Operas preses sekretāre Inga Vasiļjeva informēja, ka vakara programmā iekļauts Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļas studenta Tāļa Sila baleta viencēliens "Serenāde" ar Antonīna Dvoržāka mūziku un Latvijas Kultūras akadēmijas Horeogrāfijas nodaļas studentes Sandras Vītolas baleta viencēliens "Cinobrs" ar Ulda Marhilēviča mūziku. Viencēliena "Serenāde" iestudējumam Sils izvēlējies LNO baleta solistus Viktoriju Izotovu un Ringoldu Žigi, baleta māksliniekus Natāliju Korotju, Ketiju Bušu, Darju Ļapinu, Jeļenu Bessudnovu, Natāliju Samborsku, Raimondu Martinovu, Zigmāru Kirilko, Mārtiņu Kaupužu, Artūru Sokolovu un Andri Jurānu. Scenogrāfiju veidos LNO galvenais mākslinieks Andris Freibergs, kostīmus - Kristīne Pasternaka. Iestudējuma pamatideja vēsta par mākslinieka personību radošajā procesā, mākslinieka un viņa mūzas attiecībām, mīlestību un mirkļa simpātijām, draudzību, nodevību, personības un sabiedrības pretstatījumu un pievilkšanās spēku. Iestudējumā "Cinobrs" Vītola iecerējusi apvienot moderno deju un klasisko baletu, tajā pašā laikā strikti pretstatot divas dejotāju grupas, norādīja Vasiļjeva. Baleta sižetam par pamatu kalpojusi latviešu rakstnieces Gundegas Repšes literārā darba "Sarkans" pirmā daļa "Cinobrs". Iestudējumā piedalīsies LNO baleta trupas pazīstamākie solisti Inese Dumpe, Marians Butkēvičs, Elza Leimane, Intars Kleinhofs, Kirils Burlovs, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas Modernās dejas horeogrāfijas kursa daudzsološākie studenti Guntis Spridzāns, Kristīne Borodina un Liene Bērziņa. LNO galvenais baletmeistars Andris Leimanis uzsvēris: "LNO, veidojot Latvijas jauno horeogrāfu baleta iestudējumu vakaru, iecerējusi pievērst skatītāju uzmanību mūsdienu horeogrāfijas iestudējumiem, kā arī veicināt latviešu horeogrāfu jaunradi. Latvijā ir spēcīga klasiskā baleta skola, klasiskajam baletam ir savs prasīgs skatītājs. Pēdējos gados Latvijas publikai tiek piedāvātas iespējas iepazīties arī dažādiem mūsdienu dejas paraugiem, bet 21.gadsimta skatītājs joprojām ir jāaudzina un jāpieradina pie šodienīgas dejas valodas izprašanas. Arī nākamgad turpināsim šādu sadarbību ar jaunajiem horeogrāfiem." Sils, strādājot LNO, sevi apliecinājis gan kā izteiksmīgs baleta mākslinieks, gan arī kā horeogrāfs. Viņš izveidojis baleta miniatūru "Labvakar, Čo-Čo-sana" ar Džakomo Pučīni mūziku, kura publikas vērtējumam pirmoreiz nodota 2002.gada 1.martā primabalerīnas Ineses Dumpes radošā darba vakarā. Šo iestudējumu atkārtoti iekļāva LNO baleta vakarā viesizrādēs Klaipēdā Lietuvā, kā arī Baleta zvaigžņu galā koncertā Jūrmalā 2002.gada vasarā. Vītolas radošo biogrāfiju raksturo baleta solistes pieredze Rīgas Muzikālajā teātrī un LNO. Savu horeogrāfes talantu viņa apliecinājusi, iestudējot dejas un kustības izrādēm "Telefons" un "Ole Lukoije" Rīgas Muzikālajā teātrī. 2002.gada aprīlī Vītola piedalījusies Starptautiskajā mūsdienu dejas festivālā "New Baltic Dance" Lietuvā.