Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kāda ir drēbju utu izplatība, un kādas slimības tās pārnes? Kā ar tām cīnīties? Atbild: Epidemioloģisko datu vākšanas un apstrādes sektora vadītājas vietniece Antra Bormane. Dabā sastopamas apmēram 300 utu sugas, kas pielāgojušās noteiktiem saimniekiem — siltasiņu dzīvniekiem. Cilvēku specifiskie parazīti pieder divām ģintīm — Pediculus un Ptirus. Utis ir bālgani vai gaišpelēki asinssūcēji kukaiņi bez spārniem, ar sešām labi attīstītām tvērējkājām, kas spēj ļoti cieši aptvert un pieķerties matam vai diegam. Utu attīstība pilnībā noris uz saimnieka, to attīstības ciklam izšķir trīs stadijas: ola, kāpurs (ārēji līdzīgs pieaugušam indivīdam, tikai mazāks), kas arī sūc asinis, un pieaugušie īpatņi (mātīte un tēviņš). Uts attīstība ilgst vidēji mēnesi. No utīm visbiežāk uz cilvēka parazitē lielā galvas uts (Pediculus humanus capitis, 2–4 mm). Galvas uts olas sauc par gnīdām, un tās ar speciālu sekrētu tiek cieši piestiprinātas pie matiem. Retāk sastopama ir galvas utij radniecīgā drēbju uts (Pediculus humanus corporis), kas ir nedaudz lielāka (līdz 5 mm). Drēbju utis dzīvo veļā un virsdrēbēs, īpaši apģērba šuvēs un ielocēs. Drēbju uts izraisa vidēji tikai 6–7% no kopējā reģistrēto pedikulozes gadījumu skaita. Statistika Atbilstoši statistikas datiem Latvijā ar galvas utīm ikgadus tiek reģistrēti apmēram 1300–1500 cilvēku, savukārt drēbju utis konstatētas 90–100 iedzīvotājiem. Visvairāk utu apsēsto personu, tajā skaitā ar drēbju utīm, reģistēts Rīgā un Liepājā. 2002. gadā Latvijā ar drēbju utīm bija reģistrēti 96 cilvēki, arī 1 bērns. Utis ir ļoti jutīgas pret temperatūras maiņu — optimālā utu attīstības temperatūra ir 32°C, tomēr pie temperatūras, kas pārsniedz 50°C, sākas to bojāeja. 16°C temperatūrā uts var izdzīvot divas diennaktis. To olas ir izturīgākas — vārīšanās temperatūrā iet bojā tikai pēc 30 sekundēm, savukārt 1–3°C temperatūrā vidē var izdzīvot nedēļu. Utīm ir vāja redze, tās galvenokārt uztver tikai gaismas izmaiņas un gaismā cenšas paslēpties, savukārt oža tām ir labi attīstīta. Vislabvēlīgākais mikroklimats utu eksistencei un attīstībai, kā uzskata pētnieki, ir ziemas laikā zem biezāka apģērba, tāpēc arī šajā periodā palielinās ar pedikulozi invadēto cilvēku skaits. Utis un slimības Drēbju uts var pārnest izsitumu tīfa ierosinātāju (Rickettsia prowazeki), atguļas tīfa ierosinātāju (Borrelia recurrentis), kā arī tā saucamo ierakumu (tranšeju) drudža ierosinātāju (Rickettsia quintana), kas bija kara laika apstākļiem raksturīgas infekcijas. Mūsdienās izsitumu tīfs galvenokārt izplatīts Āfrikā, Latīņamerikā, Āzijas valstīs, atguļas tīfs arī tipisks vāji attīstītām valstīm, un saslimstība skar nabadzīgākos iedzīvotāju slāņus. Vienīgais infekcijas avots ir slims cilvēks. Latvijā tīfa gadījumi pēdējos gadu desmitos nav reģistrēti. Kā izsargāties no utīm?
Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai izvairītos no pedikulozes, ir stingra personiskās higiēnas noteikumu ievērošana. Personām, kam konstatētas utis, vajadzīga pilna sanitārā apstrāde, iznīcinot utis gan uz ķermeņa, drēbēm, gan sadzīves priekšmetiem. Lai apģērbu un citus auduma izstrādājumus atbrīvotu no drēbju utīm, tos termiski apstrādā dezinfekcijas kamerās vai arī vāra 2% kalcinētās sodas šķīdumā (15 minūtes). Atsevišķus auduma izstrādājumus var gludināt. Telpu apstrādei, ja tas nepieciešams, dezinfektori izmanto dezinsekcijas līdzekļus (iespējams izmantot rāpojošo posmkāju iznīcināšanai paredzētus piretroīdus u. c. aktīvās vielas saturošus dezinsekcijas līdzekļus).