem visbiežāk nav pa prātam nakšņošana ļoti dārgās viesnīcās. Līdz šim reālākā iespēja bija šādas ekskursantu grupas izmitināt 48.arodvidusskolas dienesta viesnīcā. Tās priekšrocība ir zemā cena (tikai Ls 2,50 –3,50 par nakti) un lielais skaits nakšņotāju, kam vienlaikus iespējams nodrošināt naktsmītnes – 184 cilvēkiem. Pieredze rāda, ka vislielākais noslogojums bijis maijā, kad mūsu pilsētā ierodas ļoti daudz skolēnu ekskursantu grupas, un jūlijā, kad notiek rallijs "Kurzeme". Šogad ir nākusi klāt vēl viena viesnīca "Jūra" Dzērves ielā, bijušās viesnīcas "Ezerkrasts" ēkā. Ieskatoties apkopotajā statistikā* par pagājušo gadu, redzams, ka visvairāk tūristu, kas mūsu pilsētā palikuši arī pārnakšņot, ir tepat no Latvijas (14 217 cilvēku). Savukārt no citvalstu ceļotājiem visvairāk nakšņotāju bijis no Vācijas (1968), Krievijas (1283) un Lietuvas (803). Savukārt visilgāk mūsu pilsētā uzturējušies baltkrievu tūristi (viņi šeit pavadījuši 2,83 cilvēknaktis), otrā vietā ir no Krievijas atbraukušie (2,64) un trešie – no Polijas (2,61). Mūsu pašu Latvijas ceļotāji Liepājā palikuši tikai 1,45 cilvēknaktis, bet vācieši – 1,68. Aktīvākais ceļošanas laiks ir jūnijs, jūlijs un augusts. Nakšņot viesu namā – gandrīz kā mājās Viesu namu attīstība un jaunu veidošanās mūsu pilsētā turpinās. Līdzās jau tādiem zināmiem kā "Feja", "Roze", "Bura" un "Poriņš" otro sezonu šogad uzsāka arī viesu nams "Pie Jāņa Liepājā". Kāda ir viesu namu specifika? Kā stāsta to saimnieki, galvenais ir radīt saviem viesiem pēc iespējas lielāku komforta sajūtu. Tas panākams ar dažādiem paņēmieniem: gan ar mājīgumu istabiņās, gan personisku pieeju viesu vēlmju izpildīšanā, gan brokastīm un citādi. Galvenā atšķirība no viesnīcām šiem namiem ir nelielais istabiņu skaits, kas nodrošina sajūtu, ka esi gandrīz kā mājās. Cik atšķirīgi ir mūsu pilsētas viesu nami pēc to piedāvājuma, tikpat atšķirīgas ir arī to cenas: no 6 latiem par naktsmītni līdz pat 38 un vairāk. Tieši jaunatvērtais nams "Pie Jāņa Liepājā" piedāvā naktsmītnes par visdemokrātiskākajām cenām. Kā tā saimnieks uzņēmējs Gints Kapenieks, izrādot trīs stāvos iekārtoto viesu namu, stāstīja sarunā ar "Kurzemes Vārdu", princips bija gādāt par ērtām un praktiskām mājvietām par pieņemamu cenu un servisu. Lai to apvienotu, ir iekārtoti numuriņi dažādām klientu vēlmēm: gan luksusa numuriņš, kura cena gan nepavisam nav luksusa, gan arī ģimeņu numuriņi ar atsevišķām istabiņām bērniem un pieaugušajiem, kā arī tādi, kuros divstāvu gultās nakti var pārlaist pat 8 cilvēki. Kā stāstīja saimnieks, visbiežāk pie viņa apmetas Liepājas teātra aktieri un cilvēki, kas ieradušies Liepājā darba darīšanās. Jā, un arī velotūristu kompānijas, kas, braucot cauri Liepājai, vēlas te pārnakšņot. Turklāt klientu ērtībām piedāvā arī saunu, bet nelielo ēdamzāli var izmanto arī dažādām konferencēm. Varbūt nakti pavadīt Elvisa numuriņā? Izpratne par viesnīcām lielākajai daļai cilvēku ir diezgan tradicionāla – liela ēka ar garu koridoru un numuriņiem katrā pusē. Bet var būt arī citādāk. Par īpašu šīs sezonas jaunumu noteikti var uzskatīt viesnīcas "The Fontaine Hotel" atvēršanu Jūras ielā, tās vecajā apbūvē namā, kas ir vairāk nekā 100 gadu vecs. Agrāk tajā bija dzīvokļi, taču nams uzskatīts par avārijas stāvoklī esošu un, iespējams, ar laiku sabruktu vai to nojauktu, ja to neizglābtu dānis Stīns, kura muzikālais skatuves vārds ir Luijs Fontains. Te nu ir ko redzēt! Tur noteikti nav ko darīt cilvēkiem, kas vēlas soļot pa lakotām grīdām un mitināties eiroremontētās telpās. Sadarbībā ar sievu Ivonnu, mākslinieku Andri Prigičevu un daudziem citiem, saglabājot mājas senatnīgumu, vecos ķieģeļus, koka darinājumus, metālkalumus un daudz ko citu, papildinot tos ar izdomu, ir iekārtoti 9 divvietīgi numuriņi. Katrs citādāks un katram arī dots vārds: austrumnieku istaba, Elvisa istaba, mazais melnais numuriņš, Stīna istaba un citas. Katrā no tām ir viss šim nosaukumam raksturīgais – krāsojums, atribūti, plakāti, vienā pat zelta vanna, gulta uz ritenīšiem un citas savdabīgas lietas. Cena atkarībā no telpas izmēra. Turklāt maksa attiecas uz numuriņu, nevis cilvēku skaitu – ja vēlaties, varat tur dzīvot kaut vai desmit, cena no tā nemainīsies. Bet brokastis viesiem pasniedz tikpat senatnīgā pagrabstāvā, kur iespējams virtuvē saimniekot arī pašiem – cept un šmorēt uz nebēdu un bez saimnieka stingrās acs klātbūtnes. Ja nepieciešams, savu auto vai velosipēdu var novietot pagalmā, kā arī iespējama velosipēdu un limuzīnu noma izbraukumam pa pilsētu un arī tālāk. Turklāt gluži kā pastaigā citā pasaulē viesiem ir arī iespēja nokāpt turpat lejā pirmajā stāvā, kur iekārtots senatnīgu lietu veikaliņš. Savukārt pavisam citādāka viesnīca, kas arī šogad uzsākusi savu pirmo sezonu, ir "Jūra". Tā iekārtota piecstāvu ēkas divos augšējos stāvos. Tajā ir numuriņi, sākot no vienvietīga līdz tādiem, kur var apmesties pat septiņi cilvēki. Tā kā viesnīca atrodas Ezerkrasta mikrorajonā, cena tajā ir krietni zemāka par to, ko prasa viesnīcā pilsētas centrā. Naktsmītne orientēta vidēja līmeņa nakšņotājiem, dodot atlaides, ja to ir vairāk nekā viens. Arī par katru nākamo pienākas atlaide. Un tieši tāpēc ne viens vien esot pārsteigts, ka par to cenu katrā numuriņā ir sanitārais mezgls un arī neliela virtuves telpa. Kā liecina līdzšinējā pieredze, "Jūrā" apmetas darījumu cilvēki, daudz ir sportistu un arī ekskursanti. Laipni lūdzu savā dzīvoklī! Par šobrīd vēl diezgan brīvu nišu var uzskatīt dzīvokļu izīrēšanu viesu vajadzībām. Kā, sākoties šā gada tūrisma sezonai, informēja Z.Gaile, nu arī liepājnieki ir šādam solim sasparojušies, un aizvien vairāk cilvēku savus brīvos dzīvokļus vai atsevišķas istabas piedāvā viesu izmitināšanai. E.Valtere saskaitījusi, ka šobrīd pilsētā izīrējami 40 dzīvokļi, no kuriem 10 šo iespēju šogad izmanto pirmo reizi. Viņa domā, ka šī ideja droši vien pārņemta no kaimiņiem lietuviešiem – tie, kas ir braukuši Klaipēdas virzienā, noteikti ir ievērojuši ik uz soļa izvietotos uzrakstus par izīrētām naktsmītnēm. Un kāpēc ne? Ja atceramies, mūsu pilsētā pirmo reizi skaļāk aicinājums tā rīkoties izskanēja, kad pirms vairāk nekā desmit gadiem Liepājā notika pasaules latviešu saiets. Šobrīd ikviens dzīvokļa saimnieks, kurš uzskata, ka viņa miteklis ir piemērots, lai tajā izvietotu viesus, var pieteikties Lejaskurzemes Tūrisma informācijas birojā. Kā sacīja Z.Gaile, izvēle ir dažāda, un tieši tas arī ir vajadzīgs, jo atbraucēji ar dažādām prasībām – gan tādi, kas ir gatavi maksāt 10 un vairāk latu par naktsmītni un vēlas tur visas iespējamās ērtības, gan arī tādi, kam ērtības nav pats svarīgākais. Tādā gadījumā iespējams sameklēt arī naktsmītni par 2 – 3 latiem par diennakti. Tad gan jārēķinās, ka dzīvoklī būs tikai aukstais ūdens, tualete un virtuve, taču nekādu papildu ērtību. Kā noskaidrojās, aptaujājot vairākus cilvēkus, kas šādas naktsmītnes piedāvā, atbraucēji tomēr vēlas vairāk ērtību, tādēļ vismaz pagaidām lēto variantu piedāvātājiem nakšņotāji piesakās reti. "Viņiem negribas doties uz tualeti koridorā un arī vannu vai vismaz dušu vajag," sacīja Ausma, kas savam dzīvoklim nu ir atradusi patstāvīgu īrnieku un viesiem to vairs nepiedāvās. Kā atzina kāda cita saimniece, kas izīrē istabiņu ar atsevišķu ieeju savā privātmājā, gada laikā vēl nav pieteicies neviens viesis. Ja atbraucējs ir gatavs maksāt jau 5 un vairāk latu par diennakts pavadīšanu, tad sagaidāms, ka dzīvoklī būs arī siltais ūdens un vanna. Par brokastīm iespējams vienoties par papildu samaksu. Lielākoties atbraucēji tomēr izvēlas brokastis gatavot paši – tā iznāk lētāk. Šobrīd esošā piedāvājuma vidējā cena ir 5 – 8 lati par diennakti no klienta. Agnese mantojumā saņēmusi māju, un šobrīd tajā ir iekārtots viens dzīvoklis viesu vajadzībām. Viņa ir pārliecināta, ka dzīvokļu izīrēšana varētu būt ienesīgs bizness, taču pietrūkstot līdzekļu, lai pilnībā sakārtotu visu māju. Šī viņai ir tikai otrā sezona, un viesi bijuši gan tepat no Latvijas, gan arī vācieši, zviedri un citi. "Cilvēki ar augstām prasībām pie tādiem kā es neapmetas," Agnese skaidro. "Tie meklē dārgās viesnīcas. Es varu piedāvāt skaistu, romantisku vietiņu, un tieši tas arī maniem viesiem ir vajadzīgs." Viņa ir pārliecināta, ka līdzās lielajām un dārgajām viesnīcām mazajiem viesu uzņēmējiem vienmēr būs ko darīt, taču šobrīd šī attīstība esot vēl tikai pašā sākumā. Larisa, kas savu dzīvokli viesu uzņemšanai pieteikusi pagājušajā gadā, mācījusies pat tūrisma speciālistu kursos, taču līdz šim tikai vienu reizi sagaidījusi atbraucējus. Viņa ir diezgan lielā nesapratnē – kāpēc tā un ko darīt? Varbūt vienkārši to viesu pagaidām vēl ir maz un tāpēc mazo privāto naktsmītņu piedāvājums ir nepopulārs? "Man gribas nodarboties ar viesu uzņemšanu un varu viņiem piedāvāt visus apstākļus labai atpūtai, jo dzīvoju netālu no jūras, taču pagaidām ir tukšums," viņa dalās pieredzē. "Manuprāt, šobrīd Liepājai nav iemesla cerēt uz vērienīgu tūristu pieplūdumu, jo šeit ir pārāk zems līmenis. Pietiek mūsu pilsētā pavadīt divas stundas, lai visu, kas te ir redzams, apskatītu un brauktu tālāk." Larisa domā, ka ir pēdējais laiks rūpēties par kūrorta atjaunošanu tur, kur tas atradās agrāk. Viņasprāt, jūrmala ir vienīgā īstā vērtība, kas mūsu pilsētā ir un kas ir jāizmanto viesu pievilināšanai. Apartamenti vienai naktij vai nedēļas nogalei un ilgāk Ir arī cilvēki, kas izīrē glīti izremontētus apartamentus, nodrošinātus ar visu nepieciešamo, lai atbraucējs justos kā mājās – kamīnu, dušu, vannu, virtuves tehniku, veļasmašīnu, televizoru un citu, turklāt dzīvokļi atrodas netālu no jūras. Viesiem gan jārēķinās, ka šādi iekārtotas mītnes izmaksās 20 un vairāk latu. Viena no liepājniecēm, kas izīrē šādus apartamentus, ir Ineta Vilde. Agrāk strādājusi tūrisma birojā, taču no šī darba aizgājusi, jo vēlējusies nodarboties ar ienākošo tūrismu, nevis vest cilvēkus projām no Liepājas. Tieši tādām vajadzībām arī iegādāti divi dzīvokļi, kuros tagad izmitina viesus. Šī ir otrā sezona, kad Ineta tos uzņem un, kā pati atzīst, par apmeklējumu būtu grēks žēloties. Šobrīd vienā no viņas apartamentiem mitinās itāļi, bet vispār aprīlis, maijs un jūnijs esot laiks, kad lielākoties brauc viesi no Latvijas citām pilsētām, savukārt jūlijā un augustā vairākums viesu ir ārzemnieki. Septembris ir tukšais mēnesis, jo visi atgriezušies darbā. Par šobrīd visdārgākajiem un arī visgreznāk iekārtotajiem apartamentiem uzskatāmi viesu nama "Roze" izīrējamie. Tajos cenas svārstās no 28 līdz 50 latiem par diennakti, turklāt tā mainās arī atkarībā no sezonas. Cenā iekļautas arī brokastis. Šeit ziemas sezonā lielākoties apmetas viesi, kas mūsu pilsētā ieradušies darba darīšanās, savukārt vasara pilnībā ir noslogota ar atpūtniekiem gan tepat no Latvijas, gan arī no ārzemēm. Bet var arī citādāk. Kā liepājnieki Monta un Normunds Krafti, kas viesu vajadzībām senatnīgā stilā iekārtojuši un izīrē apartamentus mājā, kur paši dzīvo. Šo apartamentu šarms slēpjas to senatnīgumā. Jau sākot ar pašu māju, kuru gan kāds ceļotājs novērtējis kā bīstamu un iekšā nav nācis, esot apskatījis no ārienes un pateicis paldies. No ārienes patiešām necilajā, taču dzelteni nokrāsotajā un ar puķēm izdekorētajā Kalēju ielas namiņā pa stāvām kāpnēm tiekot otrā stāvā, atbraucēja iespaids par šo vietu mainās ļoti ātri. Nams celts 1892.gadā. "Kalēju māja" – tā saucas šie apartamenti, kur viesu vajadzībām iekārtotas trīs istabas mansardā. Kā stāsta saimniece, tas nenozīmē, ka katrā no tām būs iemitināts kāds viesis. Nē, tas viss ir vienam atbraucējam vai vienai kompānijai – svešinieks blakus istabā negulēs. Kāds viesis bijis varen pārsteigts, kad saimnieki nosaukuši cenu – 9 lati. "Kā, par visu dzīvokli?" viņš brīnījies un ilgi neticējis, ka tiešām blakus istabā neiemitinās vēl kādu. Starp citu,` vienā no telpām, kuru Monta un Normunds sauc par ceļotāju istabiņu, izvietoti no dažādām pasaules valstīm atvesti suvenīri, jo saimnieki paši arī ir ceļotāji. Tur var arī uzpīpēt ūdenspīpi. Saimnieki savu viesu dzīvē nejaucas un cer, ka arī pie mums ar laiku līdzīgi kā Vācijā populāras kļūs tā saucamās brīvdienu mājas, kad ģimene izbrauc nedēļas nogali pavadīt ārpus savām mājām. Un kāpēc lai tā nebūtu Liepājā, kur var dzīvot veselu nedēļu, sauļoties un peldēties?