Iedvesmai īsa Eirovīzijas vēsture. 1968. gads. Tieši kopš tā laika valstis sacenšas par nejēdzīgāko dziesmu tekstu titulu. Spānija togad uzvarēja ar dziesmu “La la la, la la la”, kurā šis tik latviskais refrēns atkārtojās 138 reizes. 1970. gads. Uzvar īriete Dana, kuru uz skatuves pavada košs transvestīts. Pēc 27 gadiem Dana kandidē uz Īrijas prezidentes amatu, iepazīstinot publiku ar Dieva vienotas un uz ģimenes vērtībām balstītas valsts tēlu. 1973. gads. ABBA netiek uz konkursu, kaut piedāvā žūrijai vēlāko hitu “Ring A Ding”, toties uzvar cita zviedru dziesma “You Are Summer” par meičām ar lielām krūtīm. 1974. gads. Taisnība un ABBA uzvar (ar “Waterloo”), taču diriģenta Svena Olofa Valdorfa Napoleona ietērps izsauc nosodījumu. Vienlaikus Ketija Boila, kura pasākumu kopš 1960. gada vadījusi četrreiz, atzīst, ka uz skatuves kāpusi bez apakšbiksītēm, jo kleita apakšveļai bijusi pārāk caurspīdīga. Tai pašā gadā Itālijas publika ierauga konkursa norisi ar vairāku dienu novēlošanos. RAI televīzija, baidoties ietekmēt abortu problēmai veltītā referenduma gaitu, nevēlas riskēt, jo valsti pārstāv dziesma ar nosaukumu “Jā”. 1975. gads. Uzvar Holande ar “Ding A Dong”, tomēr skatītāju atmiņā vairāk paliek viņu ietērpi. O, saldie septiņdesmitie! Portugāli Duardi Mendešu tomēr neuzlaiž uz skatuves tādā veidolā, kā viņš to iecerējis, un proti, militārajā formā un ar pielādētu ieroci rokās. Nelīdzēja viņa argumenti, ka dziesma “April Dawn” ir veltīta nule kā notikušajai “mierīgajai” portugāļu revolūcijai. 1976. gads. Uzvar Brotherhood Of Man ar “Save All Your Kisses For Me”, satriecot publikas mājsaimnieču daļu ar piedauzīgām dejām. 1977. gads. Nolūkā safilmēt kadrus, ko rādīt lielā konkursa translācijas starplaikos, BBC sarīko atlases konkursu tikai divas dienas pirms “Eirovīzijas”. Dalībnieki nofilmētajā materiālā izskatās tik iereibuši, ka translācijā režisori neizmanto ne kadra. 1978. gads. Norvēģis Jans Teigens kļūst par pirmo, kura izpildītā dziesma saņem 0 punktus. Savukārt Bjorns Skifs, protestējot pret to, ka viņu nepaņēma līdzi ekskursijā pa konkursa norises vietu Parīzi, nolemj dziedāt dziesmu angliski. Rezultātā kreņķu pārņemtais izpildītājs aizmirst tekstu, bet publika nodomā, ka viņš ir vienkārši “uzkāpis uz korķa”. 1980. gads. Norvēģijas pārstāvis atkal saņem 0 punktus, un vietējās televīzijas izklaides daļas vadītājs atzīmē, ka valsts jau iekļuvusi “Ginesa rekordu grāmatā”. Kurš gan, sak, atšķirībā no mums, atcerēsies otro vai trešo vietu… Viņš pat nenojauš, ka līdzpilsoņi šādu panākumu atkārtos vēl divas reizes, turklāt 1997. gadā to izpelnīsies datora komponēta dziesma… Maskavas un Losandželosas olimpisko spēļu gadā turki pamanās piedāvāt dziesmu ar līdz šim garlaicīgāko nosaukumu “Petrol” jebšu “Degviela”. 1982. gads. Francija atsauc savu dziesmu, nodēvējot Eirovīzijas konkursu par “pieminekli muļķībai un viduvējībai”. 1983. gads. Pirmo reizi Grieķija neiedod nevienu punktu Kiprai, tādējādi izraisot politisku skandālu. 1985. gads. Dāniju pārstāv astoņgadīga meitene, protams, dziesmas autora meita, bet neiekustina pat mājsaimnieču sirdis. 1986. gads. Atšķirībā no iepriekšējā gada trīspadsmitgadīgā Sandra Kima no Beļģijas uzvar. Kopš tā laika gan nolikums atļauj piedalīties konkursā tikai vismaz 16 gadus veciem cilvēkiem. 1987. gads. Džonijs Logans otrreiz uzvar konkursā. Kopš tās dienas katram gribētājam ir iespēja pārlaist nakti tai pašā gultā, kur laimīgais Logans nakšņoja. Briseles “The Hotel Arenberg” īpašnieks Žerārs ar prieku izrādīs gan pašu gultu, gan mazmājiņu, tiesa, palagi gan kopš vēsturiskās nakts esot mainīti. Tai pašā gadā Izraēlas zinātnes un attīstības ministrs Gideons Pats cenšas aizliegt pašmāju atlasē uzvarējušajai dziesmai pārstāvēt valsti un nosauc to par “aizvainojumu nācijas intelektam”. Dziesmas teksts bija aptuveni šāds: “Hupa hupa hupa, hūla, hūla, hūla…” 1990. gads. Miesās kuplā austriete Simona Stelsa uzvar ar dziesmu “No Wars Anymore”, ko tūlīt pat pārdēvē par “No Bras Anymore”, tādējādi iemūžinot viņas atkailināšanos kameru priekšā tieši pirms konkursa. 1991. gads. Kāda elektrisko preču veikala īpašnieks Ake Bergmans no Stokholmas pārgalvīgi apsola atdot iztērēto naudu katram pircējam, kurš atstājis viņa veikalā vismaz 300 mārciņu, ja Zviedrijas pārstāve Karola konkursā uzvarēs. Tā arī notiek, Bergmana kungs godīgi atmaksā ap pusotra miljona mārciņu un bankrotē. 1992. gads. Pēc Toto Kutunjo uzvaras ar dziesmu “Insieme” kāds sajūsmināts skatītājs viņam uzšļāc šampanieša glāzes saturu. Drīz vien no ogļu melnajiem matiem sāk notecēt krāsa, kas itin labi izskatās uz Kutunjo līdz tam žilbinoši baltā uzvalka. 1995. gads. Neskatoties uz pilnīgi caurspīdīgo topu, Samanta Foksa neuzvar. Briti atviegloti uzelpo. Toties Filips Kirkorovs pārspēj savas dzīvesbiedres Pugačovas kundzes panākumus par veselām sešām vietām, ierindojoties 9. vietā. Īpaši publiku sajūsmina Kirkorova nesatricināmā pārliecība par savu angļu valodas prasmi un ietērps, uz kura fona nobālētu pat Eltons Džons. 1997. gads. Pirmoreiz Eirovīzijas konkursa dalībnieki neslēpj savu seksuālo orientāciju. Tā Pols Oskars, dziedot “Minn Hinsti Dans”, atklāti masē savu krāniņu. Britu komentētājs Terijs Vogans sinhroni nes tautās vēsturisko frāzi: “Eirovīzija vairs nekad nebūs tāda, kāda tā bija.” Oskars to uztver kā komplimentu un piebilst: “Eirovīzija atstāja milzīgu iespaidu uz manu seksualitāti.” 1998. gads. Neraugoties uz saņemtajiem nāves draudiem, uzstājas un uzvar transseksuāle Dana no Izraēlas. Gadu vēlāk viņa atkal priecē publiku, nogāžoties no augstajām “platformenēm” un “podesta”, tā vietā, lai pasniegtu balvu jaunajiem uzvarētājiem. Publikas uzmanība garantēta! Deivids Koups no Kalifornijas universitātes ievada datorā trīs “klasiskus” Eirovīzijas hitus un, tos samiksējot, rada ideālu eirodziesmu. Spānija tai pašā gadā noraida kāda Hosmara pieteikumu konkursam, pārstāvot neatkarīgo Kataloniju. Par spīti dziesmas izaicinošajam tekstam: “Dzīve ir pārsteigums, kas nosūc tevi kā papīra salvete,” tā kļūst par Katalonijas neoficiālo himnu. 2001. gads. Prese “pieliek kāju priekšā” meiteņu grupai “Love Rockets”, publiskojot izpildītāju vēlmi izģērbties uzstāšanās laikā. Viņu dziesmas pamatā ir kādas telefona seksa līnijas reklāma. Pateicoties šim furoram, meitenes piedalās vai katrā vācu telešovā. Slava atnāk pat bez uzstāšanās Eirovīzijā! 2002. gads… P.S. Starp citu, vēl 1993. gadā vācu mājsaimniece Petra Perle dibināja alternatīvu dziesmu konkursu, atriebjoties par to, ka viņas dziesmu “I Get A Baby” pirms gada Vācijas konkursā nepieņēma. Perles kundze ne tikai kļuva par “Wahre Grand Prix” dibinātāju, bet arī 2000. gadā nāca klajā ar visai radikālu prasību, lai vīriešu pasēs būtu uzrādīts to īpašnieku dzimumlocekļa garums.