Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Latvijas veikalos man grūti sev kaut nopirkt, jo neesmu nekāda meža laumiņa, kurai piestāv it viss mugurā uzvilktais…" spriež TV5 raidījumu vadītāja Una Jansone.
Tērpus man darina modes mākslinieks un stilists vienā personā Artis Artemjevs. Pirms trim gadiem dienu pirms LNT jubilejas viņš pateica – Una, tev būs jauna kleita uz šo pasākumu - un arī īstenoja šo trako solījumu, turklāt tā, ka par rezultātu biju pārsteigta ne tikai es, bet gandarīts bija arī viņš pats. Un kopš šā gadījuma sev tērpus šuju tikai pie viņa un pēc viņa rekomendācijām. Acīmredzot mūsu mākslinieciskā gaume sapas, cilvēciski mēs saprotamies, un tas ir būtiski, jo nekad jau nav tā, ka skice 100% atbilst reālajam tērpam, un, kamēr saskaņo nianses, var uzšķilties ne pārāk labas emocijas. Man patīk, ka Artis spēj piedāvāt tik oriģinālas idejas, ka es tikai varu pieklājīgi atzīties – nekā nesaprotu, kas tur būs, bet es paļaujos uz tevi. Par šo paļāvību vīlusies neesmu nekad. Tajā pašā laikā varu nekautrējoties izteikt savas vēlmes un nekad nedzirdēt – tu neko nesaproti un ļauj man profesionāli darīt savu darbu; viņš patiesi respektē savu klientu un neuztiepj savu gaumi. Viņš piedāvā. Ar daudziem modes māksliniekiem man ir izveidojušies kontakti, ir pat izteikti piedāvājumi darināt tērpus pie viņiem, taču – lai viņi neapvainojas, es palieku uzticīga Artim. Zinu, ka mākslinieki veido kolekcijas arī modes namiem, tomēr tur dominē kolektīvā atbildība par savu produktu, un tas, manuprāt, degradē autorības zīmogu. Mana darba specifika diktē – ja uz kādu pasākumu vajag jaunu tērpu, tam jābūt, un es pat nedomāju kategorijā – vai varu to atļauties. Tērpu, kas šūts tieši man, neuzskatu par sevis lutināšanu, lai gan patiesībā tā ir – šo sajūtu sniedz gandarījums par galaproduktu un apģērbs kā otrā āda.