Ārzemju mākslas muzejā trešdien atklās izstādi "Saules karaļa Luija XIV kari 17.-18.gs. gravīrās", kas veidota no Sanktpēterburgas Valsts Ermitāžas grafikas nodaļas krājumiem, informēja muzeja pārstāve Aija Landzberga.
Atklās izstādi "Saules karaļa Luija XIV kari 17.-18.gs. gravīrās" .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Košās, krāsainās, ar zeltījumu papildinātās lapas sākotnēji ir bijušas 45 melnbaltas gravīras, ko 18.gadsimta sākumā kāds mākslinieks izkrāsojis tik virtuozi, ka sākotnējo tehniku ir grūti atpazīt," stāstīja Landzberga. Lapas apvienotas komplektā, kas, iespējams, bijis domāts kā dāvana bagātīgajai Krievijas caru mākslas kolekcijai. Šim komplektam pievienoti arī pieci zīmējumi. Komplekta radīšanai izmantoti dažādu franču, vācu, holandiešu, flāmu un angļu meistaru darbi, sākot no 17.gadsimta vidus līdz 18.gadsimta sākumam. Visus darbus vieno kopējā tēma - Luija XIV (1643-1715) laika karadarbība. Saules karaļa kariem bija valstiski svarīgs mērķis - Francijas teritorijas paplašināšana ziemeļu virzienā. Šī laika Francijas iekšpolitiku var ilustrēt ar Napoleona slaveno izteicienu: "Ikvienas valsts politiku nosaka tās ģeogrāfija." Luijs XIV paziņoja, ka jaunu teritoriju iekarošana ir katra valdnieka cienīga un vispatīkamākā nodarbe, stāstīja Landzberga. Francijas mākslas dzīves vadītājs un organizētājs 17.gs. bija Šarls Lebrēns (1619.-1690.) - Luija XIV galma gleznotājs. Mākslinieks, attēlojot karaļa uzvaras, piešķir tām episku skanējumu. Karaļa tēlu bieži ieskauj alegoriskas figūras, kas simbolizē valdnieka diženumu. "Visās gravīrās un akvareļos attēlotās Luija XIV un viņa ģenerāļu sejas ir mierīgas un nesatricināmas, zaldāti atrodas otrajā plānā. Mākslinieku neinteresē izvēlēto varoņu individuālās īpatnības - to varonība, drosme vai bailes. Eksponētie darbi pieder dažādām mākslas skolām un autoriem - franču, vācu, holandiešu, flāmu un angļu, taču stila ziņā atbilst 17.-18.gs. gravīrām. Landzberga stāstīja, ka izstādes krājumā iekļautas arī četras holandiešu vēsturiskā glezniecības žanra meistara Otomāra Eligera III dekoratīvas kartušas, kas veidotas akvarelī un guašā bez gravētās pamatnes. Gravīru sērijā iekļauts arī liela izmēra akvarelis ar pilsētas panorāmu. Darba autors ir holandiešu gleznotājs Jans van Kesels III, kurš darbojies Amsterdamā. Akvarelis ar Holandei raksturīgo pilsētas ainavu datēts ar 1676.gadu. Izstādi atklās Krievijas vēstnieks Latvijā Igors Studeņņikovs. Projektu atbalsta Kultūras ministrija, Rīgas dome, Kultūras fonds, "Latvijas balzams", "LatRosTrans", "Latvijas gāze", "Latvijas Biznesa banka", "Lukoil", Latvijas Televīzija.