Tūrismā strādājošie katru gadu solīja ar šo problēmu tikt galā, un šķiet, ka uzlabojumi ir pamanāmi, jo vairs nav dzirdēts par naktsmītņu atrašanas neiespējamību. Visticamāk, ka tādu nebūs arī pludmales festivāla "Caines Beach party" laikā, un kā skaidro Lejaskurzemes Tūrisma informācijas birojā, neapmierinātākie parasti ir tie, kas ierodas pēdējā brīdī un meklē pēc lētām naktsmājām, vēlams centrā. Bet tiem, kam patiesi nepieciešams pilsētā un tās apkārtnē pārlaist nakti, palīdzēt varot vienmēr. Piedāvājums lielāks nekā pieprasījums Lejaskurzemes Tūrisma informācijas birojs jau pērn uzsāka informācijas apkopošanu par naktsmītnēm, ko iebraucējiem var piedāvāt liepājnieki – privātpersonas un individuālā darba veicēji. Birojs arī mudināja liepājniekus aktīvāk iesaistīties šajā uzņēmējdarbības nozarē. Šopavasar – maija beigās, lai veicinātu liepājnieku iesaistīšanos tūristu nodrošināšanā ar naktsmītnēm, birojs pat bija sarīkojis nopietnu semināru par šo tēmu. Liepājnieki izrādījās atsaucīgi. Daļa pat uzreiz sākusi kārtot individuālā darba atļaujas. Šobrīd, kā pastāstīja tūrisma speciāliste Nataļja Vecvagare, piedāvājums pat pārsniedz pieprasījumu. Lai gan ir arī dažas nianses. "Mēs uzreiz brīdinājām cilvēkus, lai necer uz milzīgu peļņu, jo mēs nevaram garantēt pastāvīgu klientu pieplūdumu. Taču mēs piereģistrējam jebkuru piedāvājumu un katru, kurš ar biroja starpniecību meklē naktsmītni Liepājā, iepazīstinām ar šo piedāvājumu. Vislielākais pieprasījums ir pēc samērā lētiem dzīvokļiem pilsētas centrā vai tuvu jūrai. Tikai atsevišķos gadījumos pieprasa citus rajonus, teiksim, M.Ķempes ielu vai Ezerkrastu – piemēram, ja cilvēkam tieši tur dzīvo slima tante, kas kādu laiku jākopj u.tml. Mēs neko nevaram darīt, ja iebraucējs kategoriski atsakās apmesties, teiksim, Strazdu ielā vai Zemnieku ielā. Tāpēc nereti arī rodas pārpratumi ar dzīvokļu izīrētājiem, kuri pārmet mums – lūk, cilvēki sūdzas, ka Liepājā trūkst nakstmītņu, bet jūs pie mums nevienu vēl neesat atsūtījuši! Nu nevaram mēs nevienu piespiest nakšņot tur, kur viņš nevēlas! Mums pat bija gadījums, kad cilvēki atteicās no dzīvošanas Laumas rajonā, jo tur, lūk, esot garlaicīgi, bet bija ar mieru nakšņot Karostas cietumā. Nereti arī, ja nevar dabūt naktsmītni pilsētas centrā, cilvēki labāk izvēlas dzīvošanu Liepājas rajonā. Vēl ir tāda lieta, ka daudzi naktsmītņu izīrētāji vēlētos, lai tūrists pie viņa apmetas nevis vienu nakti, bet divas, trīs. Arī to mēs diemžēl nevaram nodrošināt – kāds nu tas pieprasījums ir, tāds ir. Ja grib izīrēt dzīvokli uz ilgāku laiku, tad drīzāk ir jāliek sludinājums avīzē, jo pie mums ļoti reti iemaldās cilvēki, kas grib īrēt naktsmītni uz ilgāku laiku. Jā, ir bijuši gadījumi, kad pie mums meklē vietu, kur apmesties pat uz gadu vai diviem, bet to mēs nepiedāvājam – mēs esam tikai tūristu birojs, nevis aģentūra, kas izīrē dzīvokļus. Šobrīd mūsu rīcībā ir vairāk nekā 50 dzīvokļu, ko varam piedāvāt. Bet jāņem vērā, ka tie ir dzīvokļi, kuros var izmitināt no diviem līdz septiņiem cilvēkiem. Vēl kādi desmit cilvēki piedāvā atsevišķas istabas. Kopumā mēs varam izmitināt ap 300 cilvēku. Jūnijā ar mūsu palīdzību naktsmītnes sameklēja ap 30 cilvēku, jūlijā – jau kādi 140, izlīdzējām arī Kurzemes rallija organizatoriem, un atradām naktsmītnes dažām Krievijas un Igaunijas komandām, kas bija ieradušās pēdējā brīdī. Bet ar visu to faktiski ap simts vietu visā pilsētā vēl paliek tukšas," stāsta N.Vecvagare. Uz pludmales festivālu vēl neviens vietas neesot rezervējis, bet, kā smejas tūrisma menedžeri, tā ir publika, kas ierodas un saka: te mēs esam, dodiet naktsmītni! Lielākoties tie ir jaunieši, un daudzi vēlas tikai vietu, kur uzsliet telti, bet tādas diemžēl pilsētas teritorijā nav. Tikai Karostas "Beberliņos". Centrā lētu naktsmītņu nav N.Vecvagare savā darbā sastapusies ar dažādiem naktsmītņu meklētājiem. Ir no skata turīgi ārzemnieki, kas grib izčinkstēt dzīvošanu pilsētas centrā par pusvelti. "Mēs cenšamies apmierināt visus pieprasījumus, bet, ja man prasa dzīvokli centrā par četriem latiem – nav tāda! Tad ir jāsamierinās ar to, ka nebūs karstais ūdens vai blakus istabā būs saimniece. Teicu, ka par tādu cenu var dabūt naktsmītni kaut kur tālāk no centra. Oi, nē! Saku – par pieciem latiem var dabūt arī centrā. Nē, pieci lati viņam ir par dārgu. Četri nav dārgi, bet pieci – ir," viņa stāsta. Vispieprasītākās esot naktsmītnes par 5 – 6 latiem no personas. Ņemot arī par septiņiem un astoņiem latiem, bet tad jau prasības ir augstākas. Par augsta līmeņa naktsmītni var prasīt arī desmit latu no cilvēka. N.Vecvagare uzskata, ka vienistabas dzīvoklis par 17 latiem diennaktī arī nav dārgi. Bet cenu amplitūda esot no trīs līdz pat 40 latiem par dzīvokli, bet tikai tādā gadījumā, ja tajā apmetas vismaz četri cilvēki. Var atrast arī naktsmītni par diviem latiem, bet tādu nav daudz, un arī ērtības būs minimālas – auksts ūdens, tualete koridorā. Cenas jāpielāgo maksātspējai Tūrisma speciālisti atzīst, ka arī rajonā nevarētu runāt par naktsmītņu trūkumu, ja nu vienīgi atsevišķās vietās, jo lielākoties pieprasījumam pretī ir arī piedāvājums, dažkārt tas pat ir pārāk liels, un viesu mājas nevar lepoties ar pārāk lielu noslogotību. Kāds viesu nama saimnieks atzina, ka ieguldījumi, kas nepieciešami, lai māju sakārtotu tūristu uzņemšanai, ir pārāk lieli, tos noteikti nevar atgūt tik ātri. Un vairākums sacīja, ka laukos tūristu uzņemšana retajam ir vienīgais bizness, jo pagaidām šī vēl esot pietiekami nestabila nozare. "Pēdējās pāris vasaras gan būtu grēks sūdzēties, jo laiks ir labs un arī cilvēki brauc," viņš sacīja. Arī tūrisma biroja speciālisti atzina, ka atsevišķu viesu māju cenrādis, kas, iespējams, ir pamatots, tomēr atbaida potenciālos nakšņotājus. "Vislielākā cieņā ir atsevišķas īrējamas lauku mājas, bet ne dārgākas par 30 latiem," saka N.Vecvagare. Tātad cena jāpielāgo maksātspējai, pretējā gadījumā nāksies visu vasaru dzīvot bez klientiem. Vispār esot tā, ka lētākās naktsmītnes nereti tiek izpirktas vispirms, dažkārt ir pat tā, ka dārgās paliekot tukšas. Atsevišķu māju cena svārstās ap 30 latiem, ir dažas arī par 50 latiem, bet dārgāku neesot. Savukārt naktsmītnes cena viesu mājās svārstās no 5 latiem (ar sauso tualeti un bez brokastīm) līdz pat 10 latiem par tādu komfortu, kāds tiek piedāvāts, piemēram, "Verbeļniekos", bet vidējā cena ir ap 7 latiem no cilvēka. Kā tas jau ierasts, vispirms tiekot izpirktas mājas pie jūras, un vienam šis jēdziens nozīmē 100 metrus līdz jūrai, bet citam nebūs nekas pret pāris kilometriem. Tā kā, ja ceļotājam tiešām vajadzīgas naktsmājas, vienmēr būs atrodama kāda māja ne pie ūdeņiem, kur varēs pārgulēt. Nedēļas nogalēs naktsmājas nāksies pameklēt "Kurzemes Vārds" noskaidroja, ka vislielākā naktsmītņu noslogotība rajonā ir tieši nedēļas nogalē, bet, ja ieradīsities Pāvilostā vai Nīcā nedēļas vidū, praktiski nebūs problēmu atrast naktsmājas. "Ja labi pameklē, tās varēs atrast arī sestdienās, tikai jārēķinās, ka vēlmes vairāk būs jāpielāgo iespējām," saka Pāvilostas Tūrisma informācijas centra vadītāja Irina Kurčanova. Arī Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Maisiņš teica, ka viņa pusē tūristiem nebūs problēmu ar naktsmājām, jo piedāvājums ir pietiekami liels. Gan viens, gan otrs tūrisma speciālists uzsvēra, ka ir domāts arī par informāciju tūristiem, kur viņi var atrast viesu māju telefonus un atrašanās vietu kartē. Runājot par noslogotību, protams, vislielākais ļaužu pieplūdums ir lielo sarīkojumu – "Liepājas dzintara", rallija, pilsētas svētku – laikā, tomēr arī tad nav neiespējami tikt pie naktsmājām. Piemēram, tās pašas telšu vietas un kempingi. Gan vienā, gan otrā pusē no Liepājas telšu cēlājiem ir pietiekami lielas nakšņošanas iespējas un arī samērā zemas cenas (no 50 santīmiem līdz 1,5 latiem par telts vietu, kā arī 50 santīmi no cilvēka). Saimnieki, kas telšu celšanas vietas iekārtojuši, šo maksu iekasē, baidoties, ka par 50 santīmiem viņiem nāksies uzņemt, piemēram, 8 cilvēkus, kas piegružo daudz vairāk nekā pāris gulētāju. Uz ko tad var pretendēt kempingu apmeklētāji? Par maksu viņi varēs uzcelt savu telti, atstāt blakus mašīnu, iekurināt ugunskuru, arī izmantot tualeti (dažviet tādas gan neesot ierīkotas, tomēr pie kārtīgiem saimniekiem noteikti ir). Pārējais jau ir ekstras, par ko arī atsevišķi jāpiemaksā. Arī populārākajos kempingos, piemēram, "Laikās", ir jārēķinās ar to, ka nedēļu nogales būs ļaužu pilnas, tāpēc vietas jārezervē laikus. Ko darīt slepenajiem mīlniekiem? Vai ir vēl arī iespējas uzcelt telti pašu izvēlētā vietā kaut kur Sakas upes vai Bārtas krastā, vai arī kāpiņā pie jūras? I.Kurčanova saka, ka slepenajiem mīlniekiem tagad nekādu lielo iespēju nav, jo gandrīz visur ir privātīpašnieku zemes, sacelti žogi, uzliktas aizlieguma zīmes. A.Maisiņš uzsver, ka šāda iespēja būs tad, ja tūristi izraudzīsies pārnakšņot, piemēram, uz zemes, kuras īpašnieks dzīvo kaut kur Amerikā vai Rīgā, respektīvi, nav šeit uz vietas. Te gan nebūs nekādu ērtību, tāpat jāuztraucas par ugunskura kurināšanu, tomēr šādas bezmaksas nakšņošanas iespējas pastāv. "Pastāv arī iespēja sarunāt ar saimniekiem un pārlaist nakti sētā vai siena pantā," saka I.Kurčanova. Ne vienmēr par to tiekot prasīta samaksa, jo saimniekiem esot drošāk, ka tūristi nakšņo acu priekšā, nevis, teiksim, kurina ugunskuru uz savu roku. Visvairāk tūristu piekrastē varot sastapt no jūlija vidus līdz augusta vidum, kad jau ļaudis pamazām sākot izklīst. "Ar 1.septembri rezervācijas kā ar nazi nogrieztas," smejas "Laiku" saimnieks Andris Zaļkalns. Tātad, kamēr pie mums, kā, piemēram, Norvēģijā nav kļuvuši populāri sēņu lasīšanas izbraukumi, zelta rudens cienītāji, kas atbrauks šeit atpūsties pēc karstās vasaras beigām, pie naktsmājām tiks bez īpašas piepūles. Arī prezidentiem būs kur palikt Protams, ka par attiecīgajām ērtībām un baudām, attiecīgi ir arī jāmaksā. Citiem vārdiem runājot, vislētākais variants ir pārnakšņot teltī, bet visdārgākais izjust, piemēram, prezidenta apartamentu spožumu. Pats dārgākais variants, bez šaubām, ir viesnīcas un Liepājā esošie viesu nami, kas faktiski ir tāda pati viesnīca, tikai mazāka izmēra. Īstenībā, lai arī Liepājā ir tikai viena četru zvaigžņu viesnīca (baumo, ka tuvākā nākotnē varētu tapt arī kāda ar 5 zvaigznītēm), ar to pietiek, lai varētu atbilstoši etiķetei uzņemt visaugstākā līmeņa viesus. Prezidenta numurs viesnīcā "Amrita" nav uzcelts tikai priekš ceturtās zvaigznītes. Tas tiek reāli izmantots, jo, salīdzinot ar, teiksim, galvaspilsētas šāda veida dzīvojamajām platībām, ir lēts. Viena nakts prezidenta luksusa numurā Liepājā izmaksās pāris simtus latu. Liepājā ir nakšņojuši prezidenti, par labu esam piedāvātās iespējas šajā numurā savulaik atzinis arī slavenais NHL hokejists Sandis Ozoliņš, augstākā līmeņa apartamentus nav smādējis arī radio "SWH" šefs Zigmars Liepiņš, dziedātāja Sjūzija Kvatro u.c. Tātad galvenais secinājums ir, ka pacenšoties sev naktsmājas var atrast gan tie, kam kabatā ir ātri saskaitāmi latiņi, gan tādi, kas, atbildot uz jautājumu par vidējiem ikmēneša ienākumiem, teiks: "Grūti pateikt."