Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Tūrismam būs tikai 161 gads.

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto

Kaut svētceļnieki, tirgotāji, iemīlējušies bruņinieki un vienkārši vieglas laimes meklētāji pasaulē bijuši un to apceļojuši kopš sākta gala, tūrisms kā parādība un vārds tolaik neeksistēja. Pirmie apceļot Eiropu, pareizāk sakot, braukt uz Eiropu pēc kultūras sāka angļi 16. gadsimtā, bet pirmo aicinājumu grupā doties ceļojumā nopublicēja Maskavas pansijas īpašnieks Venjamins Henšs 1977. gadā. Viņa vadībā vairāki gados jauni augstmaņi devās uz Rietumeiropas universitātēm. Henšs arī uzskatāms par pirmo tūrisma aģentu, jo ceļiniekiem par brauciena rīkošanu bija jāmaksā.

Lai cik necik atšķirtu izpriecu braucienus no darījuma ceļojumiem, 18. gadsimtā no franču vārda tour radīja terminu tūrisms, kas pārtapa par masveida parādību tikai 1841. gada 5. jūlijā. Todien 570 Anglijas Atturībnieku biedrības biedri Lesteras stacijā kāpa vagonos, lai nonāktu Lofboro, kur savukārt notika dienvidu grāfistu nedzērāju kongress. Par vienu šiliņu no personas tūres dalībnieki saņēma ne vien priekšlasījumu un sviestmaizes ar minerālūdeni, bet arī kriketa spēli un dejas pilsētas parkā. Kā izrādās, tajos laikos angļi dzēra vēl vairāk par mūsu pašu pļēguriem un, kad arodbiedrības izcīnīja tiesības uz atvaļinājumu, britu nācijas nodzeršanās kļuva par itin reālu perspektīvu. Baptistu mācītājs Tomass Kuks nolēma izmantot brīdi dvēseļu glābšanai un, izlasījis presē informāciju par jaunas dzelzceļa līnijas atklāšanu no Derbijas līdz Regbijai, piedāvāja ļaudīm "nosist laiku" ceļojot. Kad pirmais izbrauciens izdevās, Kuks iesākto turpināja. Cenas bija tīri pieņemamas: pieaugušajiem – 1 šiliņš, bērniem – 6 pensi. Pirmajai bērnu grupas ekskursijai no Lesteras uz Derbiju bija tik grandiozi panākumi, ka gada laikā šo maršrutu izbaudīja 3000 svētdienas skolu audzēkņu. Drži vien Kuks noslēdza līgumu ar dzelzceļu par regulāru pasažieru “piegādāšanu”, pretī saņemot biļešu cenu atlaides. Līdz ar to ceļošana bija pieejama arī ne tik naudīgiem ļaudīm. Taču par tīru izklaides maršrutu Tomass Kuks sāka domāt tikai 1845. gadā. Kā apskates objektu izvēlējies vēsturiskās pilis, viņš nolēma atteikties no neērtajiem trešās klases vagoniem, radot krietni ērtākus pārvietošanās apstākļus. Jau pēc gada viņš veda tūristus uz Skotiju pa Valtera Skota un Roberta Bērnsa vietām. Sekoja izbraucieni pa Velsu un Īriju. Pasaulē pirmo tūrisma aģentūru uzņēmīgais mācītājs dibināja 1851. gadā. Pirmais Thomas Cook & Son Travel Bureau maršruts aicināja uz Haidparkā sarīkoto Tirdzniecības un rūpniecības izstādi. Savukārt pirmais ārzemju brauciens bija jau uz pasaules izstādi Parīzē 1855. gadā. Pilnībā Kuka apgriezieni atklājās brīdī, kad viņš ķērās pie svētceļojumu rīkošanas. Drīz vien viņa palīdzību sāka lūgt arī citu konfesiju pārstāvji. Indijas ģenerālgubernators lūdza nogādāt musulmaņu svētceļniekus līdz Mekai. Taču līdz tam Kuks jau bija pamanījies veiksmīgi īstenot tūrisma braucienu uz Ameriku. Kad Ņujorkā atklāja Kuka biroja filiāli, ceļojumā uz Eiropu devās arī Marks Tvens. Vēlāk viņa piedzīvojumus varēja un joprojām var izlasīt viņa grāmatā “Vientieši ārzemēs”. Ceļojumu čeku, ceļvežu un ceļazīmju izgudrotājs mira 1892. gadā, taču viņa dibinātā aģentūra, jau citu īpašnieku vadībā darbojas joprojām. Par pakalpojumu kvalitāti neesot sūdzējies pat Jānis Pāvils II, kurš vis nav nekāds bara tūrisma piekritējs. Pēc pāvesta domām, “paskatieties pa labi – paskatieties pa kreisi” nav tā labākā metode, kā iepazīt pasauli.

Nepalaid garām!

Uz augšu