Turklāt FIB savulaik uzskatīja, ka Maskava mēģinājusi savervēt arī pašu Bobiju, kuru aukstā kara gados izmantoja Vašingtonas propagandas kampaņā. FIB atklātībā nodotie dokumenti liecina, ka Fišeru ģimene tika novērota no četrdesmitajiem gadiem līdz septiņdesmito gadu sākumam. Šahista māte tika izsekota, viņas korespondence lasīta, maksājumu čeki izpētīti, bet kaimiņi nopratināti, līdz beidzot FIB amatpersonas atzina, ka viņa nav spiedze, un pēdējie ieraksti par viņu datēti ar 1973.gadu, kad atzīmēta viņas opozīcija karam Vjetnamā. Regīna Fišere runāja astoņās valodās un trīsdesmitajos gados no ASV pārcēlās uz dzīvi Vācijā, bet no 1933. līdz 1938.gadam viņa dzīvoja Padomju Savienībā, kur mācījās ārstu skolā. FIB aģenti viņu raksturoja kā "personu, kura būtu ideoloģiski motivēta palīdzēt krieviem". Aizdomās par komunistiskiem uzskatiem turēja arī Regīnas vīru, vācieti Hansu Gerhardu Fišeru, kurš trīsdesmitajos gados Spānijā karoja republikāņu pusē. FIB īpaši satraucās par Regīnas lēmumu 1958.gadā organizēt savam dēlam braucienu uz Maskavu - tajā pašā gadā, kad viņš 15 gadu vecumā kļuva par visu laiku jaunāko lielmeistaru. Jaunā Bobija pārtvertā telefonsarunā no Maskavas uz mājām FIB aģenti izdzirdēja šaha ģēniju sakām "te nav labi" un nosprieda, ka viņš varētu būt runājis par padomju aģentu tuvināšanās mēģinājumiem. Nākamajā mēnesī aģenti secināja, ka Bobijs bija vienkārši pusaudzis ar nepastāvīgu raksturu un labi nesatika ar savu māti. Regīna Fišere nomira ar vēzi 1997.gadā. Aukstā kara kulminācijas laikā 1972.gadā Reikjavīkā jaunais šaha ģēnijs no Bruklinas cīņā par pasaules čempionu pieveica toreizējo pasaules čempionu Borisu Spaski, un Fišera pārliecinošo uzvaru Vašingtona nekavējoties izmantoja propagandas nolūkos. Tagad 59 gadus vecais Fišers ir pazīstams kā noslēgts ekscentriķis ar antisemītiskiem uzskatiem, ebrejus dēvējot par "zaglīgiem, melīgiem maitasgabaliem". 1975.gadā Fišeram starptautiskā šaha federācija FIDE atņēma pasaules čempiona titulu, jo viņš atteicās spēlēt pret pretendentu, PSRS pārstāvi Anatoliju Karpovu. Pēc tam viņš pazuda gan no šaha, gan no pasaules skatuves uz 20 gadiem. Fišers pārcēlās uz dzīvi Centrāleiropā, taču par viņa atrašanās vietu precīzu ziņu nav un viņa dzīve ir tīta biezā noslēpuma miglā. Izteikti pat apgalvojumi, ka viņš dzīvojot Japānā. ASV tiesībsargājošās iestādes viņu meklē par nesamaksātajiem nodokļiem un par ASV savulaik pret Dienvidslāviju noteikto ekonomisko noteikumu pārkāpšanu, kad viņš 1992.gadā šajā valstī nospēlēja vairāku partiju maču pret Spaski. Pērn viņš izpelnījās bēdīgu slavu, slavējot 11.septembra terora aktus, apgalvojot, ka "Ameriku vajadzētu noslaucīt no zemes virsas". Kaut gan Fišers sabiedrībā nerādās jau daudzus gadus, angļu lielmeistars Naidžels Šorts pērn izteicis minējumu, ka eksčempions turpina anonīmi spēlēt šahu internetā. Pagājušā gada septembrī viņš stāstīja laikrakstam "The Sunday Telegraph", ka ir pārliecināts - iepriekšējā gada laikā ar šo ģēniju spēlējis gandrīz 50 partijas "Internet Chess Club". Naidžels Šorts, kurš 1993.gadā mēģināja atņemt šaha karaļa kroni Garijam Kasparovam, ir viens no pasaulē labākajiem "ātrā šaha" spēlētājiem, kad visai partijai katram spēlētājam atvēlētas tikai trīs minūtes. Pirmo astoņu partiju maču ar anonīmo pretinieku Šorts zaudēja ar 0:8, turklāt pretinieks "sāka ar ārkārtīgi neparastiem - pat absurdiem - gājieniem atklātnē, pārvietojot visus savus bandiniekus par vienu lauciņu uz priekšu. Tā nekad nespēlētu neviens lielmeistars," toreiz sacīja Šorts. Kaut gan sākumā viņš domājis, ka tiekot izjokots, drīz saprata, ka viņa pretinieks ir ar šaušalīgu spēku. "No šīs apzināti bezperspektīvās pozīcijas radās ārkārtīgi spēcīgi gājieni. Šajā pirmajā mačā es tiku pilnībā sakauts," atzinās Šorts. Interneta sarunas laikā ar nezināmo pretinieku Šorts konstatējis, ka viņa oponentam ir fantastiski smalkas zināšanas par sešdesmito gadu sākuma šahistiem - Fišera šaha karjeras visaktīvākajā laikā. Kaut gan toreiz vairāki britu šahisti pauda bažas, ka Fišers, ja tas tiešām bija viņš, pēc tam varētu atteikties internetā spēlēt pret Šortu, angļu lielmeistars teica, ka tik un tā šīm partijām būs milzu iespaids uz viņu. "Man tas ir kā mūzikas mīļotājam atrast nezināmu Mocarta simfoniju."