Latvijas Televīzijas (LTV) darba grupa Eirovīzijas dziesmu konkursa iespēju izvērtēšanai valdībai iesniedzamo dokumentu paketē norādījusi, ka kopējās Eirovīzijas rīkošanas izmaksas varētu būt no 5 līdz 7 miljoniem latu.
Eirovīzijas izmaksas būs no 5 līdz 7 miljoniem latu.
Kā norādīja Eirovīzijas dziesmu konkursa starptautiskā koordinatore Ilona Bērziņa, LTV sagatavojusi un Kultūras ministrijai (KM) iesniegšanai valdībā nosūtījusi dokumentu paketi, kurā ietilpst arī vispārēja Eirovīzijas izmaksu tāme. Kā uzsvēra Bērziņa, detalizēta tāme, kuru tika prasīts izstrādāt jau uz 2. jūliju, vēl nav tapusi. Dokumentu paketē valdībai lūgts pagarināt detalizētas tāmes izstrādes termiņu līdz 1. augustam. Dokumentu paketē ietilpst vēstule, kurā LTV ierosina veikt izmaiņas likumā "Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām", lūdzot atvieglot iepirkuma nosacījumus vai noteikt, ka atsevišķos gadījumos konkursi nebūtu jārīko vispār. Pēc likuma konkurss parasti ilgst 45 - 52 dienas, un tāds ilgums, ņemot vērā to, ka konkursus būs jārīko ļoti daudz, pēc Bērziņas teiktā, varētu apdraudēt dziesmu konkursa savlaicīgu norisi. Dokumentu paketē iekļauta vēstule par LTV investīciju projektu televīzijas tehnoloģiju attīstībai, detalizēti aprakstot katru projektu. Pavisam paredzēti desmit projekti, piemēram, pārvietojamā televīzijas stacija, radio releju līnija un citi. Kopumā šiem investīciju projektiem nepieciešami apmēram 2,5 miljoni latu. Pēc Bērziņas teiktā, galveno atbildību dala LTV un Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP), taču sīkāk par katras rīcības komitejā ietilpstošās institūcijas funkcijām un atbildību būs jālemj izveidotās rīcības komitejas vadībai. Bērziņa izteica cerību, ka rīt, 2. jūlijā, rīcības komiteja tiks apstiprināta. Iepriekšējā sēdē 25. jūnijā tas netika izdarīts. Jau 20. jūnijā KM valdībā iesniedza Eirovīzijas rīcības komitejas iespējamo sastāvu, kurā iekļauts LTV ģenerāldirektors Uldis Grava, Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts, NRTP priekšsēdētājs Ojārs Rubenis un padomes loceklis Ilmārs Šlāpins. Tāpat rīcības komitejā plānots iekļaut Finansu ministrijas valsts sekretāri Valentīnu Andrējevu, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Raimondu Bluķi, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Armandu Gūtmani, Labklājības ministrijas valsts sekretāri Maiju Poršņovu un Kultūras ministrijas valsts sekretāru Aivaru Gaili. Rīcības komitejā iekļauts arī Rīgas pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks un Ventspils domes izpilddirektora vietnieks Aldis Ābele.