“Uz gara, grumbuļaina ceļa lauku vidū sastingst cilvēks, vārdā Nora Ikstena, un domā par dzīvi. Pa skaļu, netīru Ņujorkas centra ielu Nora seko dzīvei pa pēdām. Tāpat kā eskimosiem jēdzienam "sniegs" ir neskaitāmi apzīmējumi, jēdziens "dzīve" vajā Noru — viņa ne tikai stāstīs par dzīvi, viņa to grib svinēt, kaut gan tā ir skaudra un netaisnīga. Ar jutekliski apaļiem boksa cimdiem rokās Nora metas arēnā uz nākamo raundu ar smago dzīvi. Dzīve vienmēr uzvar, bet Nora allaž pieceļas no paklāja un stāsta no jauna. Un tā joprojām.” Baņuta Rubesa “Nedz Čehovs, nedz Blaumanis nerakstīja romānus. Norai Ikstenai pāris reižu — gan it veiksmīgi — šajā ziņā kāja ir paslīdējusi. Nu atkal redzam rakstnieci ejam šo lapidāro stāstnieces oļu ceļu. Šīs nav mūsu prozā Ezeras ieviestās zooloģiskās noveles, drīzāk botāniskās — dzīve nav rožu dārzs. Tā ir ābeļdārzs. Ar skaistajiem, saldajiem augļiem, kas pēkšņi kā dūre tev ietriecas sejā.” Jānis Rokpelnis Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.